Reģionu komiteja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir Eiropas Savienības (ES) vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvju asambleja, kas ES iestāžu sistēmā nepastarpināti pauž decentralizēto pārvaldes iestāžu (t. i., reģionu, novadu, provinču, pagastu un pilsētu) viedokli.

Komiteju izveidoja 1994. gadā, lai risinātu divus svarīgus jautājumus. Pirmkārt, tā kā apmēram trīs ceturtdaļas ES tiesību aktu īsteno vietējā un reģionālajā līmenī, bija loģiski dot iespēju vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem paust savu viedokli jaunu ES tiesību aktu izstrādes procesā. Otrkārt, pastāvēja bažas, ka starp sabiedrību un Eiropas integrācijas procesu rodas arvien lielāka plaisa; iedzīvotājiem vistuvākā vēlētā pārvaldes līmeņa iesaistīšana bija viens no veidiem, kā šo plaisu mazināt.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Savienības vietējās un reģionālās pašvaldības centās panākt, ka tās tiek vairāk uzklausītas ES jautājumu risināšanā. Tā rezultātā ar Māstrihtas līgumu izveidoja Eiropas Reģionu komiteju un iekļāva noteikumu, ka dalībvalstu pārstāvību ES Padomē drīkst uzticēt arī reģionālo valdību ministriem.

Principi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komitejas darbības pamatā ir trīs galvenie principi.

Subsidiaritāte

Šis princips, ko līgumos iekļāva vienlaikus ar noteikumiem par RK izveidi, nozīmē, ka Eiropas Savienībā lēmumi jāpieņem iedzīvotājiem praktiski vistuvākajā līmenī. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai nav jāuzņemas uzdevumi, ko labāk var pildīt valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes.

Tuvuma princips

Visu pārvaldes līmeņiem jācenšas "tuvināties iedzīvotājiem", it īpaši, nodrošinot savas darbības pārredzamību, lai iedzīvotāji būtu informēti par pilnvaru sadalījumu un iespējām paust savu viedokli.

Partnerība

Eiropas labas pārvaldības pamatā ir Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu sadarbība — visi četri līmeņi ir svarīgi un ir jāiesaista visos "daudzlīmeņu pārvaldības" lēmumu pieņemšanas procesa posmos.

Darbības joma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar līgumiem Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei ir jāapspriežas ar Reģionu komiteju par visiem jaunajiem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas skar reģionālo un vietējo līmeni. Ārpus minētajām jomām Komisija, Padome un Eiropas Parlaments var apspriesties ar RK arī par citiem jautājumiem, ja minētās iestādes uzskata, ka tiesību akta priekšlikumam gaidāma būtiska ietekme reģionālajā vai vietējā līmenī. RK var izstrādāt atzinumu arī pēc savas iniciatīvas un tādējādi izvirzīt jautājumus iekļaušanai ES darba kārtībā.

Kad spēkā stājās Lisabonas līgums un visās ES dalībvalstīs ratificētais 2. protokols par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu (sk. 8. pantu), RK ieguva tiesības (priviliģētu statusu) vērsties ES Tiesā.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģionu komitejā ir 350 pilntiesīgi locekļi un tāds pats skaits aizstājēju, kuru skaits no katras valsts lielos vilcienos proporcionāli atspoguļo iedzīvotāju skaitu. Locekļu sadalījums pa valstīm ir šāds:

