Okeānija
Šajā rakstā ir apkopotas visas UNESCO Pasaules mantojuma vietas , kas atrodas Okeānijā (ieskaitot arī Austrāliju ) . UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi 35 Pasaules mantojuma vietas (9 kultūras, 19 dabas un 7 jaukti objekti/vietas).[ 1] 11 valstīs (Austrālija , Fidži , Jaunzēlande , Kiribati , Māršala salas , Mikronēzija , Palau , Papua-Jaungvineja , Vanuatu un Zālamana Salas ) un 4 teritorijās (Havaju salas , Jaunkaledonija , Lieldienu salas un Pitkērna ), kuru pārvaldītājvalsts atrodas ārpus Okeānijas. Pirmie objekti no šī reģiona tika iekļauti 1981 . gadā (5. sesijā ) — Lielais Barjerrifs , Kakadu nacionālais parks un Vilarda ezeru reģions .[ 2] Šajā reģionā atrodas trīs pasaulē lielākās aizsargājamās teritorijas: Fēniksa salu aizsargājamā teritorija , Papahānaumokuākea un Lielais Barjerrifs .[ 3] [ 4] Turklāt Tasmanijas mežonīgie apgabali ir viena no divām Pasaules mantojumu vietām, kura atbilst 7 no 10 Pasaules mantojumu objektu kritērijiem (otra — Taišans , Ķīnā ). Pēc UNESCO Pasaules mantojuma ģeogrāfiskajām zonām Okeānija tiek iedalīta Āzijas un Klusais okeāna zonā.
Katru gadu UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var veikt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 kultūras mantojuma (I-VI) un 4 dabas mantojuma (VII-X) kritēriji.[ 5] Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti kā "jaukta tipa vietas", vienlaikus ir gan kultūras, gan dabas mantojums. Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir apdraudēts , atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā".[ 6] 2013. gadā Pasaules mantojuma komiteja nolēma Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā iekļaut Austrumrenelu (Zālamana Salas ), jo to apdraud mežizstrādes darbības un vietai ir īpaša unikāla vērtība.[ 7] Savukārt 2016. gadā Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstam tika pievienots Nanmadols: Austrumikronēzijas ceremoniālais centrs (Mikronēzija)[ 8]
Sarakstā ir ietvertas vairākas vietas, kuru dalībvalsts atrodas ārpus reģiona, bet pati vieta atrodas Okeānijā. Tādas vietas ir Rapa Nui nacionālais parks (Čīle ), Jaunkaledonijas lagūnas: rifa daudzveidība un ar to saistītās ekosistēmas (Francija ), Hendersona sala (Apvienotā Karaliste /Lielbritānija) un Havaju vulkānu nacionālais parks un Papahānaumokuākea (ASV ).
Attēls
Nosaukums
Atrašanās vieta(valsts un koordinātas)
Iekļaušanas datums
Tips
Kritēriji
Aizsardzības nr.
