Tamāra Zitcere

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tamāra Zitcere
Tamāra Zitcere Rīgas sinagogā Peitavas ielā (2005.g.)
Tamāra Zitcere Rīgas sinagogā Peitavas ielā (2005.g.)
Personīgā informācija
Dzimis 1947. gada 2. decembrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2014. gada 25. jūlijā (66 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne Ģenētika, Holokausta vēsture
Apbalvojumi Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijas Gada balva 2008

Tamāra Zitcere (dzimusi 1947. gada 2. decembrī, mirusi 2014. gada 25. jūlijā)[1] bija latviešu zinātniece, ģenētiķe, skolotāja, sabiedrībā pazīstama kā Rīgas geto un holokausta pētniece. Tamāra Zitcere ir viens no pirmajiem cilvēkiem Latvijā, kas apkopojis holokausta upuru sarakstus "Rīgas geto saraksti"[2] un Rīgas kara upuru sarakstus "1941. gada pirmie Rīgas kara upuru saraksti".

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tamāra Zitcere ir uzaugusi Latvijā, viņas profesionālā karjera aizsākās Rīgas Stradiņa universitātē. Turpinot profesionālās gaitas, viņa sāka strādāt par bioloģijas skolotāju Ziemeļvalstu ģimnāzijā Zolitūdē, Rīgā.[3] Tamāra Zitcere ir saņēmusi vairākus valsts līmeņa apbalvojumus un goda rakstus par ieguldījumu profesionālajā darbībā un pilsoniskajā sabiedrībā. 2003. gadā Tamāra Zitcere saņēma Draudzīgā Aicinājuma medaļu par ilgstošiem sasniegumiem skolēnu izglītošanā.[4] 2007. gada 5. oktobrī Tamāra Zitcere saņēma Rīgas domes "Zelta pildspalvu" kā labākā Rīgas skolotāja.[5] 2008. gadā Tamāra tika izvirzīta nominācijai "Gada sieviete 2008" kategorijā "Izglītība".[2] 2008. gadā Tamāra saņēma arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Gada balvu, kas ir Latvijas augstākais izglītības un zinātnes apbalvojums. Izglītības un zinātnes ministrijas Gada balva ir dibināta, lai izteiktu atzinību izciliem izglītības un zinātnes darbiniekiem, stiprinātu pedagogu un zinātnieku prestižu un darba vērtību sabiedrībā.[6] 2009. gadā Tamāra Zitcere saņēma prestižo Latvijas Sabiedrības Integrācijas fonda balvu par iecietības veicināšanu vēstures faktu apzināšanā un kritiskas domāšanas attīstību skolēnu vidū.[7][8] 2009. gada ietvaros Tamāra Zitcere saņēma arī Ata Kronvalda fonda balvu, kuru pasniedza Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.[9][10] 2014. gadā Tamāra Zitcere nomira no pasliktinātas veselības izraisītām komplikācijām, viņa ir apglabāta Rīgas Meža kapos.[11]

"Rīgas geto saraksti"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tamāra Zitcere iepazīstina Izraēlas valdības padomniekus ar "Rīgas geto sarakstiem" Tel Avivā, Izraēlā (2007.gada 15. maijā).

