UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā

Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā. UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi 77 Pasaules mantojuma vietas (69 kultūras un 8 dabas objekti/vietas)^[1] deviņās valstīs Austrumeiropā (Austrumeiropā šajā rakstā tiek iekļautas Austrumu bloka valstis, to skaitā nav Baltijas valstis (kas ir iekļautas Ziemeļeiropā), bijusī Dienvidslāvijas teritorija un Albānija (kas iekļauta Dienvideiropā) un Vācijas daļa, ko reiz veidoja Austrumvācija (kas iekļauta Rietumeiropā): Baltkrievija, Bulgārija, Čehija, Krievija, Moldova, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Ukraina.^[2] Šajā sarakstā ie kļauti tikai tie Krievijas objekti/vietas, kas atrodas Eiropas daļā, pārējie objekti/vietas ir iekļauts Āzijas daļā (precīzāk Centrālāzijā). Lai gan atsevišķos gadījumos pie Austrumeiropas tiek pieskaitītas arī Turcija un Kaukāza reģions (Armēnija, Gruzija un Azerbaidžāna), nav iekļautas šajā sarakstā, bet gan Rietumāzijas sarakstā.^[3]

Krievijā atrodas visvairāk UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kopā 17 vietas/objekti. Septiņas vietas un objekti atrodas vairāku valstu teritorijās, dažas no vietām daļēji Ziemeļeiropā vai Rietumeiropā: Kuršu kāpas (Krievija un Lietuva), Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas (Slovākija un Ungārija), Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā (Slovākija, Ukraina un Vācija), Belovežas gārša (Polija un Baltkrievija), Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava (Austrija un Ungārija), Mužakovska parks (Polija un Vācija) un Strūves ģeodēziskais loks (10 Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīs). Pirmā vieta no šī reģiona, kas tika iekļauta Pasaules Mantojumu sarastā bija Polijas vietas/objekti — Krakovas vēsturiskais centrs un Veličkas sāls raktuves 1978. gadā UNESCO komijas 2. sesijas laikā.^[4]^[5] Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var ierakstīt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 kultūras mantojuma (i-vi) un 4 dabas mantojuma (vii-x) kritēriji.^[6] Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti "jaukta tipa vietas," gan kultūras un dabas mantojums.

Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir apdraudēts, atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā." Nevienā no vietām Austrumeiropā esošajām vietām nav atzīta kā apdraudēta. Iepriekš 2 vietām/objektiem bija noteikts apdraudētā objekta statuss — Veličkas sāls raktuves un Srebarnas dabas rezervāts, bet zaudēja šo statusu pēc tam.^[7]^[8]

Vietu/objektu sadalījums pa valstīm un tipiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis	Kultūra	Daba	Jaukti	Kopā	Raksts	Atsauce
Baltkrievija	3	1	—	4	Raksts	^[9]
Bulgārija	7	2	—	9	Raksts	^[10]
Čehija	11	—	—	11	Raksts	^[11]
Krievija (tikai Eiropas daļā esošie)	15	2	—	17	Raksts	^[12]
Moldova	1	—	—	1	Raksts	^[13]
Polija	13	1	—	14	Raksts	^[14]
Rumānija	6	1	—	7	Raksts	^[15]
Slovākija	5	2	—	7	Raksts	^[16]
Ukraina	6	1	—	7	Raksts	^[17]
Ungārija	7	1	—	8	Raksts	^[18]
Dublējošie	5	3	—	8
Kopā	69	8	—	77

