Ziemeļu rajons (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemeļu rajons
Riga Ziemelu rajons karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Apkaimes
Platība 76,88 km²
Iedzīvotāju skaits 79 030 (2012)[1]
Iedzīvotāju blīvums 1028 cilv/km²
Ūdenstilpnes
Nacionālais sastāvs
Latvieši 32 537 (41,17%)[2]
Krievi 31 851 (40,30%)
Baltkrievi    3836 (4,85%)
Ukraiņi    3451 (4,37%)
Poļi    1571 (1,99%)
Pārējie    3718 (4,02%)

Ziemeļu rajons (iepriekš Staļina rajons, tad Oktobra rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem. Ziemeļu rajona platība ir 76,88 km2, bet iedzīvotāju skaits (2012. gada 1. janvāris) ir 79 030.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī pilsētas daļa veidojusies gar Daugavas labo krastu upes ziemeļu virzienā un tradicionāli attīstījusies kā Rīgas ārējās tirdzniecības un rūpniecības zona. Viduslaikos zemes pie Daugavas grīvas piederēja 1203. gadā dibinātajam Daugavgrīvas klosterim (latīņu: Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) Vecdaugavas apkaimē. Klostera mūki jau ap 1266. gadu uz nelielās Dūņupes, kas savienoja Ķīšezeru un Daugavu, uzcēla ūdensdzirnavas. Padziļināto upes gultni sāka dēvēt par Mīlgrāvi (vācu: Mühlen Graben - "Dzirnavu grāvi"), no tā radušies tagadējo Vecmīlgrāvja un Jaunmīlgrāvja apkaimju nosaukumi. 14.15. gadsimtā Daugavas piekrastes pļavās aiz Rīgas pils aizsarggrāvja uz Mīlgrāvja pusi sākās rīdzinieku ganības, kas aizņēma ļoti lielu platību. Ceļš uz ganībām veda pa dambi, kas vēl līdz mūsdienām pazīstams kā Ganību dambis.

Sarkandaugavas apkaime veidojusies 18. gadsimta sākumā, kad Lielā Ziemeļu kara laikā Pēteris I Sarkandaugavas augstajā krastā ticis uzcelt nocietinājumus, kas vēlāk ieguvuši Aleksandra augstumu vārdu. 1828. gadā Sarkandaugavu administratīvi iekļāva Rīgas pilsētā un 19. gadsimtā tā izveidojās par vienu no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem ar kokzāģētavām, cukurfabriku un gumijas fabriku. Otrs rūpnīcu rajons 19. gadsimta beigās izveidojās pēc Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijas izbūves tagadējā Čiekurkalna apkaimē, ko Rīgas pilsētas teritorijā iekļāva 1924. gadā. Te atradās vagonu fabrika "Fēnikss", "Džutas manufaktūra", darbagaldu rūpnīca "Atlass", instrumentu tērauda rūpnīca "Salamandra" un citas ražotnes. Starp abiem rūpniecības rajoniem 20. gadsimta sākumā priežu mežā pie Ķīšezera uzcēla Mežaparku kā jauna tipa atpūtas un dzīvojamo rajonu.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada janvārī agrāko Vidzemes priekšpilsētu sadalīja Proletāriešu un Staļina rajonos. 1949. gadā Staļina rajonam pievienoja Vecāķus. Pēc Staļina nāves to pārdēvēja par Oktobra rajonu, kam 1960. gadā pievienoja tagadējās Vecdaugavas un Mangaļsalas apkaimes. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Oktobra rajonu nosauca par Ziemeļu rajonu.

Ziemeļu rajonā pēc Otrā pasaules kara apmetās daudz jūrniecībā un rūpniecībā nodarbinātu iebraucēju, bet pēc 2010. gada Ziemeļu rajonā lielākā etniskā grupa ir latvieši.

Apkaimes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu rajonā ietilpst sekojošas apkaimes:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]