Teodors Breikšs

Vikipēdijas lapa
Teodors Breikšs
Teodors Breikšs
Personīgā informācija
Dzimis 1855. gada 26. jūlijā
"Bāliņi", Vecpiebalgas pagasts, Vidzemes guberņa, Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija, (tagad Cēsu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1922. gada 4. jūlijā (66 gadi)
Karogs: Šveice Šveice
Tautība latvietis
Augstskola Baltijas skolotāju seminārs

Teodors Fridrihs Breikšs, plašāk zināms kā Teodors Breikšs (dzimis 1855. gada 26. jūlijā, miris 1922. gada 4. jūlijā) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Ilggadējs Liepājas pilsētas valdes loceklis, kurš cīnījās par latviešu tiesībām, bet vēlāk kļuva par pirmo latviešu tautības Liepājas pilsētas galvu.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teodors Breikšs dzimis Vecpiebalgas pagasta Bāliņos zemnieku ģimenē.[2] Pamatizglītību ieguvis Vecpiebalgas draudzes skolā, bet no 1872. līdz 1875. gadam pabeidza Baltijas skolotāju semināru. Pēc tam Breikšs strādāja par skolotāju Ļaudonā un Sāvienā, bet 1884. gadā pārvācās uz Liepāju.[1]

Šeit viņš turpināja strādāt par skolotāju un audzinātāju Liepājas 2. zēnu skolā, un no 1884. līdz 1907. gadam ir bijis tās pārzinis. Breikšs daudz laika veltīja sabiedriskajam un ārpusskolas darbam, kā rezultātā viņš ieguva augstu ietekmi sabiedrībā. 1896. gadā Breikšs ieguva kolēģijas reģistratora dienesta pakāpi, vēlāk strādāja par guberņas sekretāru, titulārpadomnieku un veica citus ierēdņa darbus. No 1897. līdz 1922. gadam Teodors Breikšs bija Liepājas Izglītības nodaļas priekšnieks.[3]

1902. gadā viņš kļuva par pilsētas valdes locekli, Viņa pārziņā šajā laikā bija ielu apgaismošana un bruģēšana.1906. gadā Teodors Breikšs kļuva par pilsētas galvas vietnieku, kā arī vadīja būvkomisiju un citas komisijas. Viņš cīnījās par latviešu tiesībām Liepājas pašvaldībā, pastāvēja uz to, lai skolās būtu latviešu klases, un lai Liepājā būtu latviešiem domāti kultūras pasākumi. Pēc viņa ierosinājuma tika nodibināta Liepājas Latviešu biedrība, kura savā pārziņā pārņēma daudzas Labdarības biedrības funkcijas un pienākumus. Viņš lika pamatus arī pastāvīgam latviešu teātrim, organizēja latviešu namsaimniekus un nodibināja Namsaimnieku biedrību.[2] Liepājā Breikšam piederēja vairāki nami, kā arī viņam bija noteicošais vārds pilsētas kredītiestādēs.[3] Breikšs bija sava laika ievērojamākais latviešu politiķis Liepājas domē, un viņš atradās konservatīvās latviešu domnieku grupas priekšgalā. Viņa izveidotās organizācijas darbojās ļoti veiksmīgi un Teodors Breikšs bija iemantojis Krievijas valdības uzticību, tāpēc 1907. gadā apbalvots ar 3. pakāpes Sv.Annas ordeni.. 1909. gadā viņš bija īpašas delegācijas sastāvā, kas devās uz Pēterburgu, lai apstiprinātu projektu par brīvostas nodibināšanu.[2]

1914. gada oktobrī, sākoties Pirmajam pasaules karam, no pilsētas izsūtīja toreizējo galvu Albertu Volgemūtu un viņa vietā ievēlēja Teodoru Breikšu, kurš bija pirmais latvietis šajā amatā.[2] Tomēr viņš šajā amatā atradās tikai līdz 1915. gadam, kad Liepāja nokļuva Vācijas impērijas rokās. Atrodoties bēgļu gaitās Rīgā, Breikšs piedalījās latviešu strēlnieku bataljonu izveidē. Šo bataljonu izveide bija ļoti sarežģīta, jo bija ne tikai jānosūta latviešu karavīri no krievu karaspēka uz latviešu bataljoniem, bet arī jāizveido apvienotā lazarete un apgādības komitejas. Breikša daudzus gadus ilgā pieredze Liepājas domē un zināšanas Krievijas administratīvajā sistēmā palīdzēja ieceri īstenot. Pēc organizatoriskā pamata izveides un pirmo kauju aizvadīšanas radās iekšējās nesaskaņas Latviešu strēlnieku Organizācijas komitejā, kurā atradās dažādu profesiju un ideoloģiju cilvēki, un 1915. gada beigās Breikšs bija spiests pieņemt piedāvājumu skolotāja vietai Kazaņā.[4]

1919. gadā viņš atgriezās Latvijā un kļuva par Liepājas bāriņu tiesas priekšsēdētāju. 1920. gadā Breikšs Liepājas apgabaltiesā tika ievēlēts par Kurzemē pirmo miertiesnesi, jo līdz neatkarības iegūšanai šis amats Baltijā bija baronu privilēģija.

Teodors Breikšs miris 1922. gada 4. jūlijā Šveicē, bet apbedīts Liepājas Vecajos Kapos.[4][5] 1932. gadā Valujeva iela Jaunliepājā tika pārdēvēta par Teodora Breikša ielu. 1939. gadā no Breikša mantojuma procentiem dibināta stipendija Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studentiem, kas vēsturisko pārmaiņu rezultātā ir zudusi.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Novadnieks». Cēsu Centrālā Bibliotēka (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Svētku organizatori noskaidrojuši vairāk par Teodoru Breikšu». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Pirms 160 gadiem dzimis Teodors Breikšs, pašvaldību darbinieks». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
  4. 4,0 4,1 «Teodors Breikšs un strēlnieku bataljona dibināšana (video)». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
  5. «Vecie kapi bez svētkiem». www.diena.lv. Skatīts: 2022-03-07.