Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā

Vikipēdijas lapa
Okeānija

Šajā rakstā ir apkopotas visas UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Okeānijā (ieskaitot arī Austrāliju). UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi 35 Pasaules mantojuma vietas (9 kultūras, 19 dabas un 7 jaukti objekti/vietas).[1] 11 valstīs (Austrālija, Fidži, Jaunzēlande, Kiribati, Māršala salas, Mikronēzija, Palau, Papua-Jaungvineja, Vanuatu un Zālamana Salas) un 4 teritorijās (Havaju salas, Jaunkaledonija, Lieldienu salas un Pitkērna), kuru pārvaldītājvalsts atrodas ārpus Okeānijas. Pirmie objekti no šī reģiona tika iekļauti 1981. gadā (5. sesijā) — Lielais Barjerrifs, Kakadu nacionālais parks un Vilarda ezeru reģions.[2] Šajā reģionā atrodas trīs pasaulē lielākās aizsargājamās teritorijas: Fēniksa salu aizsargājamā teritorija, Papahānaumokuākea un Lielais Barjerrifs.[3][4] Turklāt Tasmanijas mežonīgie apgabali ir viena no divām Pasaules mantojumu vietām, kura atbilst 7 no 10 Pasaules mantojumu objektu kritērijiem (otra — Taišans, Ķīnā). Pēc UNESCO Pasaules mantojuma ģeogrāfiskajām zonām Okeānija tiek iedalīta Āzijas un Klusais okeāna zonā.

Katru gadu UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var veikt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 kultūras mantojuma (I-VI) un 4 dabas mantojuma (VII-X) kritēriji.[5] Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti kā "jaukta tipa vietas", vienlaikus ir gan kultūras, gan dabas mantojums. Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir apdraudēts, atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā".[6] 2013. gadā Pasaules mantojuma komiteja nolēma Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā iekļaut Austrumrenelu (Zālamana Salas), jo to apdraud mežizstrādes darbības un vietai ir īpaša unikāla vērtība.[7] Savukārt 2016. gadā Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstam tika pievienots Nanmadols: Austrumikronēzijas ceremoniālais centrs (Mikronēzija)[8]

Sarakstā ir ietvertas vairākas vietas, kuru dalībvalsts atrodas ārpus reģiona, bet pati vieta atrodas Okeānijā. Tādas vietas ir Rapa Nui nacionālais parks (Čīle), Jaunkaledonijas lagūnas: rifa daudzveidība un ar to saistītās ekosistēmas (Francija), Hendersona sala (Apvienotā Karaliste/Lielbritānija) un Havaju vulkānu nacionālais parks un Papahānaumokuākea (ASV).

Vietu/objektu sadalījums pa valstīm un tipiem

[labot | labot pirmkodu]
ValstisKultūraDabaJauktiKopāDiagrammaRakstsAtsauce
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste (tikai Okeānijas daļā esošie)11Raksts[9]
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (tikai Okeānijas daļā esošie)112Raksts[10]
Karogs: Austrālija Austrālija312419Raksts[11]
Karogs: Čīle Čīle (tikai Okeānijas daļā esošie)11Raksts[12]
Karogs: Fidži Fidži11Raksts[13]
Karogs: Francija Francija (tikai Okeānijas daļā esošie)11Raksts[14]
Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande213Raksts[13]
Karogs: Kiribati Kiribati11Raksts[15]
Karogs: Māršala Salas Māršala Salas11Raksts[16]
Karogs: Mikronēzija (valsts) Mikronēzija11Raksts[17]
Karogs: Palau Palau11Raksts[18]
Karogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja11Raksts[19]
Karogs: Vanuatu Vanuatu11Raksts[20]
Karogs: Zālamana Salas Zālamana Salas11Raksts[21]
Kopā919735

Sarakstā iekļautās vietas/objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vieta
(valsts un koordinātas)
Iekļaušanas
datums
TipsKritērijiAizsardzības nr.Atsauce


