Eleonora Sausne
Eleonora Sausne (1910—1969) bija latviešu skolotāja, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, disidente un politieslodzītā.
Pēc Otrā pasaules kara viņa strādāja par Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ekonomikas fakultātes sekretāri. Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki viņu izsekoja un apcietināja kopā ar viņas vīru Rakstnieku savienības grāmatu antikvariāta pārdevēju Alfrēdu Sausni un citiem t. s. "Franču grupas" locekļiem 1951. gada janvārī, apsūdzot pretpadomju literatūras izplatīšanā.[1]
Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Kurts Fridrihsons, Mirdza Ersa, Ieva Birgere, Skaidrīte Sirsone, Milda Grīnfelde, Maija Silmale, Elza Stērste, Miervaldis Ozoliņš, Arnolds Stubavs, Irīna (Irma) Stubava un Gustavs Bērziņš. 1951. gada 2. jūnijā PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede viņai piesprieda desmit gadus sevišķā režīma nometnē. Ieslodzījumu viņa pavadīja Minlaga nometnē Intā. Pēc Staļina nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera. 1954. gada 29. jūlijā Eleonora Sausne uzrakstīja sūdzību, ka “netaisnīgās apsūdzības fiziski un morāli sagrauta, es izmeklēšanā viegli pakļāvos izmeklētāja viltīgajiem paņēmieniem, pierunāšanai, krāpšanai. Es parakstīju protokolus, kas neatbilda īstenībai.”[2]
Mirusi 1969. gada 20. augustā Rīgā.[3]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam Undīne Adamaite. Diena 2012. gada 11. maijā
- "Franču grupa" un mākslinieks Kurts Fridrihsons Gundega Repše, žurnāls "Studija" 2005. gada 3. janvārī
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Daina Bleiere. “FRANČU GRUPAS” TIESĀŠANA 1951. GADĀ: LIETU POLITISKAIS KONTEKSTS UN VALSTS DROŠĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS METODES Arhivēts 2020. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē. LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2017. Nr. 4 (105)
- ↑ Silvija Radzobe. Debesu dāvanas divas sejas jeb Vai Čaks to zināja NRA, 2011. gada 2. novembrī
- ↑ timenote.info