Atsauce
Austrālijas ieslodzījuma vietas
Austrālija 33°50′48″S 151°10′16″E / 33.84667°S 151.17111°E / -33.84667; 151.17111 33°22′42″S 150°59′40″E / 33.37833°S 150.99444°E / -33.37833; 150.99444 33°52′10″S 151°12′45″E / 33.86944°S 151.21250°E / -33.86944; 151.21250 33°48′43″S 150°59′50″E / 33.81194°S 150.99722°E / -33.81194; 150.99722 29°3′12″S 167°57′31″E / 29.05333°S 167.95861°E / -29.05333; 167.95861 41°37′30″S 147°8′30″E / 41.62500°S 147.14167°E / -41.62500; 147.14167 42°53′37″S 147°17′57″E / 42.89361°S 147.29917°E / -42.89361; 147.29917 42°59′1″S 147°42′59″E / 42.98361°S 147.71639°E / -42.98361; 147.71639 42°34′57″S 148°4′12″E / 42.58250°S 148.07000°E / -42.58250; 148.07000 43°9′0″S 147°51′0″E / 43.15000°S 147.85000°E / -43.15000; 147.85000 32°3′18″S 115°45′13″E / 32.05500°S 115.75361°E / -32.05500; 115.75361
2010
Kultūra
iv, vi
№ 1306
[ 22]
Austrālijas zīdītāju fosiliju vietas (Riversleiga / Narakorta )
Austrālija 19°4′59″N 138°43′1″W / 19.08306°N 138.71694°W / 19.08306; -138.71694 36°57′0″S 140°45′0″E / 36.95000°S 140.75000°E / -36.95000; 140.75000
1994
Daba
viii, ix
№ 698
[ 23]
Austrumrenela
Zālamana Salas 11°36′52″S 160°12′29″E / 11.61444°S 160.20806°E / -11.61444; 160.20806
1998
Daba
ix
№ 854
[ 24]
Bikini atola kodolizmēģinājumu vieta
Māršala Salas 11°35′0″N 165°23′0″E / 11.58333°N 165.38333°E / 11.58333; 165.38333
2010
Kultūra
iv, vi
№ 1339
[ 25]
Gondvanas lietus meži Austrālijā
Austrālija 28°15′0″S 150°3′0″E / 28.25000°S 150.05000°E / -28.25000; 150.05000
1986 (paplašināts 1994)
Daba
viii, ix, x
№ 368
[ 26]
Fēniksa salu aizsargājamā teritorija
Kiribati 3°40′0″S 172°20′0″W / 3.66667°S 172.33333°W / -3.66667; -172.33333
2010
Daba
vii, ix
№ 1325
[ 27]
Gāri sala
Austrālija 25°13′0″S 153°8′0″E / 25.21667°S 153.13333°E / -25.21667; 153.13333
1992
Daba
vii, ix
№ 630
[ 28]
Haizivju krasts, Rietumaustrālija
Austrālija 25°30′0″S 113°30′0″E / 25.50000°S 113.50000°E / -25.50000; 113.50000
1991
Daba
vii, viii, ix, x
№ 578
[ 29]
Havaju vulkānu nacionālais parks
ASV (Havaju salas) , 19°23′0″N 155°12′0″W / 19.38333°N 155.20000°W / 19.38333; -155.20000
1987
Daba
viii
№ 409
[ 30]
Hendersona sala
Apvienotā Karaliste ( Pitkērna ) , 24°21′0″S 128°18′36″W / 24.35000°S 128.31000°W / -24.35000; -128.31000
1988
Daba
vii, x
№ 487
[ 31]
Hērda Sala un Makdonalda Salas
Austrālija 53°6′0″S 73°31′0″E / 53.10000°S 73.51667°E / -53.10000; 73.51667
1997
Daba
viii, ix
№ 577
[ 32]
Jaunkaledonijas lagūnas: rifa daudzveidība un ar to saistītās ekosistēmas
Francija ( Jaunkaledonija ) , 20°24′43″S 164°33′59″E / 20.41194°S 164.56639°E / -20.41194; 164.56639
2008
Daba
vii, ix, x
№ 1115
[ 33]
Jaunzēlandes Subantarktikas salas
Jaunzēlande 49°41′S 178°48′W / 49.683°S 178.800°W / -49.683; -178.800 47°46′S 179°02′W / 47.767°S 179.033°W / -47.767; -179.033 52°32′S 169°09′W / 52.533°S 169.150°W / -52.533; -169.150 50°42′S 166°05′W / 50.700°S 166.083°W / -50.700; -166.083 48°01′S 166°32′W / 48.017°S 166.533°W / -48.017; -166.533