Austrālijas ieslodzījuma vietasKarogs: Austrālija Austrālija
33°50′48″S 151°10′16″E / 33.84667°S 151.17111°E / -33.84667; 151.17111
33°22′42″S 150°59′40″E / 33.37833°S 150.99444°E / -33.37833; 150.99444
33°52′10″S 151°12′45″E / 33.86944°S 151.21250°E / -33.86944; 151.21250
33°48′43″S 150°59′50″E / 33.81194°S 150.99722°E / -33.81194; 150.99722
29°3′12″S 167°57′31″E / 29.05333°S 167.95861°E / -29.05333; 167.95861
41°37′30″S 147°8′30″E / 41.62500°S 147.14167°E / -41.62500; 147.14167
42°53′37″S 147°17′57″E / 42.89361°S 147.29917°E / -42.89361; 147.29917
42°59′1″S 147°42′59″E / 42.98361°S 147.71639°E / -42.98361; 147.71639
42°34′57″S 148°4′12″E / 42.58250°S 148.07000°E / -42.58250; 148.07000
43°9′0″S 147°51′0″E / 43.15000°S 147.85000°E / -43.15000; 147.85000
32°3′18″S 115°45′13″E / 32.05500°S 115.75361°E / -32.05500; 115.75361
2010Kultūraiv, vi№ 1306[22]

