Mārcis Liors Skadmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mārcis Liors Skadmanis
Mārcis Liors Skadmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1984. gada 29. maijā (35 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Lielbritānija
Tautība latvietis
Nodarbošanās
Darbības gadi 2005—pašlaik
Māsas Daina Skadmane
Anda Skadmane
Maija Skadmane
Rūta Skadmane
Augstskola Turības Universitāte, Tiesību zinātne
Oksfordas Universitāte, Sociālā uzņēmējdarbība

Mārcis Liors Skadmanis (dzimis 1984. gada 29. maijā Rīgā) ir Lielbritānijas uzņēmējs,[1] filantrops[2] un jurists. Starptautiski pazīstams kā Vispasaules NVO dienas aizsācējs un dibinātājs.[3] 2018. gadā ASV lielākā reitingu aģentūra „PeopleMaven” ierindoja Mārci starptautiskā topa “Filantropi jaunāki par 40” reitinga sarakstā.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārcis Liors Skadmanis dzimis 1984. gada 29. maijā Rīgā, Latvijā, uzaudzis piecu bērnu ģimenē. 2013. gada novembrī Zolitūdes lielveikala "Maxima" sagrūšanā Rīgā bojā gāja viņa jaunākā māsa Daina Skadmane un tēvs Jānis Skadmanis.[4]

Mārcis ir pabeidzis Ziemeļvalstu ģimnāziju[5] un ar teicamām sekmēm absolvēja Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes studijas, iegūstot bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnē.[6]

Vidusskolas laikā Mārcis guva panākumus zinātniski pētnieciskos konkursos un olimpiādēs. 2002. gadā 1. vieta Rīgas domes, Rīgas Foruma, projektu konkursā "Nākotnes pilsēta",[7] 2003. gadā zelta medaļa Latvijas Valsts Vides projektu 9. olimpiādē,[8] kā arī Atzinība 11. Starptautiskā vides projektu olimpiāde "INEPO" Turcijā[9] un 3. vieta Lielbritānijas Padomes skolēnu zinātnisko darbu konkursā. 2004. gadā zelta medaļa Latvijas valsts 28. skolēnu zinātniskā konferencē, Zemes zinātnes un ekonomiskās ģeogrāfijas sekcijā.[10][11] Tā paša gada ietvaros Mārcis ieguva Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstu. 2006. gadā Mārcis saņēma "Sedmset Let Staranove" piemiņas medaļu Prāgā, Čehijā.

  • 2007. gadā Mārcis Liors Skadmanis saņēma Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda balvu "Par ieguldījumu vienādu iespēju veicināšanā".[12][13]
  • 2017. gadā Lielbritānijas Karaliskās mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas apvienība (The Royal Society for the Promotion of Arts, Manufactures and Commerce) Mārcim piešķīra Karaliskās apvienības locekļa titulu "FRSA" par sasniegumiem starptautisko iniciatīvu īstenošanā un atbalstīšanā.[17]
Mārcis tiekas ar Yi-Ying Lin (Taivānas, Ķīnas Republikas, Taidžunas pilsētas domes mēra vietnieci), 2018. gads.

Profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārcis ieguva Biznesa augstskolas "Turība" tiesību zinātnes bakalaura grādu 2008.gadā un maģistra grādu 2009.gadā.[18] 2017.gadā viņš ieguva Oksfordas Universitātes diplomu Sociālā uzņēmējdarbībā.

No 2008.gada - 2011.gadam viņš strādāja Latvijas un Lielbritānijas advokātu birojos, praktizējoties starptautiskajās uzņēmējdarbības un Lielbritānijas tiesībās. Savukārt, uzņēmējdarbības pieredzi ieguva Izraēlas un Dānijas uzņēmumos.[19] 2010. gada 13. oktobrī viņš līdzdibināja Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameru.[20]

No 2013. gada līdz šai dienai Mārcis ir Izraēlas uzņēmuma "Silver Net Financial Systems" valdes loceklis, kas ir viens no galvenajiem Informācijas tehnoloģijas uzņēmumiem finanšu pārvaldīšanas programmatūras izstrādē Izraēlā.[21] 2017.gadā Mārcis tika uzaicināts kļūt par Omānas Al Busaidi karaliskās ģimenes locekļa padomdevēju uzņēmējdarbības un inovācijas jautājumos Londonā.[22]

Filantropija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārcis Skadmanis kopā ar Sāru, Jorkas hercogieni un Heteri Melvilu OBE Lančesteras namā. Londona 2017.

