Pāriet uz saturu

Senās Romas imperatori

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Romas imperators)
Senās Romas impērijas veksils

Senās Romas imperatori (latīņu: Imperatores Romani) jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27. gada p.m.ē. līdz 476. gadam m.ē. tās rietumu daļā un līdz 1453. gadam tās austrumu daļā. Austrumromas imperatori tiek dēvēti arī par Bizantijas imperatoriem. Romas imperatoru kults bija viens no Romas impērijas civilizācijas pamatiem.

Oktaviāns
Nerons
Vespasiāns
Trajāns
Marks Aurēlijs
Elagabalus

Jūliju-Klaudiju dzimta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpdinastiju periods (vairāku līdzimperatoru valdīšana)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adoptētie imperatori un Antonīnu dzimta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpdinastiju periods

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Karavīru imperatori" (Trešā gadsimta juku periods)[1]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Četru valdnieku periods (Tetrarhija)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstantīna dzimta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valentiniāna-Teodosija dzimtas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumromas imperatori[2]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumromas imperatori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Bizantijas imperatori

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Šajā periodā pār rietumu provincēm tagadējā Ķelnē, vēlāk Trīrā neatkarīgi valdīja Gallijas imperatori (260 — 274). Pār austrumu provincēm neatkarīgi valdīja Palmira s imperatori (260—273).
  2. Pēc imperatora Teodosija nāves 395. gada viņa dēli valdīja katrs savā impērijas daļā - Konstantinopolē Arkādijs un Milānā, vēlāk Ravennā Honorijs. Rezultātā izveidojās divas paralēlas imperatoru līnijas. Rietumu imperatori nokļuva atkarībā no ģermāņu karavadoņiem, kas galīgi izbeidza viņu varu 476. gadā