Meža prospekts (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Meža prospekts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Meža prospekts
Meža prospekts
Pamatinformācija
Priekšpilsēta Ziemeļu rajons
Apkaime Mežaparks
Garums 2499 m[1]
Vēsturiskie
nosaukumi
Ķeizara prospekts
Joslu skaits 2
Segums asfalts
Sabiedriskais transports
Autobuss 9., 48.
Tramvajs 11.
Meža prospekts Vikikrātuvē

Meža prospekts ir iela Mežaparka apakaimē Rīgā. Tā sākas krustojumā ar Ezermalas ielu un beidzas pie dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte, aiz kuras pārtop par Tilta ielu. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 2499 metri.[1]

Meža prospektā atrodas arī 11. tramvaju maršruta un 9. autobusu maršruta galapunkts "Mežaparks".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ierīkots 20. gs. sākumā Ķeizarmežā (tag. Mežaparkā) no Ketlera ielas (tag. Kokneses prospekta) līdz Novgorodas (tag. Siguldas) prospektam. 1911. gadā nosaukta par Ķeizara prospektu; 1923. gadā pārdēvēts tagadējā nosaukumā. 20. gados pagarināts (no Ezermalas ielas līdz toreizējam Mīlgrāvja dzelzceļam).[2]

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža prospekts ir 2,499 km garš vietējas nozīmes prospekts Mežaparka apkaimes austrumos. Tā sākas krustojumā ar Ezermalas ielu un virzās rietumu virzienā kā asfaltēts ceļš. Iela krustojas ar Siguldas prospektu. Pēc tam tā savienojas ar Kokneses prospektu, nākamie krustojumi ielai ir ar Gatartas, ar Bergenas, ar Gdaņskas, ar Janševska prospektu un Stendera ielām. Tad tā krustojas ar Inčukalna, Siguldas prospektu un Varoņu ielām un beidzas krustojumā ar Viestura prospektu, kura tālāk turpinās kā Tilta iela.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža prospekts ir savienots ar šādām ielām:

Meža prospekts pārtop Tilta ielā

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. Rīga. Enciklopēdija., 1988, 468. lpp.