Valsts Locekļi Valsts Locekļi Valsts Locekļi
Karogs: Vācija Vācija 24 Karogs: Beļģija Beļģija 12 Karogs: Īrija Īrija 9
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 24 Karogs: Ungārija Ungārija 12 Karogs: Horvātija Horvātija 9
Karogs: Francija Francija 24 Karogs: Portugāle Portugāle 12 Karogs: Lietuva Lietuva 9
Karogs: Itālija Itālija 24 Karogs: Zviedrija Zviedrija 12 Karogs: Latvija Latvija 7
Karogs: Spānija Spānija 21 Karogs: Bulgārija Bulgārija 12 Karogs: Slovēnija Slovēnija 7
Karogs: Polija Polija 21 Karogs: Austrija Austrija 12 Karogs: Igaunija Igaunija 6
Karogs: Rumānija Rumānija 15 Karogs: Slovākija Slovākija 9 Karogs: Kipra Kipra 5
Karogs: Nīderlande Nīderlande 12 Karogs: Dānija Dānija 9 Karogs: Luksemburga Luksemburga 5
Karogs: Grieķija Grieķija 12 Karogs: Somija Somija 9 Karogs: Malta Malta 5
Karogs: Čehija Čehija 12
Kopā 350

Iekšējā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsēdētājs

Priekšsēdētājs, kuru pilnsapulce ievēl uz diviem ar pusi gadiem, vada Komitejas darbu un plenārās sesijas, kā arī ir RK oficiālais pārstāvis. Pašlaik Komitejas priekšsēdētājs, ko ievēlēja 2015. gada 12. februārī, ir Espo pilsētas domes loceklis Markku Markkula (Somija / Eiropas Tautas partija).

Reģionu komitejas priekšsēdētāji

RK priekšsēdētājs

Priekšsēdētāja pilnvaru periods

Valstspiederība

Eiropas politiskā grupa

Markku Markkula,

Espo

2015 — patlaban

Somija

Eiropas Tautas partija

Michel Lebrun,

Valonija

2014 — 2015 (pagaidu)

Beļģija

Eiropas Tautas partija

Ramón Luis Valcárcel Siso,

Mursija

2012 — 2014

Spānija

Eiropas Tautas partija

Mercedes Bresso,

Pjemonta

2010 — 2012

Itālija

Eiropas Sociālistu partija

Luc Van den Brande,

Flandrija

2008 — 2010

Beļģija

Eiropas Tautas partija

Michel Delebarre,

Dankērka, Ziemeļfrancija-Padekalē

2006 — 2008

Francija

Eiropas Sociālistu partija

Peter Straub,

Bādene-Virtemberga

2004 — 2006'

Vācija

Eiropas Tautas partija

Sers Albert Bore,

Birmingema

2002 — 2004

Apvienotā Karaliste

Eiropas Sociālistu partija

Jos Chabert' ,'

Galvaspilsētas Briseles reģions

2000 — 2002

Beļģija

Eiropas Tautas partija

Manfred Dammeyer,

Ziemeļreina-Vestfālene

1998 — 2000

Vācija

Eiropas Sociālistu partija

Pasqual Maragall I Mira

, Barselona, Katalonija

1996 — 1998

Spānija

Eiropas Sociālistu partija

Jacques Blanc,

Langdoka-Rusijona

1994 — 1996

Francija

Eiropas Tautas partija

Priekšsēdētāja pirmais vietnieks

Arī priekšsēdētāja pirmo vietnieku pilnsapulce ievēl uz diviem ar pusi gadiem. Viņš pārstāv priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā. Par priekšsēdētāja pirmo vietnieku 2015 gada 12. februārī ievēlēts Karl-Heinz Lambertz, (Beļģija / Eiropas Sociālistu partijupartija), Beļģijas vācu valodas kopienas parlamenta priekšsēdētājs.

Birojs

Birojs ir RK vadošā struktūrvienība. To veido 63 locekļi: priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmais vietnieks, 28 priekšsēdētāja vietnieki (viens no katras ES dalībvalsts), RK politisko grupu priekšsēdētāji un 28 citi locekļi no valstu delegācijām, un tas ļauj atspoguļot valstu un politisko līdzsvaru. Biroja sēdes parasti notiek septiņas vai astoņas reizes gadā, un tajās tiek izstrādāta RK politikas programma un norādījumi administrācijai par Biroja lēmumu īstenošanu.

Pilnsapulce

RK locekļi plenārajā sesijā Briselē sanāk sešas reizes gadā, lai apspriestu un pieņemtu atzinumus, ziņojumus un rezolūcijas.