Sarakstā iekļautās vietas/objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums	Atrašanās vieta (valsts un koordinātas)	Iekļaušanas datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības nr.	Atsauce
Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas	Slovākija 48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694 Ungārija 48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694	1995	Daba	vii	№ 725	^[19]
Aušvicas koncentrācijas nometne / Nacistiskās Vācijas koncentrācijas un nāves nometne (1940—1945)	Polija 50°2′9″N 19°10′42″E / 50.03583°N 19.17833°E / 50.03583; 19.17833	1979	Kultūra	vi	№ 31	^[20]
Banska Štjavnica vēsturiskā pilsēta un tehniskie objekti tās tuvumā	Slovākija 48°27′29″N 18°53′47″E / 48.45806°N 18.89639°E / 48.45806; 18.89639	1993	Kultūra	iv, v	№ 618	^[21]
Bardejovas pilsētas saglabāšanas teritorija	Slovākija 49°17′36″N 21°16′34″E / 49.29333°N 21.27611°E / 49.29333; 21.27611	2000	Kultūra	iii, iv	№ 973	^[22]
Belovežas gārša	Baltkrievija, Polija 52°45′7″N 23°52′44″E / 52.75194°N 23.87889°E / 52.75194; 23.87889	1979	Daba	vii	№ 33	^[23]
Bojanas baznīca	Bulgārija 42°39′0″N 23°16′0″E / 42.65000°N 23.26667°E / 42.65000; 23.26667	1979	Kultūra	ii, iii	№ 42	^[24]
Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju	Ungārija 47°29′46″N 19°2′23″E / 47.49611°N 19.03972°E / 47.49611; 19.03972	1987 (paplašināts 2002)	Kultūra	ii, iv	№ 400	^[25]
Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence	Ukraina 48°17′49″N 25°55′28″E / 48.29694°N 25.92444°E / 48.29694; 25.92444	2011	Kultūra	ii, iii, iv	№ 1330	^[26]
Česki Krumlovas vēsturiskais centrs	Čehija 48°48′38″N 14°18′53″E / 48.81056°N 14.31472°E / 48.81056; 14.31472	1992	Kultūra	iv	№ 617	^[27]
Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas	Krievija 42°3′10″N 48°17′49″E / 42.05278°N 48.29694°E / 42.05278; 48.29694	2003	Kultūra	iii, iv	№ 1070	^[28]
Dienvidmazpolijas koka baznīcas	Polija 49°51′34″N 20°16′29″E / 49.85944°N 20.27472°E / 49.85944; 20.27472	2003	Kultūra	iii, iv	№ 1053	^[29]
Donavas delta	Rumānija 45°4′59″N 29°30′0″E / 45.08306°N 29.50000°E / 45.08306; 29.50000	1991	Daba	vii, x	№ 588	^[30]
Feraponta klostera komplekss	Krievija 59°57′23″N 38°34′3″E / 59.95639°N 38.56750°E / 59.95639; 38.56750	2000	Kultūra	i, iv	№ 982	^[31]
Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne	Ungārija 47°59′40″N 19°31′45″E / 47.99444°N 19.52917°E / 47.99444; 19.52917	1987	Kultūra	v	№ 401	^[32]
Horezu klosteris	Rumānija 45°10′7″N 24°0′25″E / 45.16861°N 24.00694°E / 45.16861; 24.00694	1993	Kultūra	ii	№ 597	^[33]
Hortobāģas nacionālais parks — Pušta	Ungārija 47°35′40″N 21°9′24″E / 47.59444°N 21.15667°E / 47.59444; 21.15667	1999	Kultūra	iv, v	№ 474	^[34]
Ivanovas akmenī izcirstās baznīcas	Bulgārija 43°43′0″N 25°58′0″E / 43.71667°N 25.96667°E / 43.71667; 25.96667	1979	Kultūra	ii, iii	№ 45	^[35]
Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs	Krievija 57°39′10″N 39°52′34″E / 57.65278°N 39.87611°E / 57.65278; 39.87611	2005	Kultūra	ii, iv	№ 1170	^[36]
Kalvarja Zebžidovska: Manierisma arhitektūra un parku komplekss un Svētceļojumu parks	Polija 49°51′37″N 19°40′14″E / 49.86028°N 19.67056°E / 49.86028; 19.67056	1999	Kultūra	ii, iv	№ 905	^[37]
Kazaņas Kremļa vēstures un arhitektūras komplekss	Krievija 55°47′28″N 49°5′42″E / 55.79111°N 49.09500°E / 55.79111; 49.09500	2000	Kultūra	ii, iii, iv	№ 980	^[38]
Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas Pečeru klosteris	Ukraina 50°26′3″N 30°33′33″E / 50.43417°N 30.55917°E / 50.43417; 30.55917	1990	Kultūra	i, ii, iii, iv	№ 527	^[39]
Kiži koka baznīcas	Krievija 62°4′0″N 35°13′30″E / 62.06667°N 35.22500°E / 62.06667; 35.22500	1990	Kultūra	i, iv, v	№ 544	^[40]
Koka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļā	Slovākija 49°20′10″N 19°33′30″E / 49.33611°N 19.55833°E / 49.33611; 19.55833	2008	Kultūra	iii, iv	№ 1273	^[41]
Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā	Polija 49°57′10″N 23°0′10″E / 49.95278°N 23.00278°E / 49.95278; 23.00278 Ukraina 50°12′31″N 23°33′3″E / 50.20861°N 23.55083°E / 50.20861; 23.55083	2013	Kultūra	iii, iv	№ 1424	^[42]
Kolomenskojas Debesbraukšanas baznīca	Krievija 55°39′20″N 37°40′26″E / 55.65556°N 37.67389°E / 55.65556; 37.67389	1994	Kultūra	ii	№ 634	^[43]
Komi pirmatnējie meži	Krievija 65°4′0″N 60°9′0″E / 65.06667°N 60.15000°E / 65.06667; 60.15000	1995	Daba	vii, ix	№ 719	^[44]
Krakovas vēsturiskais centrs	Polija 50°4′1″N 19°57′36″E / 50.06694°N 19.96000°E / 50.06694; 19.96000	1978	Kultūra	iv	№ 29	^[45]
Kromeržīžas pils un dārzi	Čehija 49°18′0″N 17°22′38″E / 49.30000°N 17.37722°E / 49.30000; 17.37722	1998	Kultūra	ii, iv	№ 860	^[46]
Kuršu kāpas	Krievija 55°16′28″N 20°58′15″E / 55.27444°N 20.97083°E / 55.27444; 20.97083 Lietuva	2000	Kultūra	v	№ 994	^[47]
Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāli	Čehija 49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°E / 49.94833; 15.26806	1995	Kultūra	ii, iv	№ 732	^[48]
Levoča, Spišas pils un saistītie kultūras pieminekļi	Slovākija 48°59′57″N 20°46′3″E / 48.99917°N 20.76750°E / 48.99917; 20.76750	1993	Kultūra	iv	№ 620	^[49]
Lednices-Valtices kultūrainava	Čehija 48°46′32″N 16°46′30″E / 48.77556°N 16.77500°E / 48.77556; 16.77500	1996	Kultūra	i, ii, iv	№ 763	^[50]
Litomišlas pils	Čehija 49°52′25″N 16°18′52″E / 49.87361°N 16.31444°E / 49.87361; 16.31444	1999	Kultūra	ii, iv	№ 901	^[51]
Ļvivas vēsturiskā centra ansamblis	Ukraina 49°50′30″N 24°1′55″E / 49.84167°N 24.03194°E / 49.84167; 24.03194	1998	Kultūra	ii, v	№ 865	^[52]
Madaras jātnieks	Bulgārija 43°18′0″N 27°9′0″E / 43.30000°N 27.15000°E / 43.30000; 27.15000	1979	Kultūra	i, iii	№ 43	^[53]
Maramurešas koka baznīcas	Rumānija 47°49′15″N 24°3′21″E / 47.82083°N 24.05583°E / 47.82083; 24.05583	1999	Kultūra	iv	№ 904	^[54]
Maskavas kremlis un Sarkanais laukums	Krievija 55°44′45″N 37°37′47″E / 55.74583°N 37.62972°E / 55.74583; 37.62972	1990	Kultūra	i, ii, iv, vi	№ 545	^[55]
Miera baznīcas Javorā un Svidņicā	Polija 51°3′14″N 16°11′45″E / 51.05389°N 16.19583°E / 51.05389; 16.19583	1999	Kultūra	iii, iv, vi	№ 1054	^[56]
Miras pils komplekss	Baltkrievija 53°27′4″N 26°28′22″E / 53.45111°N 26.47278°E / 53.45111; 26.47278	2000	Kultūra	ii, iv	№ 625	^[57]
Moldāvijas baznīcas	Rumānija 47°44′0″N 25°56′0″E / 47.73333°N 25.93333°E / 47.73333; 25.93333	1993	Kultūra	i, iv	№ 598	^[58]
Mužakovska parks	Polija 51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E / 51.55028; 14.72667 Vācija	2004	Kultūra	i, iv	№ 1127	^[59]
Novgorodas vēsturiskie pieminekļi un apkārtne	Krievija 58°32′0″N 31°17′0″E / 58.53333°N 31.28333°E / 58.53333; 31.28333	1992	Kultūra	ii, iv, vi	№ 604	^[60]
Novodevičjes klostera ansamblis	Krievija 55°43′34″N 37°33′22″E / 55.72611°N 37.55611°E / 55.72611; 37.55611	2004	Kultūra	i, iv, vi	№ 1097	^[61]