1998
Daba
ix, x
№ 877
[ 34]
Kakadu nacionālais parks
Austrālija 13°2′11″S 132°26′23″E / 13.03639°S 132.43972°E / -13.03639; 132.43972
1981 (paplašināts 1987, 1992)
Jaukti
i, vi, vii, ix, x
№ 147
[ 35]
Karaliskā izstāžu ēka un Karltonas dārzi
Austrālija 37°48′17″S 144°58′16″E / 37.80472°S 144.97111°E / -37.80472; 144.97111
2004
Kultūra
ii
№ 1131
[ 36]
Klinšu salu dienvidu lagūna
Palau 7°15′0″N 134°24′0″E / 7.25000°N 134.40000°E / 7.25000; 134.40000
2012
Jaukti
iii, v, vii, ix, x
№ 1386
[ 37]
Kuka senā lauksaimniecības vieta
Papua-Jaungvineja 5°47′1″S 144°19′54″E / 5.78361°S 144.33167°E / -5.78361; 144.33167
2008
Kultūra
iii, iv
№ 887
[ 38]
Kvīnslendas mitrie tropi
Austrālija 17°30′0″S 145°45′0″E / 17.50000°S 145.75000°E / -17.50000; 145.75000
1988
Daba
vii, viii, ix, x
№ 487
[ 39]
Lielais Barjerrifs
Austrālija 18°17′10″S 147°42′0″E / 18.28611°S 147.70000°E / -18.28611; 147.70000
1981
Daba
vii, viii, ix, x
№ 154
[ 40]
Lielo Zilo kalnu teritorija
Austrālija 33°43′5″S 150°18′38″E / 33.71806°S 150.31056°E / -33.71806; 150.31056
2000
Daba
ix, x
№ 917
[ 41]
Lorda Hjūva salu grupa
Austrālija 31°45′21″S 159°15′2″E / 31.75583°S 159.25056°E / -31.75583; 159.25056
1982
Daba
vii, x
№ 186
[ 42]
Makvorija sala
Austrālija 54°36′0″S 158°53′0″E / 54.60000°S 158.88333°E / -54.60000; 158.88333
1997
Daba
vii, viii
№ 629
[ 43]
Nanmadols: Austrumikronēzijas ceremoniālais centrs
Mikronēzija 6°50′22″N 158°19′50″E / 6.83944°N 158.33056°E / 6.83944; 158.33056
2016
Kultūra
i, iii, iv, vi
№ 1503
[ 44]
Ningalū krasts
Austrālija 22°38′57″S 113°37′21″E / 22.64917°S 113.62250°E / -22.64917; 113.62250
2011
Daba
vii, x
№ 1369
[ 45]
Papahānaumokuākea
ASV (Havaju salas ) , 25°21′0″N 170°9′0″W / 25.35000°N 170.15000°W / 25.35000; -170.15000
2010
Jaukti
iii, vi, viii, ix, x
№ 1326
[ 46]
Purnululu nacionālais parks
Austrālija 17°27′47″S 128°33′51″E / 17.46306°S 128.56417°E / -17.46306; 128.56417
2003
Daba
vii, viii
№ 1094
[ 47]
Rapa Nui nacionālais parks
Čīle 27°9′0″S 109°27′0″W / 27.15000°S 109.45000°W / -27.15000; -109.45000
1995
Kultūra
i,iii,v
№ 715
[ 48]
Sidnejas operteātris
Austrālija 33°51′31″S 151°12′50″E / 33.85861°S 151.21389°E / -33.85861; 151.21389
2007
Kultūra
i
№ 1131
[ 36]
Tasmanijas mežonīgie apgabali
Austrālija 41°34′58″S 145°25′1″E / 41.58278°S 145.41694°E / -41.58278; 145.41694
1982
Jaukti
iii, iv, vi, vii, viii, ix, x
№ 181
[ 49]
Te Vahipunamu – Dienvidrietumjaunzēlande
Jaunzēlande 45°2′9″S 167°19′12″E / 45.03583°S 167.32000°E / -45.03583; 167.32000
1990
Daba
vii, viii, ix, x
№ 551
[ 50]
Tongariro nacionālais parks
Jaunzēlande 39°8′0″S 175°38′30″E / 39.13333°S 175.64167°E / -39.13333; 175.64167
1990
Jaukti
vi, vii, viii
№ 421
[ 51]
Uluru – Kata Tjuta nacionālais parks