"Rīgas geto saraksti" ir Rīgas holokausta upuru saraksti, kuros ir informācija par vairāk nekā 65 000 izpētītām miršanas apliecībām, nāves cēloņu ieraksti, kā arī izpētīti vairāki desmiti tūkstošu Rīgas geto māju grāmatu ierakstu un ārpus Rīgas geto zonas māju grāmatu ierakstu.[12][13][14] Izpētītās Rīgas geto mājas grāmatas kalpoja par vērtīgu informācijas avotu, šie dokumenti satur informāciju par personām un viņu ģimenes locekļiem, kas tika piereģistrēti attiecīgajā mājā, ieskaitot ziņas par šo cilvēku vecumu, dzimšanas vietu, nodarbošanos un reizēm arī ziņas par turpmāko dzīvesvietu. Kopumā Tamāra Zitcere Latvijas Valsts vēstures arhīvos izskatīja un izpētīja vairāk kā 346 Rīgas māju grāmatas (tai skaitā arī 68 saglabājušās Rīgas geto māju grāmatas).[15] Rīgas geto kopējais māju skaits bija 81. Tamārai Zitcerei izpētot un apkopojot šos informācijas avotus, tika izveidots saraksts ar 5764 ebreju — Rīgas geto upuru vārdiem.[16] Šajos sarakstos ir norādītas sekojošas ziņas — vārds un uzvārds (tēva vārds — ja tika norādīts), dzimšanas gads un vieta, pierakstīšanas un izrakstīšanas datums (kā arī vieta, uz kurieni cilvēks tika izrakstīts, ja tas tika norādīts). Sastādīto geto upuru sarakstu Tamāra papildināja, pētot arī citu Rīgas ielu mājas grāmatu ierakstus, jo reizēm tajās tika norādīta geto adrese, uz kurieni ebreju ģimene tika izrakstīta. Tādā veidā Tamāra, pētot 1941. gada māju grāmatu ierakstus, sastādīja ebreju iedzīvotāju sarakstus, kuri dzīvoja Matīsa, Merķeļa un Stabu ielā Rīgā.[17] Tamāra Zitcere izpēti veica brīvprātīgi, savā brīvajā laikā. Pateicoties Rīgas holokausta upuru sarakstu sastādīšanai, viņa ir pavērusi vēsturniekiem un zinātniekiem dažas jaunas vēstures lappuses, kas ir novērtētas un tiek ņemtas vērā gan Latvijas Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijā, gan Latvijas Zinātņu akadēmijā, gan citās institūcijās.[18][19] Pētījums tika uzsākts 2000. gadā, tā rezultātā tika izveidots holokausta upuru saraksts "Rīgas geto saraksti".[20] "Rīgas geto saraksti" pierādīja, ka Naums Lebedinskis ar sievu Liu un dēlu Eduardu noindējies 1942. gadā Rīgā, ārpus Rīgas geto zonā Kuldīgas ielā 21.[21] 2011. gadā pēc Tamāras Zitceres lūguma projektu vadītājs Mārcis Liors Skadmanis daļu "Rīgas geto sarakstu" nodeva Izraēlas Holokausta upuru piemiņas memoriālam un pētniecības centram "Yad Vashem" Jeruzālemē, Izraēlā.[22] Daļa "Rīgas geto sarakstu" glabājas Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā Rīgā.[23] 2014. gadā pavasarī Tamāra Zitcere ar "Rīgas geto sarakstu" informāciju piedalījās Latvijas Televīzijas dokumentālā filmā "Geto stāsti. Rīga".[24]

Pētniece Tamāra Zitcere un projektu vadītājs Mārcis Liors Skadmanis prezentē pētījumu preses konferencē Rīgas domē.