Oreštjes kalnu dāķiešu cietoksņi	Rumānija 45°37′23″N 23°18′43″E / 45.62306°N 23.31194°E / 45.62306; 23.31194	1999	Kultūra	ii, iii, iv	№ 906	^[62]
Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide	Ungārija 47°33′10″N 17°45′40″E / 47.55278°N 17.76111°E / 47.55278; 17.76111	1996	Kultūra	iv, vi	№ 758	^[63]
Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole	Ungārija 46°4′38″N 18°13′25″E / 46.07722°N 18.22361°E / 46.07722; 18.22361	2000	Kultūra	iii, iv	№ 853	^[64]
Pirinu nacionālais parks	Bulgārija 41°40′0″N 23°30′0″E / 41.66667°N 23.50000°E / 41.66667; 23.50000	1983	Daba	vii, viii, ix	№ 225	^[65]
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā	Slovākija 49°5′10″N 22°32′10″E / 49.08611°N 22.53611°E / 49.08611; 22.53611 Ukraina 48°9′37″N 24°30′1″E / 48.16028°N 24.50028°E / 48.16028; 24.50028 Vācija	2007	Daba	ix	№ 1133	^[66]
Prāgas vēsturiskais centrs	Čehija 50°5′19″N 14°25′17″E / 50.08861°N 14.42139°E / 50.08861; 14.42139	1992	Kultūra	ii, iv, vi	№ 616	^[67]
Radvilu ģimenes arhitektūras, dzīvojamais un kultūras komplekss Ņasvižā	Baltkrievija 53°13′22″N 26°41′30″E / 53.22278°N 26.69167°E / 53.22278; 26.69167	2005	Kultūra	ii, iv, vi	№ 1196	^[68]
Rietumkaukāzs	Krievija 44°0′0″N 40°0′0″E / 44.00000°N 40.00000°E / 44.00000; 40.00000	1999	Daba	ix, x	№ 900	^[69]
Rilas klosteris	Bulgārija 42°7′0″N 23°24′0″E / 42.11667°N 23.40000°E / 42.11667; 23.40000	1983	Kultūra	vi	№ 216	^[70]
Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un ar to saistītie pieminekļi	Krievija 59°56′20″N 30°18′56″E / 59.93889°N 30.31556°E / 59.93889; 30.31556	1990	Kultūra	i, ii, iv, vi	№ 540	^[71]
Senā Nesebaras pilsēta	Bulgārija 42°39′22″N 27°43′48″E / 42.65611°N 27.73000°E / 42.65611; 27.73000	1983	Kultūra	iii, iv	№ 217	^[72]
Senās tauriešu pilsēta Hersonēsa un tās Horas	Ukraina 44°36′42″N 33°29′36″E / 44.61167°N 33.49333°E / 44.61167; 33.49333	2013	Kultūra	ii, iii, vi	№ 1411	^[73]
Sigišoaras vēsturiskais centrs	Rumānija 46°13′1″N 24°47′28″E / 46.21694°N 24.79111°E / 46.21694; 24.79111	1999	Kultūra	iii, v	№ 902	^[74]
Simtgades zāle Vroclovā	Polija 51°6′26″N 17°4′37″E / 51.10722°N 17.07694°E / 51.10722; 17.07694	2006	Kultūra	i, ii, iv	№ 1165	^[75]
Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis	Krievija 65°5′0″N 35°40′0″E / 65.08333°N 35.66667°E / 65.08333; 35.66667	1992	Kultūra	iv	№ 632	^[76]
Srebarnas dabas rezervāts	Bulgārija 44°6′52″N 27°4′41″E / 44.11444°N 27.07806°E / 44.11444; 27.07806	1983	Daba	x	№ 219	^[77]
Strūves ģeodēziskais loks	Baltkrievija 54°17′30″N 26°2′43″E / 54.29167°N 26.04528°E / 54.29167; 26.04528 53°33′38″N 24°52′11″E / 53.56056°N 24.86972°E / 53.56056; 24.86972 52°17′22″N 25°38′58″E / 52.28944°N 25.64944°E / 52.28944; 25.64944 52°12′28″N 25°33′23″E / 52.20778°N 25.55639°E / 52.20778; 25.55639 52°9′39″N 25°34′17″E / 52.16083°N 25.57139°E / 52.16083; 25.57139 Krievija 60°4′27″N 26°58′11″E / 60.07417°N 26.96972°E / 60.07417; 26.96972 60°5′7″N 26°57′40″E / 60.08528°N 26.96111°E / 60.08528; 26.96111 Ukraina 49°33′57″N 26°45′22″E / 49.56583°N 26.75611°E / 49.56583; 26.75611 49°19′48″N 26°40′55″E / 49.33000°N 26.68194°E / 49.33000; 26.68194 49°8′55″N 26°59′30″E / 49.14861°N 26.99167°E / 49.14861; 26.99167 45°19′54″N 28°55′41″E / 45.33167°N 28.92806°E / 45.33167; 28.92806 Moldova 48°19′8″N 27°52′36″E / 48.31889°N 27.87667°E / 48.31889; 27.87667 Igaunija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija	2005	Kultūra	ii, iii, vi	№ 1187	^[78]
