Viktors Kalnbērzs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viktors Kalnbērzs
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 2. jūlijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2021. gada 19. jūnijā (92 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās LZA akadēmiķis, profesors,
ārsts-ķirurgs, politiķis
Dzīvesbiedre Rita Kukaine
Bērni Konstantīns Kalnbērzs, Maija Kalnbērza-Brante, Inga Millere

Apbalvojumi Sickle and Hammer.jpg Order of three stars of Latvia (cut).png Memorial sign of the participant of the 1990 events in Latvia.jpg

Viktors Kalnbērzs (dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā, miris 2021. gada 19. jūnijā Rīgā) bija padomju un latvijas ārsts-ķirurgs-ortopēds, zinātnieks, medicīnas zinātņu doktors (1967), profesors, Sociālistiskā Darba Varonis (1987), PSRS un Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas un zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, PSRS un LPSR Valsts prēmiju laureāts, LPSR nopelniem bagātais zinātnes darbinieks un ārsts (1966). LPSR un Latvijas politiķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta Konstantīna Kalnbērza ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs ieņēma Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieka amatu. No 1941. līdz 1945. gadam dzīvoja Baškortostānā, pēc kara studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1945—1951).

No 1951. līdz 1955. gadam bija Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskais līdzstrādnieks, no 1955. līdz 1959. gadam RMI Hospitālās ķirurģijas, pēc tam Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras asistents. 1958. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta direktors (1959—1994) un RMI Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras vadītājs (1960—1994). 1968. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju, 1969. gadā viņu ievēlēja par RMI profesoru un PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

V. Kalnbērzs strādājis pie kaulu fiksācijas metodes ar metāla stieņiem kaulu lūzuma gadījumos, pētījis osteosintēzi ar metāla plāksnēm un stieņiem garo stobrkaulu lūzumu gadījumos. Izstrādājis ārējās fiksācijas aparātu lūzumu un ortopēdisku saslimšanu ārstēšanai.[1]

Starp daudzajām V. Kalnbērza veiktajām operācijām īpašu publicitāti ieguva dzimuma maiņas operācija, kas 1970. gadā bija pirmā tāda veida operācija Padomju Savienībā.[2] Afganistānas kara laikā 1987. gadā veica operācijas Kabulas kara hospitālī.

1989. gadā viņš kopā ar Jeila Universitātes profesoru Kristapu Keggi piedalījās Pasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā Rīgā.

1992. gadā ievēlēts par Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķi un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. 1993. gadā ar tiesas spriedumu V. Kalnbērzam tika piešķirta Latvijas pilsonība.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Kalnbērzam tika piešķirti Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta (1966) un Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumi. Par ieguldījumu medicīnā saņēmis dažādus Latvijas PSR un PSRS apbalvojumus, tai skaitā Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukumu (1988), Ļeņina ordeni (1988) un PSRS Valsts prēmiju (1986). 2000. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2001. gadā saņēmis Paula Stradiņa balvu, bet 2015. gadā — Gada balvu medicīnā par mūža ieguldījumu.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1975. līdz 1990. gadam bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, vadīja Veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas pastāvīgo komisiju. 1988. gadā ievēlēts par PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.

Aktīvi iesaistījies Atmodas laika procesos. 1990. gadā V. Kalnbērzs tika ievēlēts Augstākajā padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Alūksnes vēlēšanu apgabalā, vinš bija starp deputātiem, kas nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šajā laikā darbojies Latvijas Demokrātiskajā darba partijā.

1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā no Latvijas Vienības partijas. 1997. gadā izstājies no tās Saeimas frakcijas. 1998. gadā iestājies LSDSP, bet drīz izslēgts no tās. Pēc tam pievienojies Nacionālajai progresa partijai, kļuva par tās priekšsēdētāja vietas izpildītāju un nesekmīgi kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās.

2001. gadā V. Kalnbērzs nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Labklājības partijas. Tāpat pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās, kandidējot no Sociāldemokrātiskās labklājības partijas saraksta.

2005. gadā V. Kalnbērzs tika ievēlēts Rīgas domē no apvienības "Dzimtene" un Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta, kļūstot par tās Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāju. Vēlākajās vēlēšanās, kurās kandidēja, vairs ievēlēts netika: 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā no apvienības "Dzimtene" saraksta un 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās no apvienības "Par dzimteni!" saraksta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]