Roberts Gaigals
- Šis raksts ir par virsnieku. Par citām jēdziena Gaigals nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||||
|
Roberts Gaigals (1913. gada 16. marts — 1982. gada 15. aprīlis) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Otrā pasaules kara dalībnieks. Trešā reiha augstākā militārā apbalvojuma Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1913. gadā Tverā. Mācījās V. Olava komercskolā Rīgā. 1936. gada 14. oktobrī iesaukts Latvijas armijas obligātajā dienestā, kur sākumā dienēja 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1937. gada 9. aprīlī pabeidza Instruktoru rotas kursu. 10. aprīlī paaugstināts par kaprāli. 1937. gada 29. septembrī atvaļināts no dienesta.
1938. gada 29. oktobrī Gaigals iestājās Kara skolā. 1940. gada 27. jūlijā pabeidzis mācības, iegūstot leitnanta pakāpi. Pēc tam dienējis Sapieru pulkā, kur bija jaunākais virsnieks. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1941. gadam dienēja 24. teritoriālajā korpusā, kur no 1940. gada 27. septembra bija vada komandieris 181. divīzijas Atsevišķajā sapieru bataljonā. Pēc Vācijas iebrukuma dezertēja no Sarkanās armijas.
Vēlāk iestājās Latviešu leģionā kā leitnants. 1944. gada 12. maijā kā 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. pulka (14.) rotas komandieris apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu. Vēlāk paaugstināts par virsleitnantu. 1944. gada 26. jūlijā apbalvots ar I šķiras Dzelzs krustu.
Kara beigās cīnījās Kurzemes cietoksnī, 1945. gada 5. maijā Gaigalu apbalvoja ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.[1] Bez iepriekšminētajiem apbalvojums bija apbalvots arī ar sudraba Tuvcīņas nozīmi, Kājnieku trieciena nozīmi un zelta Ievainojuma nozīmi.
Pēc Trešā reiha kapitulācijas krita Sarkanās armijas gūstā un izsūtīts uz Magadanas Gulaga nometni. Dzimtenē atgriezās 1954. gadā.[2]
Miris 1982. gada 15. aprīlī 69 gadu vecumā Rīgā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Waffen-Obersturmführer Roberts Gaigals». www.frontkjemper.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. janvārī. Skatīts: 2010. gada 17. jūlijā.
- ↑ «Latviešu karavīri Rietumu sabiedroto un padomju gūstā». delfi.lv. 2010-04-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-27. Skatīts: 2010. gada 17. jūlijā.