Svētā Jana Nepomuka svētceļojumu baznīca pie Zeleņa Horas	Čehija 49°33′54″N 15°56′26″E / 49.56500°N 15.94056°E / 49.56500; 15.94056	1994	Kultūra	iv	№ 690	^[79]
Svētā Sergeja trīsvienības Lavras arhitektūras ansamblis Sergijevposadā	Krievija 56°18′37″N 38°7′46″E / 56.31028°N 38.12944°E / 56.31028; 38.12944	1993	Kultūra	ii, iv	№ 657	^[80]
Svētās Trīsvienības kolonna Olomoucā	Čehija 49°35′38″N 17°15′1″E / 49.59389°N 17.25028°E / 49.59389; 17.25028	2000	Kultūra	i, iv	№ 859	^[81]
Telčas vēsturiskais centrs	Čehija 49°11′4″N 15°28′11″E / 49.18444°N 15.46972°E / 49.18444; 15.46972	1992	Kultūra	i, iv	№ 621	^[82]
Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava	Ungārija 48°9′0″N 21°21′0″E / 48.15000°N 21.35000°E / 48.15000; 21.35000	2002	Kultūra	iii, v	№ 1063	^[83]
Toruņas viduslaiku pilsēta	Polija 53°2′0″N 18°37′0″E / 53.03333°N 18.61667°E / 53.03333; 18.61667	1997	Kultūra	ii, iv	№ 835	^[84]
Transilvānijas ciemi ar to nocietinātajām baznīcām	Rumānija 46°8′9″N 24°46′23″E / 46.13583°N 24.77306°E / 46.13583; 24.77306	1993	Kultūra	iv	№ 596	^[85]
Trāķiešu kapenes Kazanlakā	Bulgārija 42°37′0″N 25°24′0″E / 42.61667°N 25.40000°E / 42.61667; 25.40000	1979	Kultūra	i, iii, iv	№ 44	^[86]
Trāķiešu kapenes Sveštari	Bulgārija 42°37′0″N 25°24′0″E / 42.61667°N 25.40000°E / 42.61667; 25.40000	1985	Kultūra	i, iii	№ 359	^[87]
Tugendātas villa Brno	Čehija 49°12′26″N 16°36′57″E / 49.20722°N 16.61583°E / 49.20722; 16.61583	2001	Kultūra	ii, iv	№ 1052	^[88]
Tršebīčas Ebreju kvartāls un Svētā Prokopija bazilika	Čehija 49°13′2″N 15°52′38″E / 49.21722°N 15.87722°E / 49.21722; 15.87722	2003	Kultūra	ii, iii	№ 1078	^[89]
Varšavas vēsturiskais centrs	Polija 52°14′59″N 21°0′43″E / 52.24972°N 21.01194°E / 52.24972; 21.01194	1980	Kultūra	ii, vi	№ 30	^[90]
Vācu ordeņa pils Malborkā	Polija 54°2′23″N 19°1′40″E / 54.03972°N 19.02778°E / 54.03972; 19.02778	1997	Kultūra	ii, iii, iv	№ 847	^[91]
Veličkas un Bohņas karaliskās sāls raktuves	Polija 49°58′59″N 20°3′21″E / 49.98306°N 20.05583°E / 49.98306; 20.05583	1978 (paplašināts 2013)	Kultūra	iv	№ 32	^[92]
Vēsturiskais Holašovices ciema rezervāts	Čehija 48°58′0″N 14°16′0″E / 48.96667°N 14.26667°E / 48.96667; 14.26667	1998	Kultūra	ii, iv	№ 861	^[93]
Vladimiras un Suzdaļas baltie pieminekļi	Krievija 56°9′0″N 40°25′0″E / 56.15000°N 40.41667°E / 56.15000; 40.41667	1992	Kultūra	i, ii, iv	№ 633	^[94]
Vlkolineca	Slovākija 49°2′30″N 19°16′30″E / 49.04167°N 19.27500°E / 49.04167; 19.27500	1993	Kultūra	iv, v	№ 622	^[95]
Zamoscas vecpilsēta	Polija 50°43′14″N 23°15′31″E / 50.72056°N 23.25861°E / 50.72056; 23.25861	1992	Kultūra	iv	№ 564	^[96]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Austrumeiropā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Vietu/objektu sadalījums pa iekļaušanas gadiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads	Kultūra	Daba	Jaukti	Kopā
1978	2	—	—	2
1979	5	1	—	6
1980	1	—	—	1
1981 — 1982	—	—	—	0
1983	2	2	—	4
1984	—	—	—	0
1985	1	—	—	1
1986	—	—	—	0
1987	2	—	—	2
1988 — 1989	—	—	—	0
1990	4	—	—	4
1991	—	1	—	1
1992	7	—	—	7
1993	7	—	—	7
1994	2	—	—	2
1995	1	2	—	3
1996	2	—	—	2
1997	2	—	—	2
1998	3	—	—	3
1999	7	1	—	8
2000	7	—	—	7
2001	1	—	—	1
2002	1	—	—	1
2003	3	—	—	3
2004	2	—	—	2
2005	3	—	—	3
2006	1	—	—	1
2007	—	1	—	1
2008	1	—	—	1
2009 — 2010	—	—	—	0
2011	1	—	—	1
2012	—	—	—	0
2013	2	—	—	2
2014 — 2017	—	—	—	0