Austrālijas zīdītāju fosiliju vietas (Riversleiga/ Narakorta)Karogs: Austrālija Austrālija
19°4′59″N 138°43′1″W / 19.08306°N 138.71694°W / 19.08306; -138.71694
36°57′0″S 140°45′0″E / 36.95000°S 140.75000°E / -36.95000; 140.75000
1994Dabaviii, ix№ 698[23]
AustrumrenelaKarogs: Zālamana Salas Zālamana Salas
11°36′52″S 160°12′29″E / 11.61444°S 160.20806°E / -11.61444; 160.20806
1998Dabaix№ 854[24]
Bikini atola kodolizmēģinājumu vietaKarogs: Māršala Salas Māršala Salas
11°35′0″N 165°23′0″E / 11.58333°N 165.38333°E / 11.58333; 165.38333
2010Kultūraiv, vi№ 1339[25]
Gondvanas lietus meži AustrālijāKarogs: Austrālija Austrālija
28°15′0″S 150°3′0″E / 28.25000°S 150.05000°E / -28.25000; 150.05000
1986
(paplašināts 1994)
Dabaviii, ix, x№ 368[26]
Fēniksa salu aizsargājamā teritorijaKarogs: Kiribati Kiribati
3°40′0″S 172°20′0″W / 3.66667°S 172.33333°W / -3.66667; -172.33333
2010Dabavii, ix№ 1325[27]
Gāri salaKarogs: Austrālija Austrālija
25°13′0″S 153°8′0″E / 25.21667°S 153.13333°E / -25.21667; 153.13333
1992Dabavii, ix№ 630[28]
Haizivju krasts, RietumaustrālijaKarogs: Austrālija Austrālija
25°30′0″S 113°30′0″E / 25.50000°S 113.50000°E / -25.50000; 113.50000
1991Dabavii, viii, ix, x№ 578[29]
Havaju vulkānu nacionālais parksKarogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
(Havaju salas)
,
19°23′0″N 155°12′0″W / 19.38333°N 155.20000°W / 19.38333; -155.20000
1987Dabaviii№ 409[30]
Hendersona salaKarogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
(Karogs: Pitkērna Pitkērna)
,
24°21′0″S 128°18′36″W / 24.35000°S 128.31000°W / -24.35000; -128.31000
1988Dabavii, x№ 487[31]
Hērda Sala un Makdonalda SalasKarogs: Austrālija Austrālija
53°6′0″S 73°31′0″E / 53.10000°S 73.51667°E / -53.10000; 73.51667
1997Dabaviii, ix№ 577[32]
Jaunkaledonijas lagūnas: rifa daudzveidība un ar to saistītās ekosistēmas Karogs: Francija Francija
(Karogs: Jaunkaledonija Jaunkaledonija)
,
20°24′43″S 164°33′59″E / 20.41194°S 164.56639°E / -20.41194; 164.56639
2008Dabavii, ix, x№ 1115[33]
Jaunzēlandes Subantarktikas salasKarogs: Jaunzēlande Jaunzēlande
49°41′S 178°48′W / 49.683°S 178.800°W / -49.683; -178.800
47°46′S 179°02′W / 47.767°S 179.033°W / -47.767; -179.033
52°32′S 169°09′W / 52.533°S 169.150°W / -52.533; -169.150
50°42′S 166°05′W / 50.700°S 166.083°W / -50.700; -166.083
48°01′S 166°32′W / 48.017°S 166.533°W / -48.017; -166.533
1998Dabaix, x№ 877[34]
Kakadu nacionālais parksKarogs: Austrālija Austrālija
13°2′11″S 132°26′23″E / 13.03639°S 132.43972°E / -13.03639; 132.43972
1981
(paplašināts 1987, 1992)
Jauktii, vi, vii, ix, x№ 147[35]
Karaliskā izstāžu ēka un Karltonas dārziKarogs: Austrālija Austrālija
37°48′17″S 144°58′16″E / 37.80472°S 144.97111°E / -37.80472; 144.97111
2004Kultūraii№ 1131[36]
Klinšu salu dienvidu lagūnaKarogs: Palau Palau
7°15′0″N 134°24′0″E / 7.25000°N 134.40000°E / 7.25000; 134.40000
2012Jauktiiii, v, vii, ix, x№ 1386[37]
Kuka senā lauksaimniecības vietaKarogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja
5°47′1″S 144°19′54″E / 5.78361°S 144.33167°E / -5.78361; 144.33167
2008Kultūraiii, iv№ 887[38]
Kvīnslendas mitrie tropiKarogs: Austrālija Austrālija
17°30′0″S 145°45′0″E / 17.50000°S 145.75000°E / -17.50000; 145.75000
1988Dabavii, viii, ix, x№ 487[39]
Lielais BarjerrifsKarogs: Austrālija Austrālija
18°17′10″S 147°42′0″E / 18.28611°S 147.70000°E / -18.28611; 147.70000
1981Dabavii, viii, ix, x№ 154[40]
Lielo Zilo kalnu teritorijaKarogs: Austrālija Austrālija
33°43′5″S 150°18′38″E / 33.71806°S 150.31056°E / -33.71806; 150.31056
2000Dabaix, x№ 917[41]
Lorda Hjūva salu grupaKarogs: Austrālija Austrālija
31°45′21″S 159°15′2″E / 31.75583°S 159.25056°E / -31.75583; 159.25056
1982Dabavii, x№ 186[42]
Makvorija salaKarogs: Austrālija Austrālija
54°36′0″S 158°53′0″E / 54.60000°S 158.88333°E / -54.60000; 158.88333
1997Dabavii, viii№ 629[43]
Nanmadols: Austrumikronēzijas ceremoniālais centrsKarogs: Mikronēzija (valsts) Mikronēzija
6°50′22″N 158°19′50″E / 6.83944°N 158.33056°E / 6.83944; 158.33056
2016Kultūrai, iii, iv, vi№ 1503[44]
Ningalū krastsKarogs: Austrālija Austrālija
22°38′57″S 113°37′21″E / 22.64917°S 113.62250°E / -22.64917; 113.62250
2011Dabavii, x№ 1369[45]
PapahānaumokuākeaKarogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
(Havaju salas)
,
25°21′0″N 170°9′0″W / 25.35000°N 170.15000°W / 25.35000; -170.15000
2010Jauktiiii, vi, viii, ix, x№ 1326[46]
Purnululu nacionālais parksKarogs: Austrālija Austrālija
17°27′47″S 128°33′51″E / 17.46306°S 128.56417°E / -17.46306; 128.56417
2003Dabavii, viii№ 1094[47]
Rapa Nui nacionālais parksKarogs: Čīle Čīle
27°9′0″S 109°27′0″W / 27.15000°S 109.45000°W / -27.15000; -109.45000
1995Kultūrai,iii,v№ 715[48]
Sidnejas operteātrisKarogs: Austrālija Austrālija
33°51′31″S 151°12′50″E / 33.85861°S 151.21389°E / -33.85861; 151.21389
2007Kultūrai№ 1131[36]
Tasmanijas mežonīgie apgabaliKarogs: Austrālija Austrālija
41°34′58″S 145°25′1″E / 41.58278°S 145.41694°E / -41.58278; 145.41694
1982Jauktiiii, iv, vi, vii, viii, ix, x№ 181[49]
Te Vahipunamu – DienvidrietumjaunzēlandeKarogs: Jaunzēlande Jaunzēlande
45°2′9″S 167°19′12″E / 45.03583°S 167.32000°E / -45.03583; 167.32000
1990Dabavii, viii, ix, x№ 551[50]
Tongariro nacionālais parksKarogs: Jaunzēlande Jaunzēlande
39°8′0″S 175°38′30″E / 39.13333°S 175.64167°E / -39.13333; 175.64167
1990Jauktivi, vii, viii№ 421[51]
Uluru – Kata Tjuta nacionālais parksKarogs: Austrālija Austrālija
25°18′44″S 131°1′7″E / 25.31222°S 131.01861°E / -25.31222; 131.01861
1987Jauktiviii, ix, x№ 447[52]
Vēsturiskā Levukas ostas pilsētaKarogs: Fidži Fidži
17°40′53″S 178°50′6″E / 17.68139°S 178.83500°E / -17.68139; 178.83500
2013Kultūraii, iv№ 1399[53]
Vilandra ezeru reģionsKarogs: Austrālija Austrālija
34°0′0″S 143°0′0″E / 34.00000°S 143.00000°E / -34.00000; 143.00000
1981Jauktiiii, viii№ 167[54]
Virsaiša Roi Mata's īpašumsKarogs: Vanuatu Vanuatu
17°37′41″S 168°10′39″E / 17.62806°S 168.17750°E / -17.62806; 168.17750
2008Kultūraiii, v, vi№ 1280[55]
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā (Okeānija)
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā
Vietas Okeānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Vietu/objektu sadalījums pa iekļaušanas gadiem

