Raundas gekons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raundas gekons
Phelsuma guentheri, (Boulenger, 1885)
Raundas gekons
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaĶirzakas (Lacertilia)
InfrakārtaGekonveidīgie (Gekkota)
DzimtaGekoni (Gekkonidae)
ĢintsFelsumas (Phelsuma)
SugaRaundas gekons (Phelsuma guentheri)
Sinonīmi
  • Phelsuma guentheri (Mertens, 1962)
  • Phelsuma guentheri (Kluge, 1993)
  • Phelsuma guentheri (Rösler, 1995)
  • Phelsuma guentheri (Beghof, 2005)
  • Phelsuma guentheri (Hallmann, 2008)
Raundas gekons Vikikrātuvē

Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.[1]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas latīniskais nosaukums piešķirts par godu vācu zoologam Albertam Ginteram (1830—1914), kurš aprakstījis vairāk nekā 350 rāpuļu sugas.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņu garums līdz 30 cm, taču parasti īsāki. Mātītes mazākas. Raundas gekons ir lielākais ģints pārstāvis, izņemot izmirušo Maurīcijas milzu scinku.

Ķermenis pelēks vai pelēcīgi brūns, dažkārt tumšiem plankumiem. No nāsīm līdz ausu atverei stiepjas tumši brūna strīpa. Vēders dzeltenīgs.[2] Šādi grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" Raundas gekonu apraksta Džeralds Darels:

"...palūkojos augšup un beidzot ieraudzīju ķirzaku, kas ieplestām kājām bija pieplakusi ar pelēkbrūno, ķērpja krāsas plankumiem izraibināto ķermeni pie koka stumbra un acīmredzot jutās pārliecināta, ka krāsa saplūst ar koka mizu. Tas bija ļoti liels gekons, apmēram astoņas collas garš, ar lielām zeltainām acīm un mazītiņam šķīvītim līdzīgu paplašinājumu katra pirksta galā; ar šiem piesūcekņiem ķirzaka tikpat kā muša spēj noturēties uz pilnīgi gludas virsmas. Ķirzaka turējās pie koka, juzdamās pietiekami labi nomaskēta un vērodama mūs ar zeltainām, brūni punktotām acīm, kurām bija vertikāli redzokļi, kas tām piešķīra zināmu līdzību ar kaķa acīm".

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk ķirzaka bija sastopama visā Maurīcijā, taču kolonizācijas laikā izdzīvoja vienīgi nelielajā Raundas saliņā, kuras platība ir tikai 1,5 kvadrātkilometri. Maurīcijas savvaļas fonda vadībā suga sekmīgi reintroducēta Egretā.

Barība un uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visēdāji, pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī saldiem augļiem, putekšņiem un nektāra. Bieži dzīvo uz pudeļpalmām, latānijas palmām un pandāniem.[2]

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IUCN Sarkanajā grāmatā Raundas gekons ierindots apdraudēto sugu sarakstā. Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trestā ir panākta sugas pavairošana nebrīvē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 The Reptile Database: Phelsuma guentheri BOULENGER, 1885
  2. 2,0 2,1 «Wildscreen Arkive: Round Island day gecko(Phelsuma guentheri. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 3. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeralds Darels. Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Rīga. Zinātne. 1981
  • Džeralds Darels. Šķirsta jubileja. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0