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «World Heritage List Nominations». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Number of World Heritage Properties by region». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
↑ «Composition of macro geographical (continental) regions, geographical sub-regions, and selected economic and other groupings». Geographical region and composition of each region. United Nations Statistics Division. 2010. Skatīts: 2011. gada 20. oktobris.
↑ «Number of World Heritage properties inscribed each Year». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. septembris.
↑ Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report (PDF) (Report). Vašingtona : UNESCO. 5–8 September 1978. 7–8. lpp. Skatīts: 2011. gada 8. septembris.
↑ «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
↑ «World Heritage in Danger». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Decision - 28COM 15B.75». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 23. oktobris.
↑ Baltkrievija
↑ Bulgārija
↑ Čehija
↑ Krievija
↑ Moldova
↑ Polija
↑ Rumānija
↑ Slovākija
↑ Ukraina
↑ Ungārija
↑ Caves of Aggtelek Karst and Slovak Karst, UNESCO
↑ «Auschwitz Birkenau German Nazi Concentration and Extermination Camp (1940-1945)». UNESCO.
↑ Historic Town of Banská Štiavnica and the Technical Monuments in its Vicinity, UNESCO
↑ Bardejov Town Conservation Reserve, UNESCO
↑ «Białowieża Forest». UNESCO.
↑ Boyana Church, UNESCO
↑ Budapest, including the Banks of the Danube, the Buda Castle Quarter and Andrássy Avenue, UNESCO
↑ Residence of Bukovinian and Dalmatian Metropolitans, UNESCO
↑ Historic Centre of Český Krumlov, UNESCO
↑ Citadel, Ancient City and Fortress Buildings of Derbent, UNESCO
↑ «Wooden Churches of Southern Małopolska». UNESCO.
↑ Danube Delta, UNESCO. Atjaunināts: 2016. gada 2. oktobrī
↑ Ensemble of the Ferapontov Monastery, UNESCO
↑ Old Village of Hollókő and its Surroundings, UNESCO
↑ Monastery of Horezu, UNESCO
↑ Hortobágy National Park - the Puszta, UNESCO
↑ Rock-Hewn Churches of Ivanovo, UNESCO
↑ Historical Centre of the City of Yaroslavl, UNESCO
↑ «Kalwaria Zebrzydowska: the Mannerist Architectural and Park Landscape Complex and Pilgrimage Park». UNESCO.
↑ Historic and Architectural Complex of the Kazan Kremlin, UNESCO
↑ Kiev: Saint-Sophia Cathedral and Related Monastic Buildings, Kiev-Pechersk Lavra, UNESCO
↑ Kizhi Pogost, UNESCO
↑ Wooden Churches of the Slovak part of the Carpathian Mountain Area, UNESCO
↑ «Wooden Tserkvas of the Carpathian Region in Poland and Ukraine». UNESCO.
↑ Church of the Ascension, Kolomenskoye, UNESCO
↑ Virgin Komi Forests, UNESCO
↑ «Historic Centre of Kraków». UNESCO.
↑ Gardens and Castle at Kroměříž, UNESCO
↑ Curonian Spit, UNESCO
↑ Kutná Hora: Historical Town Centre with the Church of St Barbara and the Cathedral of Our Lady at Sedlec, UNESCO
↑ Levoča, Spišský Hrad and the Associated Cultural Monuments, UNESCO
↑ Lednice-Valtice Cultural Landscape, UNESCO
↑ Litomyšl Castle, UNESCO
↑ «L'viv – the Ensemble of the Historic Centre». UNESCO.
↑ Madara Rider, UNESCO
↑ Wooden Churches of Maramureş, UNESCO
↑ Kremlin and Red Square, Moscow, UNESCO
↑ «Churches of Peace in Jawor and Świdnica». UNESCO.
↑ «Mir Castle Complex». UNESCO.
↑ Churches of Moldavia, UNESCO
↑ «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.
↑ Historic Monuments of Novgorod and Surroundings, UNESCO
↑ Ensemble of the Novodevichy Convent, UNESCO
↑ Dacian Fortresses of the Orastie Mountains, UNESCO
↑ Millenary Benedictine Abbey of Pannonhalma and its Natural Environment, UNESCO
↑ Early Christian Necropolis of Pécs (Sopianae), UNESCO
↑ Pirin National Park, UNESCO
↑ Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO
↑ Historic Centre of Prague, UNESCO
↑ Architectural, Residential and Cultural Complex of the Radziwill Family at Nesvizh, UNESCO
↑ Western Caucasus, UNESCO
↑ Rila Monastery, UNESCO
↑ Historic Centre of Saint Petersburg and Related Groups of Monuments, UNESCO
↑ Ancient City of Nessebar, UNESCO
↑ «Ancient City of Tauric Chersonese and its Chora». UNESCO.
↑ Historic Centre of Sighişoara, UNESCO
↑ «Centennial Hall in Wrocław». UNESCO.
↑ Cultural and Historic Ensemble of the Solovetsky Islands, UNESCO
↑ Srebarna Nature Reserve, UNESCO
↑ Struve Geodetic Arc, UNESCO
↑ Pilgrimage Church of St John of Nepomuk at Zelená Hora, UNESCO
↑ Architectural Ensemble of the Trinity Sergius Lavra in Sergiev Posad, UNESCO
↑ Holy Trinity Column in Olomouc, UNESCO
↑ Historic Centre of Telč, UNESCO
↑ «Tokaj Wine Region Historic Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. novembris.
↑ «Medieval Town of Toruń». UNESCO.
↑ Villages with Fortified Churches in Transylvania, UNESCO
↑ Thracian Tomb of Kazanlak, UNESCO
↑ Thracian Tomb of Sveshtari, UNESCO
↑ Tugendhat Villa in Brno, UNESCO
↑ Jewish Quarter and St Procopius' Basilica in Třebíč, UNESCO
↑ «Historic Centre of Warsaw». UNESCO.
↑ «Castle of the Teutonic Order in Malbork». UNESCO.
↑ «Wieliczka and Bochnia Royal Salt Mines». UNESCO.
↑ Holašovice Historic Village, UNESCO
↑ White Monuments of Vladimir and Suzdal, UNESCO
↑ Vlkolínec, UNESCO
↑ «Old City of Zamość». UNESCO.

