Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čīlē

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Čīlē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Čīles ir iekļautas 6 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 17 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Humberstonas un Santalauras salpetra darbi ir iekļauta arī kā apdraudētais objekts, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts Čīle Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1980. gada 20. februārī.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot | labot pirmkodu]
  Pārrobežu objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Rapa Nui nacionālais parksLieldienu salas
27°9′0″S 109°27′0″W / 27.15000°S 109.45000°W / -27.15000; -109.45000
1995Kultūrai,iii,vRapa Nui ir Lieldienu salas vietējais nosaukums, kas liecina par unikālu kultūras fenomenu. Polinēziešu sabiedrība, kas uz salas apmetās np 300. gada p.m.ē. izveidoja spēcīgas, tēlainas un oriģinālas tradīcijas un monumentālu tēlniecību un arhitektūru. No 10. līdz 16. gadsimtam salas iedzīvotāju būvēja svētnīcas ar milzīgiem akmens stabiem, kas pazīstami kā Moai un radīja unikālu kultūrainavu, kas apburt cilvēkus arī mūsdienās visā pasaulē.[2]715
Čīles baznīcasLoslagosas reģions
42°28′18″S 73°29′27″W / 42.47167°S 73.49083°W / -42.47167; -73.49083
2000Kultūraii, iiiČīles baznīcas ir unikāls piemērs koka baznīcu arhitektūrai Latīņamerikā. Baznīcas ir būvējuši jezuīti 17. un 18. gadsimtā. Šīs baznīcas iemieso nemateriālo bagātību Čīles arhipelāgā un liecina par veiksmīgu sasaisti starp vietējo un Eiropas kultūru.[3]971
Valparaiso vēsturiskais kvartāls un ostas pilsētaValparaiso reģions
33°3′0″S 71°37′0″W / 33.05000°S 71.61667°W / -33.05000; -71.61667
2003KultūraiiiValparaiso koloniālā pilsēta sniedz lielisku piemēru pilsētvides un arhitektūras attīstībai Latīņamerikā 19. gadsimtā. Pilsēta atrodas dabiski veidotā "amfiteātrī" ar skaistām nogāzēm. Pilsēta ir labi saglabājies agrīnās rūpniecības infrastruktūra.[4]959
Humberstonas un Santalauras salpetra darbiIkikes reģions
20°12′30″S 69°47′40″W / 20.20833°S 69.79444°W / -20.20833; -69.79444
2005Kultūraii, iii, ivHumberstonas un Santalauras salpetra darbus veido vairāk nekā 200 bijušos salpetra ieguves darbus. Šajā kalnrūpniecības ieguves vietā veidojusies bagātīga kultūra ar labu valodu, radošumu un solidaritāti. Ieguves reģions atrodas pampās, kas ir viens no sausākajiem reģioniem uz Zemes. Šī ir lielākā salpetra ieguves vieta pasaulē, no kura ražo nātrija nitrāta mēslojumu. Saistībā ar apkārtnes neaizsargātību un zemestrīču iespējamībām 2011. gadā šo vietu iekļāva apdraudēto objektu sarakstā.[5]1178
Sevelas kalnrūpniecības pilsētaOhiginsas reģions
34°5′6″S 70°22′57″W / 34.08500°S 70.38250°W / -34.08500; -70.38250
2006KultūraiiPilsēta atrodas 2000 m augstumā Andu kalnos, 60 km uz austrumiem no Rankagvas. Sevelas kalnrūpniecības pilsēta 1905. gadā izveidoja Bradena vara uzņēmums. Šī vieta ir kļuvusi par vienu no lielākajām pazemes vara ieguves raktuvēm. Pilsēta ir izcils piemērs industriālai vietai, kur sajaucas iedzīvotāju dzīvesstils un darbavietas. Pilsēta tika uzcelta stāvā reljefā. Ēkas lielākoties ir veidotas no koka un bieži tiek krāsotas spilgti zaļās, dzeltenās, sarkanās un zilās krāsās. Savas kulminācijas periodā pilsētā dzīvoja apmēram 15 000 iedzīvotāji, taču pēc 1970. gada pilsēta tika pamesta.[6]1214
Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēmaKarogs: Čīle Čīle
(kopā ar Valsts karogs: Argentīna Argentīnu, Valsts karogs: Bolīvija Bolīviju, Valsts karogs: Ekvadora Ekvadoru, Valsts karogs: Kolumbija Kolumbiju, Valsts karogs: Peru Peru)
2014Kultūraii, iii, iv, viŠī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastes, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā.[7]1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot | labot pirmkodu]
Vietas Čīlē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts
Vietas Čīlē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Huana Fernandesa nacionālais parksValparaiso reģions
33°43′46″S 79°52′9″W / 33.72944°S 79.86917°W / -33.72944; -79.86917
1994Dabax84
Torresa del Paines un Bernardo Ohigginsa nacionālie parki, Magaljanesas reģionsMagaljanesas un Čīles Antarktikas reģions
50°58′59″S 72°57′59″W / 50.98306°S 72.96639°W / -50.98306; -72.96639
1994Daba85
Altiplano baznīcasArikas un Parinakotas reģions
20°32′00″S 69°58′00″W / 20.53333°S 69.96667°W / -20.53333; -69.96667
1998Kultūraii, iii, v1187
Činčoro kultūras arheoloģiskās vietasArikas un Parinakotas, Tarapakas un Antofagastas reģions
18°28′00″S 70°19′00″W / 18.46667°S 70.31667°W / -18.46667; -70.31667
23°40′00″S 70°25′00″W / 23.66667°S 70.41667°W / -23.66667; -70.41667
1998Kultūraiii1188
Bakedāno ielaTarapakas reģions
20°13′0″S 70°10′0″W / 20.21667°S 70.16667°W / -20.21667; -70.16667
1998Kultūraii, v1189
Sanpedro de AtacamaAisenas reģions
22°55′0″S 68°13′0″W / 22.91667°S 68.21667°W / -22.91667; -68.21667
1998Kultūraii, iii, v1191
Ajkvina and TokonceAntofagastas reģions
22°16′45″S 68°19′19″W / 22.27917°S 68.32194°W / -22.27917; -68.32194
1998Kultūraii, iii, iv, v, vi1192
Cerro el Plomo augstkalnu svētnīcaSantjago Metropoles reģions
33°13′58″S 70°12′44″W / 33.23278°S 70.21222°W / -33.23278; -70.21222
1998Kultūraii, iii, vi1194
Lamonedas pilsSantjago Metropoles reģions
33°26′34″S 70°39′13″W / 33.44278°S 70.65361°W / -33.44278; -70.65361
1998Kultūraii, iii, iv, v1195
Sanfrancisko baznīca un klosterisSantjago Metropoles reģions
33°26′39″S 70°41′12″W / 33.44417°S 70.68667°W / -33.44417; -70.68667
1998Kultūraii, iv1196
Sanhosē del Karmena el Huikves mājaOhiginsas reģions
34°27′00″S 71°28′00″W / 34.45000°S 71.46667°W / -34.45000; -71.46667
1998Kultūraii, iii, v1198
Maleko viaduktsAraukānijas reģions
37°57′47″S 72°26′20″W / 37.96306°S 72.43889°W / -37.96306; -72.43889
1998Kultūrai, iv1199
Temuko dzelzceļa stacijas lokomotīvju depoAraukānijas reģions
38°44′00″S 72°37′00″W / 38.73333°S 72.61667°W / -38.73333; -72.61667
1998Kultūraiv1200
Valvadijas aizsardzības komplekssLosriosas reģions
39°48′50″S 73°14′45″W / 39.81389°S 73.24583°W / -39.81389; -73.24583
1998Kultūrai, iii, iv1202
Patagonijas akmens mākslaAisenas reģions
46°10′00″S 72°10′00″W / 46.16667°S 72.16667°W / -46.16667; -72.16667
1998Kultūrai, ii, iii1203
Fella un Pali Aike alasMagaljanesas un Čīles Antarktikas reģions
52°2′0″S 70°3′0″W / 52.03333°S 70.05000°W / -52.03333; -70.05000
1998Kultūraiii, iv1204
Monteverde arheoloģiskā vietaLoslagosas reģions
41°30′17″S 73°12′16″W / 41.50472°S 73.20444°W / -41.50472; -73.20444
2004Kultūraiii, iv1873

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]