Alfrēds Sausne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alfrēds Sausne
Dzimis 1900. gada 15. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1994. gada 19. novembrī (94 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās rakstnieks, aktieris

Alfrēds Sausne (dzimis 1900. gada 15. jūnijā Rīgā, miris 1994. gada 19. novembrī Rīgā) bija latviešu rakstnieks, disidents un politieslodzītais.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1900. gadā Rīgas drēbnieka ģimenē. Bermontiādes laikā 1919. gadā viņš karoja 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā. Pēc Brīvības cīņu beigām Sausne pabeidza vidusskolu un no 1925. līdz 1936. gadam studēja LU Dabaszinātņu fakultātē, līdztekus strādāja par ierēdni Rīgas pilsētas valdē, vēlāk Zemkopības ministrijā, darbojās Latvijas Bērnu draugu biedrībā. 1935. gadā žurnāls "Daugava" publicēja Sausnes apceri "Zentas Mauriņas literatūras studija", vēlāk tika publicēti viņa apcerējumi "Emīls Dārziņš" (1935, 1943) un "Ogists Rodēns" (1936). Grāmata "Edvarts Virza" netika izdota karadarbības dēļ 1944. gada rudenī.[1]

Pēc Otrā pasaules kara viņš strādāja par grāmatu pārdevēju Rakstnieku savienības grāmatu antikvariātā. 1945. gada rudenī Kurts Fridrihsons, Gustavs Bērziņš, Arnolds Stubavs un Alfrēds Sausne kopā ar sievām sāka regulāri tikties, lai apspriestu jaunākās teātra izrādes. Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki Sausni izsekoja un apcietināja kopā ar viņa sievu Eleonoru Sausni un citiem t. s. "Franču grupas" locekļiem 1951. gada janvārī, apsūdzot pretpadomju literatūras izplatīšanā.[2]

Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Mirdza Ersa, Ieva Birgere, Skaidrīte Sirsone, Milda Grīnfelde, Maija Silmale, Elza Stērste, Miervaldis Ozoliņš un Irīna (Irma) Stubava. 1951. gada 2. jūnijā PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede viņam piesprieda desmit gadus sevišķā režīma nometnē. Ieslodzījumu viņš izcieta Dubravlaga nometnē Javasā (Potjmā) Mordovijas APSR,[2] vēlāk piespiedu nometinājumā Meretjas ciemā pie Novosibirskas. Pēc Staļina nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera.

Pēc atgriešanās Latvijā strādāja Rakstnieku grāmatnīcā, taču vēlāk bija spiests no darba aiziet. No apcietinājuma arbrīvotais režisors Voldemārs Pūce viņu uzaicināja filmēties nelielajā Ķeimura lomā 1968. gada filmā "Mērnieku laiki", vēlāk viņš tēloja mazās lomas arī filmās "Ceplis", "Uzbrukums slepenpolicijai", "Liktenim spītējot", "Zobena ēnā", "Teātris", "Trīs minūšu lidojums", "Īsa pamācība mīlēšanā" un "Apstākļu sakritība".[3]

Miris 1994. gadā Rīgā.[4]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fridrihsons K. "Tāds Alfrēds Sausne". Literatūra un Māksla, 1990. gada 7. jūlijā
  • Sausne A. "Apkampt spētu miljonus". [Sarunu pierakstīja A. Mukāne], Skola un Ģimene, 1990. gada 12. numurs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]