[list-1] «World Heritage List Nominations». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[2] «Number of World Heritage Properties by region». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.

[UN_division-3] «Composition of macro geographical (continental) regions, geographical sub-regions, and selected economic and other groupings». Geographical region and composition of each region. United Nations Statistics Division. 2010. Skatīts: 2011. gada 20. oktobris.

[SitebyYear-4] «Number of World Heritage properties inscribed each Year». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. septembris.

[origlist-5] Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report (PDF) (Report). Vašingtona : UNESCO. 5–8 September 1978. 7–8. lpp. Skatīts: 2011. gada 8. septembris.

[criteria-6] «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.

[dangerlist-7] «World Heritage in Danger». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[8] «Decision - 28COM 15B.75». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 23. oktobris.

[9] Baltkrievija

[10] Bulgārija

[11] Čehija

[12] Krievija

[13] Moldova

[14] Polija

[15] Rumānija

[16] Slovākija

[17] Ukraina

[18] Ungārija

[19] Caves of Aggtelek Karst and Slovak Karst, UNESCO

[20] «Auschwitz Birkenau German Nazi Concentration and Extermination Camp (1940-1945)». UNESCO.

[21] Historic Town of Banská Štiavnica and the Technical Monuments in its Vicinity, UNESCO

[22] Bardejov Town Conservation Reserve, UNESCO

[23] «Białowieża Forest». UNESCO.

[24] Boyana Church, UNESCO

[25] Budapest, including the Banks of the Danube, the Buda Castle Quarter and Andrássy Avenue, UNESCO

[26] Residence of Bukovinian and Dalmatian Metropolitans, UNESCO

[27] Historic Centre of Český Krumlov, UNESCO

[28] Citadel, Ancient City and Fortress Buildings of Derbent, UNESCO

[29] «Wooden Churches of Southern Małopolska». UNESCO.

[30] Danube Delta, UNESCO. Atjaunināts: 2016. gada 2. oktobrī

[31] Ensemble of the Ferapontov Monastery, UNESCO

[32] Old Village of Hollókő and its Surroundings, UNESCO

[33] Monastery of Horezu, UNESCO

[34] Hortobágy National Park - the Puszta, UNESCO

[35] Rock-Hewn Churches of Ivanovo, UNESCO

[36] Historical Centre of the City of Yaroslavl, UNESCO

[37] «Kalwaria Zebrzydowska: the Mannerist Architectural and Park Landscape Complex and Pilgrimage Park». UNESCO.

