Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts

Vikipēdijas lapa
Ļeņina komjaunatnes Rīgas ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotais Civilās aviācijas inženieru institūts (RCAII)
Рижский Краснознаменный институт инженеров гражданской авиации (РКИИГА) им. Ленинского комсомола
The Lenin Komsomol Riga Institute of Civil Aviation Engineers
Ļeņina komjaunatnes Rīgas ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotais Civilās aviācijas inženieru institūts (RCAII)
RCAII/RAU teritorijas skats no putna lidojuma (2018)
Civilās aviācijas inženieru institūts (Rīga)
Civilās aviācijas inženieru institūts
Civilās aviācijas inženieru institūts
Civilās aviācijas inženieru institūts (Latvija)
Civilās aviācijas inženieru institūts
Civilās aviācijas inženieru institūts
Civilās aviācijas inženieru institūts (Eiropa)
Civilās aviācijas inženieru institūts
Civilās aviācijas inženieru institūts
Dibināta 1960. gadā;
likvidēta 1999. gadā
Tips Valsts skola → Valsts augstskola
PSRS Latvija
Finansējums PSRS Civilās aviācijas ministrija →
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Atrašanās vieta Valērijas Seiles iela 1,
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
56°56′22″N 24°09′21″E / 56.9394530°N 24.1559348°E / 56.9394530; 24.1559348Koordinātas: 56°56′22″N 24°09′21″E / 56.9394530°N 24.1559348°E / 56.9394530; 24.1559348
Mājaslapa rkiigarau.lv

Ļeņina komjaunatnes Rīgas ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotais Civilās aviācijas inženieru institūts (RCAII) (krievu: Рижский Краснознаменный институт инженеров гражданской авиации (РКИИГА) им. Ленинского комсомола) bija 1960. gada jūnijā Rīgā dibināta civilās gaisa flotes inženieru augstskola, kuru 1967. gadā pārdēvēja par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (RCAII).

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 25. februārī RCAII pārgāja Latvijas Republikas jurisdikcijā un mainīja nosaukumu, kļūstot par Rīgas aviācijas universitāti. 1989. gadā studentu apmācība un audzināšana tika veikta 38 katedrās. Vairāk nekā 65% pasniedzējam bija zinātniskas pakāpes un grādi, tai skaitā 22 zinātņu doktori un profesori.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par institūta pirmsākumu uzskata Kijivas Politehniskā institūta (KPI) avioremonta darbnīcu un lidotāju novērotāju skolu, kas bija pirmā aviācijas tehniskā mācību izglītības iestāde Krievijas impērijā. 1919. gada 24. maijā Kijivā nodibināja Aviācijas tehniķu-mehāniķu skolu, lai sagatavotu aviācijas tehnisko sastāvu, kas apkalpotu Krievijas pilsoņu kara aviāciju. Apmācības termiņš skolā bija seši mēneši, taču pēc trim mēnešiem to evakuēja no Kijivas uz Maskavu, bet vēl pēc četriem mēnešiem pārcēla uz Pēterpili. Pirmais tehniķu mehāniķu izlaidums notika 1921. gada janvārī, skolu absolvēja 12 cilvēki. Šajā laikā Aviācijas tehniķu-mehāniķu skola piecas reizes mainīja adresi, taču par spīti visām grūtībām, tā rīkoja kārtējās kursantu komplektēšanas un absolventu izlaidumus, skolas kursantu skaits pastāvīgi pieauga. 1923. gada augustā notika pirmais četrgadīgās apmācības tehniķu mehāniķu izlaidums. 1934. gadā Aviācijas tehniķu-mehāniķu skolā tika organizēti viengadīgie pilnveidošanās kursi. Kad pilnveidošanās kursu klausītāju skaits bija pārsniedzis skolas kursantu skaitu, tos pārdēvēja par Ļeņingradas Aviācijas tehniskā sastāva pilnveidošanās kursiem (ĻATSK). ĻATSK izcēlušies ar plašu specialitāšu un specializāciju skaitu, un tie pārtapa par īstenu aviācijas tehniskā personāla kalvi. 1938.-1939. mācību gadā šīs mācību iestādes statuss mainījās atkarībā no dominējošā kursantu vai klausītāju skaita. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada augusta beigās Aviācijas tehniskā sastāva pilnveidošanās kursus evakuēja uz Urāliem Magņitogorskas apkārtnē, kur kursos mācījās lidotāji Valērijs Čkalovs, Аnatolijs Ļapidevskis, Georgijs Bajdukovs, Iļja Mazuruks, Vladimirs Kokinaki, Nikolajs Kamaņins, Pēteris Piļutovs un Aleksejs Čujevs.