[labot | labot pirmkodu]
GadsKultūraDabaJauktiKopā
1978 — 19800
1981123
1982112
1983 — 19850
198611
1987112
198822
19890
1990112
199111
199222
1993 — 19940
199511
19960
199722
199822
19990
200011
2001 — 20020
200311
200411
2005 — 20060
200711
2008213
20090
20102114
201111
201211
201311
2014 — 20150
201611

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. World Heritage Committee. «World Heritage List Nominations». United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2010-05-28.
  2. Young, Emma. «World Heritage sites of Australia». Australian Geographic, 2011. gada 29. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 13. februāris.
  3. Staff writers. «Marine Paradise Named Largest World Heritage Site». ABC News (ABC News Internet Ventures), 2010. Skatīts: 2011-07-11.
  4. Great Barrier Reef Marine Park Authority. «Great Barrier Reef World Heritage Area». Government of Australia. Skatīts: 2011-07-11.
  5. «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
  6. World Heritage Committee. «World Heritage in Danger». United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2010-05-28.
  7. World Heritage Committee. «World Heritage Committee inscribes East Rennell on the List of World Heritage in Danger». United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2013-08-13.
  8. World Heritage Committee. «Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia». United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.
  9. Apvienotā Karaliste
  10. ASV
  11. Austrālija
  12. Čīle
  13. 1 2 Fidži
  14. Francija
  15. Kiribati
  16. Māršala Salas
  17. Mikronēzija
  18. Palau
  19. Papua-Jaungvineja
  20. Vanuatu
  21. Zālamana Salas
  22. Australian Convict Sites, UNESCO
  23. Australian Fossil Mammal Sites (Riversleigh / Naracoorte), UNESCO
  24. East Rennell, UNESCO
  25. Bikini Atoll Nuclear Test Site, UNESCO
  26. Gondwana Rainforests of Australia, UNESCO
  27. Phoenix Islands Protected Area, UNESCO
  28. Fraser Island, UNESCO
  29. Shark Bay, Western Australia, UNESCO
  30. Hawaii Volcanoes National Park, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  31. Henderson Island, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  32. Heard and McDonald Islands, UNESCO
  33. Lagoons of New Caledonia: Reef Diversity and Associated Ecosystems, UNESCO
  34. New Zealand Sub-Antarctic Islands, UNESCO
  35. Kakadu National Park, UNESCO
  36. 1 2 Royal Exhibition Building and Carlton Gardens, UNESCO
  37. Rock Islands Southern Lagoon, UNESCO
  38. Kuk Early Agricultural Site, UNESCO
  39. Wet Tropics of Queensland, UNESCO
  40. Great Barrier Reef, UNESCO
  41. Greater Blue Mountains Area, UNESCO
  42. Lord Howe Island Group, UNESCO
  43. Macquarie Island, UNESCO
  44. Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia, UNESCO
  45. Ningaloo Coast, UNESCO
  46. Papahānaumokuākea, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  47. Purnululu National Park, UNESCO
  48. Rapa Nui National Park, UNESCO
  49. Tasmanian Wilderness, UNESCO
  50. Te Wahipounamu – South West New Zealand, UNESCO
  51. Tongariro National Park, UNESCO
  52. Uluru-Kata Tjuta National Park, UNESCO
  53. Levuka Historical Port Town, UNESCO
  54. Willandra Lakes Region, UNESCO
  55. Chief Roi Mata’s Domain, UNESCO