RK komisijas

RK darbs ir sadalīts pa iekšējām komisijām, un katra no tām ir specializējusies savā jomā:

CIVEX — pilsoniskums, pārvaldība, institucionālās lietas un ārlietas; COTER — teritoriālās kohēzijas politika un ES budžets; ECON — ekonomikas politika; ENVE — vide, klimata pārmaiņas un enerģētika; NAT — dabas resursi, tostarp lauksaimniecība; SEDEC — sociālā politika, izglītība, nodarbinātība un kultūra.

Komisijas sagatavo atzinumu projektus un organizē konferences un seminārus, kas saistīti ar attiecīgajām kompetences jomām. Katrā komisijā ir apmēram 100 locekļu, (katrs loceklis var piedalīties divās komisijās), un tām darbā palīdz administrācijas izveidots sekretariāts. Ir izveidota arī īpaša Finanšu un administratīvo lietu komisija (CFAA), lai palīdzētu RK Birojam.

Politiskās grupas

Reģionu komitejā ir piecas politiskās grupas: Eiropas Tautas partija (PPE), Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR), Eiropas Sociālistu partija (PSE), Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE) un Eiropas Alianse (EA). Pirms svarīgām sanāksmēm katras politiskās grupas locekļi satiekas, lai vienotos par kopēju nostāju.

Priekšsēdētāju konference

Pirms katras plenārās sesijas un citām nozīmīgām sanāksmēm RK priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmais vietnieks, politisko grupu priekšsēdētāji un ģenerālsekretārs tiekas Priekšsēdētāju konferencē, lai stratēģiskos jautājumos panāktu politisko vienprātību.

Valstu delegācijas

Reģionu komitejā ir arī 28 valstu delegācijas. RK locekļi pirms plenārajām sesijām un citiem pasākumiem tiekas savu valstu delegācijās, lai apspriestu kopējo nostāju.

Ģenerālsekretārs

Ģenerālsekretāru uz pieciem gadiem ieceļ Birojs. Tā kā ģenerālsekretārs ir RK administrācijas vadītājs, viņš nedrīkst ieņemt nekādu politisku amatu. Viņš ir atbildīgs par priekšsēdētāja un Biroja lēmumu īstenošanu un administrācijas darba organizāciju. No 2014. gada 1. septembra RK ģenerālsekretārs ir Jirí Buriánek.

Ģenerālsekretariāts

Ģenerālsekretariātā ir piecas direkcijas: Locekļu un plenārsesiju direkcija; Leģislatīvā darba 1. direkcija; Leģislatīvā darba 2. direkcija; Komunikācijas direkcija; Cilvēkresursu un finanšu direkcija. Loģistikas direkcija un Tulkošanas direkcija tiek vadītas kopīgi ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atzinumi

Eiropas Komisija, ES Padome un Eiropas Parlaments konsultējas ar Reģionu komiteju, izstrādājot tiesību aktus (direktīvas, regulas utt.) jomās, kas ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības. Tiesību akta priekšlikumu nosūta attiecīgajai RK komisijai. Tad RK komisija ieceļ ziņotāju, kurš izstrādā Komitejas atzinumu. Atzinuma projektu apstiprina RK komisijā, pēc tam to apspriež plenārajā sesijā. Tiklīdz tas pieņemts plenārajā sesijā, oficiālo atzinumu nosūta visām Eiropas Savienības iestādēm un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Rezolūcijas

Ar rezolūcijām Reģionu komiteja pauž savu viedokli par svarīgiem un aktuāliem jautājumiem. Rezolūciju var izstrādāt politiskā grupa vai 32 RK locekļi.

Pētījumi un citas publikācijas

RK veic pētījumus par dažādiem ES vietējās un reģionālās dimensijas aspektiem (izglītība, transports, sociālie jautājumi, ES paplašināšanās utt.). Tos izstrādā ar ārējo ekspertu palīdzību. RK izdod arī publikācijas, kas paredzētas gan plašai sabiedrībai, gan vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem un kuru mērķis ir izskaidrot Komitejas darbību un īsumā raksturot aktuālas politiskas norises.

