Rasaskrēsliņi

Rasaskrēsliņi
Alchemilla alpina
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Rožu rinda (Rosales)
Dzimta	Rožu dzimta (Rosaceae)
Ģints	Rasaskrēsliņi (Alchemilla)
Rasaskrēsliņi Vikikrātuvē

Rasaskrēsliņi (Alchemilla) ir daudzgadīgs rožu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko lielākoties izmanto ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanai un profilaksei. Šis augs ir arī nozīmīga pārtikas sastāvdaļa vairākām zvīņspārņu sugām.

Nosaukuma izcelsme

Auga botāniskajam, latīniskajam nosaukumam Alchemilla ir tieša saikne ar vārdu alķīmija — senāk ticēja, ka augam piemītot maģiskas dziedināšanas spējas. Latviski Alchemilla augu dēvē par rasaskrēsliņu vai raspodiņu, un arī šim tēlainajam nosaukumam ir ļoti vienkāršs un praktisks skaidrojums. Agrās rīta stundās raspodiņa lielās lapas patiešām atgādina ar rasu pildītus podiņus — pilienu pa pilienam rasa satek pa kausveidīgās lapas gropītēm un uzkrājas pašā tās viducī. Vēl latviešu valodā Alchemilla pazīstama kā cūku roze un rasene.

Sugas

Kopā pasaulē pazīstams aptuveni 300 dažādu rasaskrēsliņa sugu, bet Latvijā vispazīstamākais ir parastais rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris).

• Alchemilla abyssinica
• Alchemilla acutiloba
• Alchemilla alpina
• Alchemilla arvensis
• Alchemilla conjuncta
• Alchemilla elisabethae
• Alchemilla ellenbeckii
• Alchemilla epipsila
• Alchemilla erythropoda
• Alchemilla faeroensis
• Alchemilla filicaulis
• Alchemilla fulgens
• Alchemilla glabra
• Alchemilla glaucescens
• Alchemilla glomerulans
• Alchemilla gracilis
• Alchemilla hoppeana
• Alchemilla incisa
• Alchemilla japonica
• Alchemilla lapeyrousii
• Alchemilla minima
• Alchemilla mollis
• Alchemilla monticola
• Alchemilla pallens
• Alchemilla pentaphylla
• Alchemilla plicatula
• Alchemilla rigida
• Alchemilla sericata
• Alchemilla sericea
• Alchemilla speciosa
• Alchemilla subcrenata
• Alchemilla tytthantha
• Alchemilla venosa
• Alchemilla vetteri
• Parastais rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris)
• Alchemilla xanthochlora

Apraksts

Rasaskrēsliņš ir daudzgadīgs, aptuveni 30—60 cm garš lakstaugs ar zarainiem stāviem vai guļošiem lakstiem, zaļām, daivainām lapām un zaļgandzelteniem, čemurainās skarās augošiem ziediem. Rasaskrēsliņš zied no jūnija līdz jūlijam. Tam piemīt viegli rūgtens aromāts.

Izplatība un biotipi

Rasaskrēsliņš visbiežāk sastopams mērenā klimata un subarktiskos reģionos Eiropā un Āzijā, bet atsevišķas sugas atrodamas arī Āfrikas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas kalnājos. Lielākā daļa (77%) rasaskrēsliņa sugu ir izplatītas pļavās; Latvijas pļavās visbiežāk sastopams parastais rasaskrēsliņš.

Ārstnieciskās īpašības

Ārstniecībā parastais rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris) lielākoties pazīstams kā ginekoloģisks līdzeklis — tas regulē menstruāciju ciklu, mazina asiņošanu un menstruālos krampjus, un menopauzes simptomus vecākām sievietēm. Uzskata, ka rasaskrēsliņš pasargā sievieti no dažādām olnīcu un vagīnas saslimšanām. Tomēr augs līdz arī pie nieru un aknu slimībām, kuņģa čūlas, tūskām, caurejas un zarnu iekaisuma. Rasaskrēsliņu kā ārstniecisku līdzekli izmanto pat cukura diabēta gadījumā. No rasaskrēsliņa drogām gatavota tēja ir organismu attīroša un stiprinoša, un veicina ēstgribu. Tāpat kā asinszāles (Hypericum) un parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) rasaskrēsliņš attīra asinis, aptur asiņošanu, dziedē iekaisumus un brūces. Tas arī aktivizē dažādu dziedzeru (siekalu, asaru un sviedru) darbību un ir lielisks atkrēpošanas līdzeklis.

Ārstniecisko preparātu pagatavošana

Rasaskrēsliņa drogu pagatavošanai ievāc gan auga ziedus (pilnzieda laikā), gan lapas (augusta beigās) un žāvē līdz 45 °C temperatūrā. Lai pagatavotu rasaskrēsliņa tēju, 1 ēdamkaroti drogu aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens un notur vai vēl vāra 10-20 min.

Citas pielietojuma īpatnības

Rasaskrēsliņu izmanto arī smaržvielu un krāsvielu pagatavošanā.

Ārējās saites

• Sugu enciklopēdija '“Latvijas daba'”
• '“Latvijas dabas'” kopskats^{[novecojusi saite]}