Strādnieku gvarde
Strādnieku Gvarde (SG) (krievu: Рабо́чая гва́рдия) bija Latvijas okupācijas laikā izveidota paramilitāra organizācija, ko nodibināja 1940. gada 2. jūlijā un likvidēja 1941. gada 14. maijā.[1] Gatavojoties iebrukumam Latvijā, Strādnieku gvardes funkcijas pārņēma 1944. gada maijā izveidotie Iznīcinātāju bataljoni, kurus izmantoja cīņai ar nacionālajiem partizāniem un represiju veikšanai pret Latvijas iedzīvotājiem.
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgā bija 12 SG bataljoni, bet Bauskas apriņķī SG brigāde ar trim (Bauskas, Iecavas un Skaistkalnes) SG batajoniem. Citur Latvijā bija Abrenes, Daugavpils, Grīvas, Liepājas, Jelgavas, Rīgas Jūrmalas, Ludzas, Rēzeknes un citi bataljoni. Bataljonu poļitruki (politiskie vadītāji) reizēm bija Sarkanās armijas virsnieki.[1]
- Rīgas 1. SG bataljons (Vecmīlgrāvis, Mīlgrāvis, Jaunciems), komandieris Jānis Poēma;
- Rīgas 2. SG bataljons (Āgenskalns), komandieris Krišs Godkalns;
- Rīgas 3. SG bataljons (Miera ielas un Jaunās Ģertrūdes baznīcas apkārtne), komandieris Ādolfs Blūms;
- Rīgas 4. SG bataljons (Iļģuciems, Bolderāja), komandieris Stefans Sondors;
- Rīgas 5. SG bataljons (Sarkandaugava), komandieris Eimenijs Maksimovs;
- Rīgas 6. SG bataljons (Brīvības gatves apkārtne), komandieris Alfons Šubiņš;
- Rīgas 7. SG bataljons (Torņakalns), komandieris Stepans Oļševskis;
- Rīgas 8. SG bataljons (Vecrīga un Rīhas centra apkārtne), komandieris Ābrams Cipe;
- Rīgas 9. SG bataljons (Krišjāņa Barona, Marijas, Avotu ielas apkārtne), komandieris Augusts Straupe;
- Rīgas 10. SG bataljons (Latgales priekšpilsēta), komandieris Pēteris Jemeļjanovs;
- Rīgas 11. SG bataljons (VEF), komandieris Aleksandrs Kalniņš;
- Rīgas 12. SG bataljons (Katlakalns, Babīte, Dole), komandieris Aleksandrs Neilands;
- Abrenes apriņķa SG bataljons, komandieris Jānis Semjonovs;
- Daugavpils SG bataljons, komandieris Pēteris Rešetovs;
- Daugavpils apriņķa SG bataljons, komandieri Leons Beinarovičs Krāslavā, Lūriņš Preiļos;
- Ludzas apriņķa SG bataljons, komandieris Ivans Gusevs;
- Rēzeknes apriņķa SG bataljons, komandieris Teodors Rihters;
- Ilūkstes apriņķa (Grīvas) SG bataljons, komandieris Fjodors Morozovs;
- Jēkabpils apriņķa SG bataljons, komandieris Teodors Rihters;
- Bauskas apriņķa SG brigāde, komandieris Broņislavs Novickis;
- Kuldīgas apriņķa SG bataljons, komandieris Pēteris Rudzītis;
- Liepājas SG bataljons, komandieris Krišs Valters Balodis;
- Talsu apriņķa SG bataljons, komandieris Kārlis Jaksis;
- Tukuma apriņķa SG bataljons, komandieris Mārtiņš Mazjēcis;
- Rīgas Jūrmalas SG bataljons, komandieris Jānis Eiss;
- Cēsu SG bataljons, komandieris Pēteris Vītols;
- Madonas apriņķa SG bataljons, komandieris Kārlis Orlovskis;
- Valmieras apriņķa SG bataljons, komandieris Jēkabs Martinovs;
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Гусев И. Н., Жагарс Э. А. Латвийская рабочая гвардия в 1940—1941 гг. Журнал российских и восточноевропейских исторических исследований. — 2017. — С. 84 (krieviski)