"1941. gada pirmie Rīgas kara upuru saraksti"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tamāra Zitcere ir pirmā, kura izveidoja "1941. gada pirmos kara upuru Rīgā sarakstus" Latvijas historiogrāfijā. Sarakstos ir ietverts 1941. gada jūnijā Rīgā un Rīgas rajonā pirmo kritušo kara upuri un PSRS armijas karavīru vārdi un informācija. Pirms tika publicēti šie saraksti, tika konstatēts, ka šādu sarakstu, ziņu nav Latvijas Okupācijas un Kara muzejā.[25] Pirmo kara upuru Rīgā sarakstu Tamāra Zitcere veidoja, pētot miršanas apliecības. Izveidotajā sarakstā tika iekļauta informācija par 275 līdz šim nezināmiem piermajiem kara upuriem, kas gāja bojā Rīgā un Rīgas rajonā 1941. gada jūnijā. Saraksti pierādija, ka absolūtais vairākums upuru bija vīrieši vecumā no 20 līdz 22 gadiem un 30 - 40 gadu vecie. Jaunākais upuris bija trīs mēnešus veca meitenīte, vecākajam bija 89 gadi. Visslielākais upuru skaits bija 30. jūnijā - 115 personas. Visizplatītākais nāves cēlonis bija nāve no šaujamieročiem - gandrīz puse no visiem gadījumiem. 124 bojā gājušie bija PSRS armijas karavīri.[25][26] "1941. gada pirmie Rīgas kara upuru saraksti" tika iesniegti Latvijas Okupācijas muzejam un Kara muzejam, bet nogalināto sarkanarmiešu saraksti tika iesniegti Krievijas vēstniecībā.[27][28] 2008. gadā sarakstu izveidošanu atbalstīja Rīgas dome un Latvijas Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Projektu vadītājs bija Mārcis Liors Skadmanis.[29] Tamāra Zitceres "1941. gada pirmie Rīgas kara upuru saraksti" atklāja vērtīgus faktus, ka Ādažu pagastā čekisti noslepkavoja 61 personu, konkrētu nozieguma pastrādāšanas datumu gan nebija iespējams noteikt. Svarīgs fakts tika noskaidrots, ka Virsmācītājs Nikolajs Šalfējevs 1941. gada jūnijā pieteica 86 kara upurus.[30]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Tamāra Zitcere». Nekropole.info. 2014-07-25. Skatīts: 2015-09-03.
  2. 2,0 2,1 DELFI. «Tamāra Zitcere». Delfi.lv, 2008-11-15. Skatīts: 2015-09-03.
  3. «ZVG vēsture». Zvg.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  4. «Draudzīgā Aicinājuma medaļa». Konkurss.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  5. 2007. gada 3. oktobris 14:36. «Labākie skolotāji saņems zelta pildspalvas, skolēni - stipendijas». db.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  6. http://www.labadiena.lv/site/lat/news/2514-pasniegs-augstako-izglitibas-un-zinatnes-apbalvojumu-–-izglitibas-un-zinatnes-ministrijas-gada-balvu-/[novecojusi saite]
  7. «Sabiedrības vienotības balvu saņem biedrība Dialogi.lv». Diena.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  8. «Sabiedrības vienotības balvu saņem biedrība Dialogi.lv». News.frut.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2015-09-03.
  9. SIA Latelekom. «Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa». President.lv, 2009-08-26. Skatīts: 2015-09-03.[novecojusi saite]
  10. «Stipendiāti». Atakronvaldafonds.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  11. 03rd September. «Tamara Zitcere». Nekropole.info, 2014-07-25. Skatīts: 2015-09-03.
  12. http://www.rgm.lv/wp-content/uploads/2011/10/Rigas-geto-maju-gramatas.pdf
  13. «Pasniegta Sabiedrības Vienotības balva». Sif.gov.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  14. Riga Ghetto Museum. «House registers of Riga Ghetto». Rgm.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  15. Riga Ghetto Museum. «House registers of Riga Ghetto». Lv.rgm.lv. Skatīts: 2015-09-03.[novecojusi saite]
  16. «Pētot vardarbības anatomiju». Lpra.vip.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  17. «Holocaust (Shoah) Records (Jewish)». Genguide.co.uk. Skatīts: 2015-09-03.
  18. «Pasniegta Sabiedrības Vienotības balva». Sif.gov.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  19. http://iijg.org/wp-content/uploads/2014/02/RigaRevise.pdf
  20. «Еврейское агентство "Сохнут" в странах Балтии». Sohnut.lv. 2000-09-14. Skatīts: 2015-09-03.
  21. «Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm». Diena.lv. Skatīts: 2015-09-03.
  22. «новости русского ИзраиляЛатвия вспоминает Холокост». IzRus. 2011-07-18. Skatīts: 2015-09-03.
  23. Riga Ghetto Museum. «House registers of Riga Ghetto». Rgm.lv, 2011-10-06. Skatīts: 2015-09-03.
  24. Una Griškeviča. «„Mums bija svarīgi iemūžināt cilvēku stāstus!”». Riga2014.org, 2013-04-17. Skatīts: 2015-10-27.
  25. 25,0 25,1 «Ziemeļvalstu ģimnāzijas pētnieki noskaidrojuši 1941.gada pirmo kara upuru vārdus Rīgā». Diena.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  26. «Первые жертвы войны». Dnevnik.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  27. Алла Березовская. «Рижане рисковали жизнью, чтобы по-людски похоронить красноармейцев. История России. Вторая Мировая война». Statehistory.ru, 2015-07-26. Skatīts: 2015-10-27.
  28. «Список Витцере » Первый Балтийский канал». 1tv.lv. 2008-06-30. Skatīts: 2015-10-27.
  29. «275 cilvēku vārdi atņemti aizmirstībai». Diena.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  30. «Рижане рисковали жизнью, чтобы по-людски похоронить красноармейцев / Baltnews - новостной портал на русском языке в Латвии, Прибалтика, сводки событий, мнения, комментарии». Baltnews.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-03-28. Skatīts: 2015-10-27.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]