Pasākumi

Būdama reģionu un pilsētu pārstāvju tikšanās vieta, Reģionu komiteja sadarbībā ar vietējiem un reģionālajiem partneriem un citām ES iestādēm organizē konferences, seminārus un izstādes. Vienu reizi gadā, Reģionu un pilsētu Eiropas nedēļas pasākuma (OPEN DAYS) ietvaros, RK savā galvenajā ēkā uzņem tūkstošiem dalībnieku, kas piedalās spraigās diskusijās vai meklē partnerus sadarbībai kopīgos projektos.

Vēsturisks apskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992: Māstrihtas līgums ES vadītāji nolemj izveidot Reģionu komiteju (RK) kā konsultatīvu asambleju, ar kuras starpniecību reģioni un pilsētas varēs piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un kura darbosies kā tieša saikne starp Briseli un iedzīvotājiem. Līgumā noteikta obligāta prasība Eiropas Komisijai un ES Padomei apspriesties ar RK par jautājumiem, kas būtiski skar reģionus. RK locekļus ieceļ dalībvalstu valdības, un viņu pilnvaru termiņš ir četri gadi. RK pirmā plenārā sesija notiek 1994. gada martā Briselē.

1995: ES paplašināšanās Pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās RK locekļu skaits palielinās no 189 uz 222.

1997: Amsterdamas līgums Tiek paplašināta RK kompetence, aptverot aptuveni divas trešdaļas no ES tiesību aktu priekšlikumiem. Līgumā paredzēta iespēja, ka ar Komiteju var konsultēties arī Eiropas Parlaments.

2001: Nicas līgums Uzsvērta RK demokrātiskā leģitimitāte, nosakot prasību, ka Komitejas locekļiem jābūt vēlētiem vai politiski atbildīgiem kādas vēlētas reģionālās vai vietējās asamblejas priekšā. Noteikts arī locekļu maksimālais iespējamais skaits — 350.

2002—2003: Eiropas Konvents RK locekļi piedalās Konventā, kam jāizstrādā ES Konstitūcijas projekts. Dokumentā ir skaidri atzīta vietējās un reģionālās pārvaldes loma un pilnvaras, kā arī Komitejai ir piešķirtas tiesības vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, lai apstrīdētu tos ES tiesību aktus, kas neatbilst subsidiaritātes principam.

2004. gada maijs: ES paplašināšanās Pēc 10 jauno dalībvalstu pievienošanās RK locekļu skaits palielinās no 222 uz 317.

2006. gada februāris: jauns pilnvaru termiņš Komitejā sākas jauns četru gadu pilnvaru termiņš. Tās politiskās prioritātes ir saskaņā ar Lisabonas stratēģiju nodarbinātībai un izaugsmei palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu, , nostiprināt kohēziju un solidaritāti un vadīt kampaņu "Izpratnes par Eiropu veicināšana — vietējā līmeņa iesaistīšana", lai Eiropas Savienību tuvinātu tās iedzīvotājiem.

2007. gada janvāris: ES paplašināšanās Līdz ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos RK locekļu skaits palielinās no 317 uz 344.

2007. gada decembris: Lisabonas līgums Lisabonas līgumā tiek apstiprinātas Konventa par Eiropas nākotni jau atzītās RK tiesības — vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai aizsargātu savas prerogatīvas un subsidiaritātes principa ievērošanu. Šīs jaunās tiesības nostiprinās RK politisko lomu, dodot Komitejai iespēju efektīvāk darboties ES līmenī vietējo un reģionālo pašvaldību interesēs. Ar Lisabonas līgumu RK locekļu pilnvaru periods ir pagarināts no četriem uz pieciem gadiem.

2013. gada jūlijs: ES paplašināšanās Pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai RK locekļu skaits palielinājās no 344 uz 353 (vēlāk RK locekļu skaits samazinājās līdz 350).


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]