Pabeidza studijas LU lauksaimniecības fakultātes mežkopības nodaļā (1921—1923), kur tika atstāts par profesora Eižena Ostvalda asistentu. 1926. gadā papildinājās Gīsenes meža institūtā, pēc tam ievēlēts par LU privātdocentu, vēlāk par docentu (1928) un vecāko docentu (1933). 1936. gada novembrī ieguva mežzinātņu doktora grādu un kļuva par LU Lauksaimniecības fakultātes profesoru. 1939. gadā Jelgavā tika ievēlēts par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes dekānu.[3] Tika apbalvots ar Viestura ordeni. Darbu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija turpināja līdz 1944. gadam, darbojās arī Lauksaimniecības un Profesiju kamerās. 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, bija pasniedzējs Meža akadēmijā Hannoverē, arī Minhenē un Ebersvaldē, vēlāk bija mežkopības profesors un Lauksaimniecības fakultātes dekāns Apvienoto Nāciju Palīdzības un rehabilitācijas pārvaldes universitātē Minhenē. 1949. gadā devās uz ASV, kur strādāja Rietumvirdžīnijas Universitātē. Vairākus gadus strādāja par plānotāju Norfolkas pilsētas valdē. No 1961. gada Grandrepidsas pilsētā Mičiganas štatā bija krievu valodas pasniedzējs Grand-Valley koledžā. Publicēja vairākas grāmatas par mežkopību, kā arī rakstus žurnālos. Palīdzēja izveidot Garezera latviešu skolu.
Brīvās pasaules latviešu mežkopju raksti, veltīti Latvijas brīvvalsts 50 g. atcerei, 1918—1968. Brīvās pasaules Latviešu mežkopji un meža darbinieki. Grand Rapidi, Mičiganā, 1969.