[38] Historic and Architectural Complex of the Kazan Kremlin, UNESCO

[39] Kiev: Saint-Sophia Cathedral and Related Monastic Buildings, Kiev-Pechersk Lavra, UNESCO

[40] Kizhi Pogost, UNESCO

[41] Wooden Churches of the Slovak part of the Carpathian Mountain Area, UNESCO

[42] «Wooden Tserkvas of the Carpathian Region in Poland and Ukraine». UNESCO.

[43] Church of the Ascension, Kolomenskoye, UNESCO

[44] Virgin Komi Forests, UNESCO

[45] «Historic Centre of Kraków». UNESCO.

[46] Gardens and Castle at Kroměříž, UNESCO

[47] Curonian Spit, UNESCO

[48] Kutná Hora: Historical Town Centre with the Church of St Barbara and the Cathedral of Our Lady at Sedlec, UNESCO

[49] Levoča, Spišský Hrad and the Associated Cultural Monuments, UNESCO

[50] Lednice-Valtice Cultural Landscape, UNESCO

[51] Litomyšl Castle, UNESCO

[52] «L'viv – the Ensemble of the Historic Centre». UNESCO.

[53] Madara Rider, UNESCO

[54] Wooden Churches of Maramureş, UNESCO

[55] Kremlin and Red Square, Moscow, UNESCO

[56] «Churches of Peace in Jawor and Świdnica». UNESCO.

[57] «Mir Castle Complex». UNESCO.

[58] Churches of Moldavia, UNESCO

[59] «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.

[60] Historic Monuments of Novgorod and Surroundings, UNESCO

[61] Ensemble of the Novodevichy Convent, UNESCO

[62] Dacian Fortresses of the Orastie Mountains, UNESCO

[63] Millenary Benedictine Abbey of Pannonhalma and its Natural Environment, UNESCO

[64] Early Christian Necropolis of Pécs (Sopianae), UNESCO

[65] Pirin National Park, UNESCO

[66] Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO

[67] Historic Centre of Prague, UNESCO

[68] Architectural, Residential and Cultural Complex of the Radziwill Family at Nesvizh, UNESCO

[69] Western Caucasus, UNESCO

[70] Rila Monastery, UNESCO

[71] Historic Centre of Saint Petersburg and Related Groups of Monuments, UNESCO

[72] Ancient City of Nessebar, UNESCO

[73] «Ancient City of Tauric Chersonese and its Chora». UNESCO.

[74] Historic Centre of Sighişoara, UNESCO

[75] «Centennial Hall in Wrocław». UNESCO.

[76] Cultural and Historic Ensemble of the Solovetsky Islands, UNESCO

[77] Srebarna Nature Reserve, UNESCO

[78] Struve Geodetic Arc, UNESCO

[79] Pilgrimage Church of St John of Nepomuk at Zelená Hora, UNESCO

[80] Architectural Ensemble of the Trinity Sergius Lavra in Sergiev Posad, UNESCO

[81] Holy Trinity Column in Olomouc, UNESCO

[82] Historic Centre of Telč, UNESCO

[83] «Tokaj Wine Region Historic Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. novembris.

[84] «Medieval Town of Toruń». UNESCO.

[85] Villages with Fortified Churches in Transylvania, UNESCO

[86] Thracian Tomb of Kazanlak, UNESCO

[87] Thracian Tomb of Sveshtari, UNESCO

[88] Tugendhat Villa in Brno, UNESCO

[89] Jewish Quarter and St Procopius' Basilica in Třebíč, UNESCO

[90] «Historic Centre of Warsaw». UNESCO.

[91] «Castle of the Teutonic Order in Malbork». UNESCO.

[92] «Wieliczka and Bochnia Royal Salt Mines». UNESCO.

[93] Holašovice Historic Village, UNESCO

[94] White Monuments of Vladimir and Suzdal, UNESCO

[95] Vlkolínec, UNESCO

[96] «Old City of Zamość». UNESCO.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[28]

[29]

[30]

[31]

[32]

[33]

[34]

[35]

[36]

[37]

[38]

[39]

[40]

[41]

[42]

[43]

[44]

[45]

[46]

[47]

[48]

[49]

[50]

[51]

[52]

[53]

[54]

[55]

[56]

[57]

[58]

[59]

[60]

[61]

[62]

[63]

[64]

[65]

[66]

[67]

[68]

[69]

[70]

[71]

[72]

[73]

[74]

[75]

[76]

[77]

[78]

[79]

[80]

[81]

[82]

[83]

[84]

[85]

[86]

[87]

[88]

[89]

[90]

[91]

[92]

[93]

[94]

[95]

[96]