Rīgas Aviācijas inženieru augstākā kara skola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara beigās 1945. gada jūnijā Aviācijas tehniskā sastāva pilnveidošanās kursus pārdislocēja uz Rīgu. Aviācijā lidaparātus ar virzuļu dzinējiem nomainīja reaktīvā tehnika. Tas izvirzīja prasības sagatavot augsti kvalificētu personālu ar augstāko izglītību ne tikai planieru un aviodzinēju konstrukciju jomā, bet arī aviācijas elektro, radio un navigācijas iekārtu jomā. 1948. gadā nodibināja Rīgas 1. Aviācijas inženieru augstāko kara skolu (Первое рижское Краснознамённое высшее инженерно-авиационное военное училище им. К. Е. Ворошилова). 1949. gadā to apvienoja ar Ļeņingradas 2. Aviācijas inženieru augstāko kara skolu un nosauca par Rīgas Aviācijas inženieru augstāko kara skolu (РКВИАВУ) Lomonosova vārdā pārdēvētajā ielā (tagadējā Valērijas Seiles iela) pie Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnijas. Kara skolas ēkās iekārtoja laboratorijas, mācību un ražošanas darbnīcas, kabinetus un katedras. Pirmais aviācijas inženieru izlaidums notika 1952. gadā.

Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gada jūnijā PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr. 689 par Rīgas Aviācijas inženieru augstākās kara skolas reorganizāciju par civilo mācību iestādi — Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu (RCGFII), ko 1967. gadā pārdēvēja par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (RCAII). RCAII bija piecas mācību fakultātes:

  • Mehānikas fakultāte (krievu: МФ);
  • Aviācijas radioelektronisko iekārtu fakultāte (krievu: ФАРЭО);
  • Aviācijas aprīkojuma fakultāte (krievu: ФАО);
  • Inženierekonomikas fakultāte (krievu: ИЭФ);
  • Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte (krievu: ФАВТ).

Par šīs augstskolas īpatnību kļuva tas, ka jau kopš pirmā pastāvēšanas gada studentu uzņemšanu veica uzņemšanas komisijas visā PSRS teritorijā, kas bija saistīts ar strauju civilās aviācijas attīstību un aviotehnikas apkalpošanai nepieciešamā inženieru personāla trūkumu. Tolaik pastāvēja tikai viena analoģiska augstākā mācību iestāde — Kijivas Civilās gaisa flotes inženieru institūts (KCGFII), taču tas nespēja apmierināt aizvien pieaugošās vajadzības pēc aviācijas speciālistiem, īpaši Padomju Savienības republiku un daudzu Trešās pasaules valstu vajadzības pēc aviotehnikas inženieru personāla.

Personāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā strādāja E. Āboltiņa, A. Andronovs, M. Banovs, O. Boriskins, S. Bukaškins, R. Vinogradovs, V. Gorškovs, V. Dračevs, S. Doroško, V. Jenenkovs, V. Jeremejevs, A. Zeļenkovs, N. Ždanovičs, I. Žiguns, I. Kabaškins, A. Karlovs, V. Karpukhins, V. Kastorskijs, M. Kleinhofs, A. Kļičkins, E. Koņajevs, J. Krasņitskis, A. Kobtsevs, A. Kozlovs, J. Koptevs, E. Kopitovs, H. Kordonskis, V. Kutevs, N. Kuzins, A. Latkovs, J. Logačovs, V. Loginovs, A. Losevs, A. Lihačovs, A. Mirošņikovs, N. Nečvaļs, V. Ņikitins, M. Tojbers, S. Temerbekovs, N. Levins, A. Levtovs, L. Morozovs, L. Gamkrelidze, E. Maharevs, G. Ņesterenko, V. Pavelko, J. Paramonovs, V. Pridanovs, A.Prokopjevs, V. Prosvirins, I. Pallejs, V. Panasenko, E. Pētersons, V. Sanņikovs, A.Serebrjakovs, J. Sikeržitskis, L. Simonjans, J. Skažutins, L. Sergejevs, N. Sevastjanovs, S. Temerbekovs, A. Trojanovskis, N. Tjunins, A. Urbahs, M. Finkelšteins, A. Khižņjaks, V. Hodakovskis, T. Hodakovskaja, E. Heifets, V. Šelkovņikovs, V. Šestakovs, J. Šunins un citi.

