Skaidrīte Sirsone
|
Skaidrīte Sirsone (1920-1998) bija latviešu literatūrkritiķe un publiciste, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, disidente un politieslodzītā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1920. gada 5. aprīlī Rīgā. Mācījās I Rīgas valsts ģimnāzijā. Studēja Latvijas Universitātē. No 1946. gada regulāri pirmdienās pulcējās aktieru Irmas un Arnolda Stubavu dzīvoklī Dzirnavu ielā. Apspriesta tika galvenokārt franču literatūra, katrs dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus.
Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki viņu izsekoja apcietināja kopā ar citiem t. s. "Franču grupas" locekļiem 1951. gadā, apsūdzot buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju sanāksmēs.[1]
Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Mirdza Ersa, Milda Grīnfelde, Maija Silmale, Ieva Lase, Elza Stērste, Eleonora Sausne, Miervaldis Ozoliņš, Kurts Fridrihsons, Arnolds Stubavs, Irīna (Irma) Stubava, Alfrēds Sausne un Gustavs Bērziņš. Viņai piesprieda ieslodzījumu un izsūtījumu uz PSRS nometinājuma vietām. Pēc Staļina nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera.
Pēc atgriešanās dzimtenē nodarbojās ar literatūrkritiku. Darbojās Latvijas Rakstnieku savienībā. Mirusi 1998. gada 10. janvārī Rīgā.[2] Latvijas Okupācijas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir ietvertas liecības par Skaidrīti Sirsoni.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- I Rīgas valsts ģimnāzija : 1920-1944 : Atmiņu krājums / sast. Skaidrīte Sirsone un Eižens Rauhvargers. Rīga: Zinātne, 1994. — 191 lpp., [28] lpp., il.
- Ādamsons Eriks. Stāsti par dzīvniekiem / Eriks Ādamsons ; publ. sagat., priekšv. un koment. sarakst. Skaidrīte Sirsone ; il. M.Rikmane. — Rīga : Liesma, 1984. — 57, [2] lpp. : il.
- Dziesma par Rolandu : Senfranču eposs : Oksfordas variants / No franču val. tulk. Cecīlija Dinere ; [Atdzejotājas red.] ; [Iev. aut. : Skaidrīte Sirsone]. — Rīga : Zvaigzne, 1992. — 133, [2] lpp. — (Skolas bibliotēka).
- Egle Rūdolfs. Raksti par literatūru : izlase / Rūdolfs Egle ; [sakārt. E. Damburs ; priekšv. sarakst. S.Sirsone]. — Rīga : Liesma, 1989. — 376, [5] lpp., [1] lp. portr.
- Latvijas Rakstnieku savienība divos gados : 1992 — 1993 / [red. Skaidrīte Sirsone]. — Rīga : Rakstnieku Savienība, 1994. — 116 lpp. — (Saturā : Latvijas Rakstnieku savienības Statūti ; Svarīgākie notikumi laikaposmā no 1992. g. aprīļa līdz 1994. g. aprīlim ; Finansu pārskats ; Izdotās grāmatas : Bibliogr. pārskats : 1992-1993).
- Latvijas Rakstnieku savienība divos gados : 1994-1995 / red. Skaidrīte Sirsone. — Rīga : Rakstnieku savienība, 1996. — 40, [7] lpp., tab. : sh.
- Ramanis Juris Natanaēls. Krusta skolas grāmata = The Cross School book = Kreuzschulbuch / Juris Natanaēls Ramanis ; priekšv., koment. Edgars Ceske ; piez. par J. N. Ramaņa dziesmām : Skaidrīte Sirsone ; māksl. Valdis Villerušs. — Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. — 173, [2] lpp.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dzīves dati : [par 1951.g. represētajiem "franču grupas" dalībnīkiem, arī par literatūrkritiķi, tulk. un bibliogr. Skaidrīti Sirsoni (1920-1998)] : biogr. ziņas] // Karogs. — Nr.12 (2001), 71.-76.lpp.
- Liepiņa Austra. Literāte Skaidrīte Sirsone [1920-1998] mūžībā / A.Liepiņa // Brīvā Latvija. — Londona. — (1998, 24./30.janv.), 5.lpp.
- Lūse Ērika. Atmiņu vārdi literātūras darbiniecei: mirusi Skaidrīte Sirsone [1920-1998] / Ē.Lūse // Latvija Amerikā. — Toronto. — (1998, 24.janv.), 3.lpp.[3]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam Undīne Adamaite. Diena 2012. gada 11. maijā
- "Franču grupa" un mākslinieks Kurts Fridrihsons[novecojusi saite] Gundega Repše, žurnāls "Studija" 2005. gada 3. janvārī
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Sods par sapni un Franču grupa Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. lma.lv
- ↑ Skaidrīte Sirsone 1920. 5.IV-1998. 10.I Ērika Lūse, Diena, 1998. gada 13. janvārī
- ↑ letonika.lv