Andrejs Freimanis

Andrejs Freimanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1914. gada 21. decembrī ; Grobiņas pagasts, Kurzemes guberņa; (tagad Latvija)
Miris	1994. gada 10. septembrī (79 gadi); Lutriņu pagasts, Latvija
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Waffen SS-Obersturmführer (virsleitnants)
Dienesta laiks	1936. — 1939.; 1943. — 1945.
Valsts	Latvija; Trešais reihs
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība	Otrais pasaules karš.
Apbalvojumi	Dzelzs krusta Bruņinieka krusts; Dzelzs krusts (I II pakāpe); Ievainojuma nozīme (zelta)

Andrejs Roberts Freimanis (1914. gada 21. decembris — 1994. gada 10. septembris) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks. Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1914. gada 21. decembrī Grobiņas pagasta "Riežnieku" mājās.^[2] Pēc Liepājas komercskolas beigšanas strādāja A/S "Turība" Liepājas nodaļā. No 1936. līdz 1939. gadam dienēja Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulkā,^[2] 1939. ieguva leitnanta dienesta pakāpi.^[3]^[4]

Otrā pasaules kara laikā 1943. gada aprīlī^[2] Freimani iesauca Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijā, kur viņš komandēja 44. pulka 13. rotu. Pēc kaujām pie Volhovas viņu apbalvoja ar II šķiras Dzelzskrustu, 1944. gada septembra Mores kauju laikā ar I šķiras Dzelzskrustu, paaugstinot virsleitnanta dienesta pakāpē.^[4] Par kaujām Kurzemes cietoksnī 1945. gada 5. maijā viņam piešķīra augstāko tā laika Vācijas militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu, kuru viņš nesaņēma. Pēc Vācijas kapitulācijas A. Freimanis nokļuva Sarkanās armijas gūstā un tika pārvests uz Piejūras novadu,^[2] kur 1945. gadā 9. augustā Sarkanā armija uzbruka japāņu Kvantunas armijai. 1946. gada novembrī viņš atgriezās Latvijā.

Kopš 1983. gada dzīvoja Saldus rajona Lutriņos. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas leģionāru piemiņas dienā 1993. gada 16. martā Rīgas Tehniskās universitātes zālē notika svinīgs akts, kurā Andrejam Freimanim pasniedza kara beigās piešķirto Bruņinieka pakāpes dzelzs krustu.^[2]

Miris 1994. gada 10. septembrī,^[5] apglabāts dzimtas kapos Otaņķu pagasta Nīcā. Freimaņa izvadīšanā piedalījās Liepājas robežsargu, jūras aizsardzības spēku, Latvijas drošības dienesta, zemessargu padomnieku, Nacionālo karavīru un Daugavas Vanagu pārstāvji, kā arī Liepājas Karostas jūrnieku orķestris.^[2]

Atsauces

↑ Latvijas Okupācijas muzejs Latviešu leģions un 16. marts
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 Andrejs Roberts Freimanis (21.12.1914.-10.09.1994.). Bruņinieka pakāpes Dzelzskrusta kavalieris^{[novecojusi saite]}
↑ ritterkreuztraeger-1939-45.de Ritterkreuzträger Andrejs Freimanis Arhivēts 2011. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
↑ ^4,0 ^4,1 wehrmacht-awards.com SS-Personalakte Arhivēts 2013. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
↑ .das-ritterkreuz.de Freimanis, Andrejs (vāciski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latvijas Okupācijas muzejs Latviešu leģions un 16. marts

[Nīca-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 Andrejs Roberts Freimanis (21.12.1914.-10.09.1994.). Bruņinieka pakāpes Dzelzskrusta kavalieris^{[novecojusi saite]}

[ritterkreuzträger-3] ritterkreuztraeger-1939-45.de Ritterkreuzträger Andrejs Freimanis Arhivēts 2011. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)

[awar-4] 4,0 ^4,1 wehrmacht-awards.com SS-Personalakte Arhivēts 2013. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)

[5] .das-ritterkreuz.de Freimanis, Andrejs (vāciski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]