Pāriet uz saturu

Turcijas Sauszemes spēki

Vikipēdijas lapa
Turcijas Sauszemes spēki
Türk Kara Kuvvetleri
Founded
  • 1363. gada 28. jūnijs (kā Osmaņu armija)
  • 1920. gada 8. novembris (kā Lielās Nacionālās Asamblejas armija)[1][2]
  • 1949. gada 1. jūlijs (kā Turcijas sauszemes spēku pavēlniecība)[3]
Valstis Karogs: Turcija Turcija
Tips Armija
Loma Sauszemes karš
Lielums 260 200 aktīvajā dienestā[4]
Daļa no Turcijas bruņotie spēki
Nickname(s) Mehmetçik "Mazulītis Mehmeds"
Motto(s) "Miers mājās, Miers pasaulē"
Krāsas Zelta & Bordo         
March İleri Marşı
Gadadienas 28. jūnijs[5]
Website www.kkk.tsk.tr
Komandieri
Virspavēlnieks Prezidents Redžeps Tajips Erdogans
Valsts aizsardzības ministrs Ministrs Jasars Gulers
Ģenerālštāba priekšnieks Ģenerālis Musa Avsevers
Komandieris Ģenerālis Musa Avsevers
štāba priekšnieks Lt. Gen. Veli Tarakči
Ordeņi
Turcijas Sauszemes spēku komandiera karogs
Aviācijas Emblēma

Turcijas Sauszemes spēki (turku: Türk Kara Kuvvetleri) ir daļa no Turcijas Bruņotajiem spēkiem un ir viena no lielākajām, kā arī otra lielākā NATO armija pasaulē.[6][7]

Turcijas vēsturnieki armijai piedēvē tūkstošgadi garu vēsturi, bet armijas pirmsākumi mūsdienu izpratnē meklējami Osmaņu impērijas sabrukuma laikā. Ievērojamākās Turcijas armijas operācijas bijušas Korejas karš un Kipras konflikts, kā arī aizsargvaļņa lomas uzņemšanās līdz 1992. gadam Aukstā kara laikā NATO sastāvā.

Sauszemes spēki ieņem nozīmīgāko vietu bruņotajos spēkos kopumā. Līdztekus pārējiem diviem bruņoto spēku atzariem, sauszemes spēki vairākkārt ir iesaistījušies valsts politikā, bet mūsdienās iejaukšanos valsts pārvaldē ierobežo Nacionālajā drošības padomē ieviestās pārmaiņas. Tradicionāli par Turcijas bruņoto spēku komandieri kļūst persona, kas bijusi sauszemes spēku komandieris. Šobrīd sauszemes spēku komandieris ir Išiks Košaners (Işık Koşaner).

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts un citi raksti: Osmaņu impērijas bruņotie spēki, Osmaņu impērijas sadalīšana un Turcijas neatkarības karš

Turcijas mūsdienu karaspēks veidojās pēc Pirmā pasaules kara uz sabrukušās Osmaņu impērijas karaspēka paliekām, lai gan Turcijas iestādes par oficiālo armijas sākumu uzskata Mete Hana armiju 209. gadā p.m.ē.[8] Pieaugot turku nacionālismam, naunizveidotā armija Mustafa Kemala Ataturka vadībā veiksmīgi uzvarēja Turcijas neatkarības karā un dibināja Turcijas Republiku.[9]

Aukstā kara periods

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turcija kā ANO dalībvalsts piedalījās Korejas karā, kurā tai bija 731 kritušais no 5.000 karavīru lielā kontingenta, kas cīnījās ielenkumā kopā ar ASV 2. kājnieku divīziju.[10]

1952. gada 18. februārī Turcija iestājās NATO un karaspēkā tika īstenota visaptveroša modernizācijas programma.

1974. gada jūlijā armija iebruka Kiprā pēc tur notikušā valsts apvērsuma, kura mērķis bija salas pievienošanās Grieķijai. Apvērsumu atbalstīja Atēnās bāzētā Grieķijas militārā hunta.

Militāro kampaņu rezultātā Kipra tika sadalīta divās daļās starp Kipras Republiku un Ziemeļkipras Turku Republiku. Turcijas karaspēks joprojām atrodas salā, jo nav panākta politiska vienošanās un Kipras turku sabiedrība baidās, ka varētu atkārtoties vardarbība, kas notika laikā no 1963. līdz 1974. gadam.[11]

Saskaņā ar Lielbritānijas karaspēka oficiālajiem ziņojumiem, 1974. gadā Turcijas Sauszemes spēki sastāvēja no Pirmās armijas (II., III., V. un XV. korpuss), Otrās armijas (IV., VI. un VII. korpuss) un Trešās armijas (VIII., IX. un IX. korpuss). Sauszemes spēkos ir pastāvējušas arī trīs Iekšējās zonas, trīs jauniesaukto sagatavošanas divīzijas un četras jauniesaukto sagatavošanas brigādes.[12] Ilgu laiku visi šiem militārie formējumi bija iekļauti NATO Izmiras štābam LANDSOUTHEAST un to komandieris bijis Turcijas četrzvaigžņu ģenerālis. Pēc PSRS sabrukuma šis štābs uz laiku pildījis Dienvidaustrumu apvienotā komandcentra funkcijas, bet 2004. gadā pārveidots par Sabiedroto gaisa vienību komandcentru.[13]