2018. gadā ASV reitingu aģentūra „PeopleMaven” ierindoja Mārci starp starptautiskā topa “Filantropi jaunāki par 40” (angliski: Philanthropists under 40) 2018 reitingu sarakstā, kuru sarakstā ir ierindotas tādas pazīstamas personas kā kanādiešu dziedātāja Avrila Laviņa (Avril Lavigne), brazīliešu modele un kinoaktrise Žizele Bundhena (Gisele Bündchen) u.c.[23] Mārcis starptautiskā sabiedrībā ir pazīstams ar tā atbalstu nevalstisko organizāciju sektoram, piemēram, Pakistānas NVO vides stiprināšanā.[24][25]

2018. gadā Mārcis parakstīja Taidžunas (angliski: Taichung) “GNP” deklarāciju pēc Taidžunas pilsētas (Taivāna, Ķīnas Republika) domes vadības ielūguma.[26] NVO (nevalstisko organizāciju) sektors ir viens no Taidžunas svarīgākajiem attīstības sektoriem. Taidžunas pilsētas domes vadība pateicās Mārcim par viņa ieguldījumu starptautiskā NVO sektora attīstībā.[27][28]

Vispasaules NVO diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Vispasaules NVO diena

Mārcis ir pazīstams kā "Vispasaules NVO dienas"[29] (angļu: World NGO Day, zināma arī kā "NGO Day") iniciators un dibinātājs. 2014. gada 27. februārī tā tika starptautiski, oficiāli atzīta kā starptautiska diena Somijā un guva starptautiskus panākumus dažādās valstīs un tika augsti novērtēta vairākās starptautiskās organizācijās.[30][31] 2014. gada 27. februārī Mārcis Liors Skadmanis kopā ar Vispasaules NVO dienas foruma partneriem un Somijas valdības pārstāviem pulcēja starptautiskus NVO līderus no dažādiem sektoriem Helsinkos.[32] Vispasaules NVO dienas atzīšanas forumā uzstājās dažādi pasaules līderi,[33] kā Somijas Starptautiskās Attīstības ministrs,[34] Somijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs, ANO UNOPS vadītājs,[35] Ziemeļu Ministru padomes vadītāja,[36] bijusī Irānas Sieviešu lietu ministre,[37][38] un ANO Attīstību Programmas vadītāja, bijusī Jaunzēlandes premjerministre,[39] kā arī pārstāvi no UNESCO un citām starptautiskām organizācijām.

Laika posmā starp 2010. gadu un 2018. gadu, Vispasaules NVO diena ir atzīmēta sešos kontinentos un 89 valstīs. Vispasaules NVO dienu atzīmē arī starptautiski pazīstami uzņēmumi, piemēram, Johnson & Johnson, Bank of America,[40] kā arī pasaules līderi - Federika Mogerīni (Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā un Eiropas Komisijas viceprezidente),[41] Maskavas mērs Sergejs Sobjānins (krieviski: Сергей Собянин)[42] u.c.

