Makrīns

Vikipēdijas lapa
Makrīns
Macrinus
Bust of Macrinus - Palazzo Nuovo - Musei Capitolini - Rome 2016.jpg
Senās Romas imperators
217. gada 11. aprīlis — 218. gada 8. jūnijs
Priekštecis Karakalla
Pēctecis Elagabals
Dzimis ap 165. gadu
Cēzareja, Mauretānija Tingritana, Romas impērija (tagad Karogs: Alžīrija Alžīrija)
Miris 218. gada jūnijā
Kapadokija, Romas impērija (tagad Karogs: Turcija Turcija)

Markuss Opellijs Severs Makrīns (latīņu: Marcus Opellius Severus Macrinus, dzimis ap 165. gadu, miris 218. gada jūnijā) bija Romas imperators no 217. gada novembra līdz 218. gada jūnijam. Viņš valdīja kopā ar savu dēlu Diadumeniānu. Iegājis vēsturē kā pirmais Romas imperators, kas cēlies no zemākās aristokrātijas (jātnieku) kārtas, kā arī pirmais imperators, kas visu savu valdīšanas laiku pavadījis ārpus galvaspilsētas - Romas.

Dzimis Mauritānijas provincē berberu cilmes ģimenē. Ieguvis pietiekami labu izglītību, kas ļāva viņam veidot veiksmīgu karjeru impērijas administrācijā. Darbojies kā veiksmīgs jurists. Imperators Karakalla iecēla Makrīnu par pretoriānu gvardes prefektu, līdz ar to padarot viņu par savas personīgās apsardzes vienības komandieri. 217.gada pavasarī pavadījis imperatoru uz austrumu provincēm, lai gatavotos militārai kampaņai pret partiešiem. 8. aprīlī, ceļā uz Lunas templi, imperatoru Karakallu, pēc Makrīna pavēles, nogalināja kāds romiešu karavīrs. Pēc trīs dienām Makrīns pasludināja sevi par jauno imperatoru. Tā kā viņu atbalstīja arī karaspēks, tad Romas senātam neatlika nekas cits, kā apstiprināt viņu par imperatoru.

Uzsākot valdīšanu Makrīns saņēma valsti ar iztukšotu kasi un aktīvu karadarbību vairākās frontēs (Armēnijā, Partā un Dākijā). Centās finansiāli un diplomātiski stabilizēt stāvokli valstī. Ar veiksmīgu diplomātiju izdevās noslēgt mieru ar ienaidniekiem, tomēr lielās izmaksas un finansu reformas radīja neapmierinātību armijas aprindās.

Šo neapmierinātību izmantoja nogalinātā imperatora Karakallas tante Jūlija Mēza, kas organizēja sacelšanos pret Makrīnu, lai par valdnieku ieceltu savu mazdēlu Elagabalu. 218.gada 8. jūnijā Makrīns tika sakauts Antiohijas kaujā un dumpīgie leģioni pasludināja Elagabalu par jauno imperatoru. Pats Makrīns centās glābties un bēgt uz Romu, bet Kapadokijā tika notverts un sodīts ar nāvi. Sūtījis savu dēlu Diadumeniānu patverties uz Partu, bet viņš ātri ticis notverts un nogalināts. Pēc viņu nāves Romas senāts pasludināja Makrīnu un Diadumeniānu par valsts ienaidniekiem. Viņu vārdi tika izdzēsti no dokumentiem un skulptūras iznīcinātas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]