1981./'82. gadā sauszemes spēku sastāvā bijusi viena bruņutransporta divīzija, divas mehanizētās kājnieku divīzijas un 14 kājnieku divīzijas ar 3000 M47 tankiem, 500 „Patton” tankiem un 70 „Leopard 1A3” tankiem.[14]

Līdz 1990. gadam, kad beidza pastāvēt Varšavas pakta bloks, sauszemes spēku uzdevums bija būt gatavībā reaģēt uz iespējamu PSRS, Varšavas pakta valstu un Transkaukāza militārā rajona karaspēku iebrukumu Kaukāzā. Turcijas Trešās armijas uzdevums bija noturēt Kaukāza fronti ar vienu trešdaļu no visiem bruņotajiem spēkiem.[15] 1990. gadā, kad bruņoto spēku komandieris vēlējās pārvietot 120.000 lielu vienību uz robežu ar Irāku, ASV Kongresa bibliotēkas pētniecības speciālisti konstatēja nopietnu spēku nepietiekamību reaģēšanai uz krīzi, kas varētu rasties attālākos rajonos.[16] Turklāt, karaspēks arī nebija pilnībā gatavs nodrošināt operācijas ārpus Turcijas robežām.

Modernizācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadu beigās bruņotajos spēkos tika sākta restrukturizācija un modernizācija, kas turpinās vēl mūsdienās. Programmas mērķis ir Turcijā izveidot pašpietiekamu un spēcīgu karaspēku.[17] Turcijas karaspēka vadība oficiāli apgalvo, ka tā ir spējīga īsā laikā mobilizēt 50 tūkstošus lielu karaspēku kombinētām operācijām un jebkurā diennakts laikā spēj veikt gaisa operācijas, paceļot gaisā līdz pat sešus bataljonus vienlaicīgi.[18]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Suat İlhan, Atatürk ve Askerlik: Düşünce ve Uygulamaları, Atatürk Araştırma Merkezi, 1990, p. 88. turku: {{{2}}}
  2. ↑ Hakan Ozoglu. From Caliphate to Secular State: Power Struggle in the Early Turkish Republic. ABC-CLIO, 2011. 62. lpp. ISBN 978-0-313-37957-4.
  3. ↑ 1949 Temmuzunda Türk Silâhlı Kuvvetleri yeniden örgütlendirilerek, Genelkurmay Başkanlığına bağlı Kara, Deniz, Hava Kuvvetleri kuruldu., Genelkurmay Başkanlığı, Türk Tarihi, Silahlı Kuvvetleri ve Atatürkçülük, Genelkurmay Başkanlığı, 1973, p. 65. turku: {{{2}}}
  4. ↑ IISS, 2022
  5. ↑ «Kara Kuvvetleri'nin kuruluş yıl dönümü kutlanıyor». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-10. Skatīts: 2016-03-09.
  6. ↑ My country & NATO: Turkey, NATO official web site
  7. ↑ Turkey, America and Europe: Who is losing Turkey?, The Economist
  8. ↑ http://www.kkk.tsk.mil.tr/GenelKonular/Tarihce/ Arhivēts 2008. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.: "Kara Kuvvetleri temeli; Hun İmparatorluğu döneminde Mete Han tarafından M.Ö.209 yılında atılmıştır."
  9. ↑ Informācija par komandējošo sastāvu un karaspēka uzbūvi var atrast šeit: http://forum.axishistory.com/viewtopic.php?f=12&t=31466
  10. ↑ «The Korean War: The Turkish Brigade». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 15. augustā.
  11. ↑ Intercommunal Violence and Eric Solsten, ed. Cyprus: A Country Study. Washington: GPO for the Library of Congress, 1991.
  12. ↑ British military attache's reports 1974, accessed via Public Records Office, Kew
  13. ↑ NATO, Factsheet on Joint Command South East Arhivēts 2005. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. and NATO, Factsheet on Component Command Air Izmir Arhivēts 2008. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē.
  14. ↑ Armed Forces 1981/82 In: The Military Balance of the International Institut for Strategic Studies / London (Bernard & Graefe Verlag, Munich 1982.) and Ferdinand von Senger und Etterlin: Tanks of the World. Arms and Armor Press, London 1983.
  15. ↑ John Keegan & Andrew Wheatcroft, Zones of Conflict: An Atlas of Future Wars, Jonathan Cape, p.20-21.
  16. ↑ Library of Congress Country Studies:Turkey, Armed Forces - Army, January 1995
  17. ↑ See also Elliot Hen-Tov, The Political Economy of Turkish Military Modernization Arhivēts 2009. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē., MERIA
  18. ↑ «Capabilities of the Turkish Armed Forces». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 9. oktobrī.

Saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Turcijas_Sauszemes_spēki&oldid=3910537"