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā Mārcis saņēma Latvijas integrācijas fonda balvu "Par ieguldījumu vienādu iespēju sabiedrības veicināšanā", kļūstot par jaunāko apbalvoto personu "Sabiedrības Vienotības balvas" vēsturē. Balva tika piešķirta par Skadmaņa sabiedrisko projektu "Rīgas geto — mājas pēc 60 gadiem", projektu Mārcis realizēja kopā ar Holokausta pētnieci Tamāru Zitceri.[43] Projekts guva starptautisku rezonansi, uzdrīkstoties atvērt Latvijas vēstures dažādi interpretēto laika posmu, vienlaicīgi pierādot, ka izglītošanās iespējām nav robežu.[44] 2015. gadā Skadmaņa pēcvārds tika iekļauts Frīdas Mihelsones (Angļu: Frida Michelson) biogrāfiskajā liecību grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā".[45]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada decembrī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš ielūdza Mārci un viņa jaunāko māsu Andu Skadmani tikties Melngalvju namā, lai saņemtu atļauju izmantot Dainas Skadmanes "Vēja egles" skici valsts prezidenta Ziemassvētku apsveikumu kartītē. Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums Ziemassvētkos tika izsūtīts citu valstu vadītājiem un Latvijas sabiedrotajiem.[46] Papildus Mārcis uzpasēja, lai Rīgas dome un citas saistītās iestādes izvietotu "Vēja egli" Rīgā, Kronvalda parkā. 2018. gada janvārī Rietumu bankā tika rīkota Dainas Skadmanes piemiņu izstāde "Ceļojums Dainas Skadmanes mākslas pasaulē".[47]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Marcis Liors Skadmanis». nra.lv.
  2. «Philanthropists under 40». peoplemaven.com.
  3. «Vispasaules NVO diena | Latvijas Pilsoniskā Alianse» ((latviski)). Nvo.lv. Skatīts: 2015-10-04.
  4. «Tēvu un māsu zaudējušais tuvinieks: Traģēdija neskaitāmās ģimenēs ienesusi sāpes, bēdas un dusmas | Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS» ((latviski)). Focus.lv. Skatīts: 2015-10-04.
  5. «ZVG_absolventi_sasniegumi». Zvg.lv. Skatīts: 2015-10-04.
  6. «Biznesa augstskola Turība». Turiba.lv. Skatīts: 2015-10-04.
  7. «Jauniešu idejas nākotnes Rīgai». Diena.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  8. «ZVG_vēsture». Zvg.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  9. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 3. oktobrī.
  10. «Latvijas valsts skolēnu zinātniskā konference - Latvijas Universitāte». Lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-16. Skatīts: 2015-10-27.
  11. «Skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība. Pasākumi». Visc.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-22. Skatīts: 2015-10-27.
  12. «2006. / 2007. ceremony». Sif.gov.lv. Skatīts: 2015-10-04.
  13. «Winners». Sif.gov.lv. Skatīts: 2015-10-04.
  14. http://www.turiba.lv/lv/dzive-augstskola/gada-balva/2016-gads/497/
  15. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/220033/pasniegtas-biznesa-augstskolas-turiba-gada-balvas-briviba-uznemiba-kompetence
  16. http://www.turiba.lv/f/GADA_BALVA_2016_avizes_-_Marcis_lapas.pdf
  17. «The RSA Fellowship». thersa.org. Skatīts: 2017-09-01.
  18. «Eksperts: Lielie uzņēmumi no Lielbritānijas pārceļas uz citām valstīm». la.lv.
  19. «Mārcis Liors Skadmanis». intellectguide.com.
  20. 2015. gada 17. jūlijs 12:06. «Intervija: Jāizceļ uzņēmēju sasniegtais». db.lv. Skatīts: 2015-10-04.
  21. «Silver net Treasury Management Software». startupnationcentral.org.
  22. «Al Busaidi Omāna». linkedin.com.
  23. «Philanthropists under 40». peoplemaven.com. Skatīts: 2018-03-05.
  24. https://www.thenews.com.pk/print/101433-World-NGO-Day-observed
  25. http://nation.com.pk/islamabad/28-Feb-2016/ngos-pledge-to-bring-change-in-society-on-world-day
  26. «亞洲魔法少女電力營霧峰登場 邀亞洲女孩人權獎得主起倡議女力». tw.news.yahoo.com. Skatīts: 2018-12-06.
  27. «Mārcis Liors Skadmanis parakstījis Taičungas “GNP” deklarāciju». turiba.lv. Skatīts: 2018-12-06.
  28. «世界NGO日創辦人Marcis Liors Skadmanis於8月13-21日間應臺中市政府邀約到». tingocenter666.pixnet.net. Skatīts: 2018-12-06.
  29. http://nvo.lv/site/uploads/vecie_faili/Vispasaules_NVO_diena.pdf
  30. http://ljp.lv/aizvadita-vispasaules-nvo-diena-latvijas-iniciativa-pasaule/
  31. 27.02.2014. «Latvijas Republikas Kultūras ministrija». Km.gov.lv, 2014-02-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-15. Skatīts: 2015-10-04.
  32. «World NGO Day 2014 Forum begins in Helsinki on Feb 27 | national | Finland Times». Finlandtimes.fi. 2014-02-06. Skatīts: 2015-10-04.
  33. «World NGO Day 2014 Forum begins in Helsinki today | national | Finland Times». Finlandtimes.fi. 2014-02-27. Skatīts: 2015-10-04.
  34. «World NGO Day: Minister for International Development Pekka Haavisto and Finland Empowering NGOs and Civil Society Worldwide». Finnbay.com. 2014-02-08. Skatīts: 2015-10-04.
  35. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. februārī. Skatīts: 2015. gada 3. oktobrī.
  36. 27 Feb / 28 Feb. «World NGO Day». France.fi, 2014-02-28. Skatīts: 2015-10-04.
  37. «Forum ends with innovative ideas for global development | national | Finland Times». Finlandtimes.fi. 2014-03-02. Skatīts: 2015-10-04.
  38. «World NGO Day Forum». Mahnaz Afkhami. 2014-02-25. Skatīts: 2015-10-04.
  39. «World NGO Day - International Celebration and Recognition». Finnbay. 2014-03-06. Skatīts: 2015-10-04.
  40. «Bank of America - A First Step for Small Businesses Wanting to Support a Social Cause». bankofamerica.com. Skatīts: 2018-02-27.
  41. «Statement on the occasion of the World NGO Day 2018». eeas.europa.eu. Skatīts: 2018-02-27.
  42. «Собянин в день НКО наградил лидеров некоммерческих организаций». tvc.ru. Skatīts: 2018-02-27.
  43. http://www.diena.lv/arhivs/divsimt-piecdesmit-mirsanas-apliecibu-ik-pa-desmit-minutem-12472877
  44. http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=80&Itemid=93&lang=lv
  45. http://www.madona.lv/biblioteka/lv/abonements?fu=read&id=2218
  46. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.
  47. «Ceļojums Dainas Skadmanes mākslas pasaulē izstādē Rietumu bankā». lsm.lv.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]