Savas pastāvēšanas laikā — no 1960. līdz 1992. gadam — RCGFII-RCAII sagatavoja vairāk nekā 25 000 civilās aviācijas speciālistu, to starpā 600 speciālistu 80 Austrumeiropas, Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Institūta absolventi bija Jurijs Koptevs — Krievijas Kosmiskās aģentūras vadītājs, Talgats Musabajevs (1974. gadā) — Kazahstānas kosmonauts; Zeidans A.F. Mohameds — Karakasas Universitātes rektors; Dugerdoržijns Doržs — Mongolijas nacionālās lidsabiedrības prezidents; Alve Panduro Alesandro — Tanzānijas nacionālās lidsabiedrības direktors u.c.

Rīgas Aviācijas universitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc PSRS sabrukuma, 1992. gada 25. februārī, Latvijas valdība pieņēma lēmumu par to, ka RCAII pāriet LR jurisdikcijā, un institūtu pārdēvēja par Rīgas Aviācijas universitāti (RAU). Šajā laikā augstskolā studēja aptuveni 3500 studenti, tajā skaitā 400 pārstāvji no 40 Baltijas, NVS, Amerikas, Āzijas un Āfrikas valstīm. Studijas notika krievu, angļu un latviešu valodā. RAU bija četras mācību fakultātes:

  • Mehānikas,
  • Radioelektronikas un skaitļošanas sistēmu,
  • Ekonomikas un tapšanas stadijā — Sistēmiskās analītikas fakultāte,
  • Pirmsstudiju sagatavošanas un ārzemju studentu fakultāte.

RAU izcēlās ar neparasti bagātīgu mācību materiāli tehnisko bāzi. Tā, mācību aviotehniskajā bāzē bija visi gaisa kuģu tipi, kurus ekspluatēja aviokompānija “Aeroflot”, mācību radiopoligonā tika ierīkoti visi sakaru, radiolokācijas, navigācijas iekārtu veidi, kas ļāvis sagatavot augsti kvalificētus speciālistus civilās aviācijas nozarei.

Visu 1990. gadu laikā un līdz pat likvidācijai augstskola piedzīvoja ekonomiskās grūtības. Lai varētu pabeigt apmācīt RAU studentus, viņus sadalīja grupās un sūtīja studēt uz trim Latvijas augstskolām. Tomēr studentu skaits bija samazinājies — līdz pat 1/3 no iepriekšējā studentu kontingenta. Pasniedzēji pa daļai bija pārgājuši strādāt uz citām augstskolām, daži aizceļojuši uz citām valstīm, citi kaut kā piepelnījās, strādājot dažādās privātajās mācību iestādēs. 1999. gada augustā, 2 mēnešus pēc mācību iestādes 80. gadu jubilejas, Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Rīgas Aviācijas universitātes likvidāciju.

Uz RAU bāzes dibinātās augstskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl RAU pastāvēšanas laikā uz tās bāzes vai arī ar tās līdzdalību uzsāka dibināt mācību iestādes, kuru spektrs bija visai plašs: koledžas, institūtus, augstskolas un pat akadēmiju. Tām ir dažādi statusi, īpašuma formas un mācību programmas. Sakarā ar to, ka tās ir izvietotas bijušajos RAU korpusos, pasniedzēju štatā strādā bijušās RAU pasniedzēji, un katra no šīm mācību iestādēm dažādā mērā uzskata sevi par RAU pēcteci:

Divus pēdējos no minētajiem institūtiem — Transporta un sakaru institūtu (TSI) un Rīgas Tehniskās universitātes Aeronautikas institūtu — var nosaukt par galvenajiem RAU pēctečiem. Tie nodarbojas ar aviācijas speciālistu sagatavošanu, ar viņiem uztur attiecības dažādu gadu izlaiduma RCAII-RAU absolventi. Šo institūtu darbinieki daudz dara, lai saglabātu, turpinātu un pavairotu šīs leģendārās aviācijas augstākās mācību iestādes tradīcijas.

Nosaukuma maiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirmā Rīgas Vorošilova ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā augstākā kara aviācijas inženieru skola (06.1948-09.1948);
  • Rīgas Vorošilova ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā augstākā kara aviācijas inženieru skola (09.1948-1958);
  • Ļeņina Komjaunatnes Rīgas ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā augstākā aviācijas inženieru skola (RAIS, 1958-06.1960).


  • Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts (RCGFII, 1960—1967);
  • Ļeņina Komjaunatnes Rīgas ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotais Civilās aviācijas inženieru institūts (RCAII, 1967—1992);
  • Rīgas Aviācijas universitāte (RAU, 1992—1999).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]