Austrālija 25°18′44″S 131°1′7″E / 25.31222°S 131.01861°E / -25.31222; 131.01861
1987
Jaukti
viii, ix, x
№ 447
[ 52]
Vēsturiskā Levukas ostas pilsēta
Fidži 17°40′53″S 178°50′6″E / 17.68139°S 178.83500°E / -17.68139; 178.83500
2013
Kultūra
ii, iv
№ 1399
[ 53]
Vilandra ezeru reģions
Austrālija 34°0′0″S 143°0′0″E / 34.00000°S 143.00000°E / -34.00000; 143.00000
1981
Jaukti
iii, viii
№ 167
[ 54]
Virsaiša Roi Mata's īpašums
Vanuatu 17°37′41″S 168°10′39″E / 17.62806°S 168.17750°E / -17.62806; 168.17750
2008
Kultūra
iii, v, vi
№ 1280
[ 55]
Vietas Okeānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts;
— dabas objekts;
— jauktais objekts;
— apdraudēts objekts
Gads
Kultūra
Daba
Jaukti
Kopā
1978 — 1980
—
—
—
0
1981
—
1
2
3
1982
—
1
1
2
1983 — 1985
—
—
—
0
1986
—
1
—
1
1987
—
1
1
2
1988
—
2
—
2
1989
—
—
—
0
1990
—
1
1
2
1991
—
1
—
1
1992
—
2
—
2
1993 — 1994
—
—
—
0
1995
1
—
—
1
1996
—
—
—
0
1997
—
2
—
2
1998
—
2
—
2
1999
—
—
—
0
2000
—
1
—
1
2001 — 2002
—
—
—
0
2003
—
1
—
1
2004
1
—
—
1
2005 — 2006
—
—
—
0
2007
1
—
—
1
2008
2
1
—
3
2009
—
—
—
0
2010
2
1
1
4
2011
—
1
—
1
2012
—
—
1
1
2013
1
—
—
1
2014 — 2015
—
—
—
0
2016
1
—
—
1
↑ World Heritage Committee. «World Heritage List Nominations» . United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2010-05-28 .
↑ Young, Emma. «World Heritage sites of Australia» . Australian Geographic , 2011. gada 29. augusts. Arhivēts no oriģināla , laiks: 2013. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 13. februāris .
↑ Staff writers. «Marine Paradise Named Largest World Heritage Site» . ABC News (ABC News Internet Ventures), 2010. Skatīts: 2011-07-11 .
↑ Great Barrier Reef Marine Park Authority. «Great Barrier Reef World Heritage Area» . Government of Australia. Skatīts: 2011-07-11 .
↑ «The Criteria for Selection» . UNESCO . Skatīts: 2011. gada 10. septembris .
↑ World Heritage Committee. «World Heritage in Danger» . United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2010-05-28 .
↑ World Heritage Committee. «World Heritage Committee inscribes East Rennell on the List of World Heritage in Danger» . United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2013-08-13 .
↑ World Heritage Committee. «Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia» . United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.
↑ Apvienotā Karaliste
↑ ASV
↑ Austrālija
↑ Čīle
↑ 13,0 13,1 Fidži
↑ Francija
↑ Kiribati
↑ Māršala Salas
↑ Mikronēzija
↑ Palau
↑ Papua-Jaungvineja
↑ Vanuatu
↑ Zālamana Salas
↑ Australian Convict Sites , UNESCO
↑ Australian Fossil Mammal Sites (Riversleigh / Naracoorte) , UNESCO
↑ East Rennell , UNESCO
↑ Bikini Atoll Nuclear Test Site , UNESCO
↑ Gondwana Rainforests of Australia , UNESCO
↑ Phoenix Islands Protected Area , UNESCO
↑ Fraser Island , UNESCO
↑ Shark Bay, Western Australia , UNESCO
↑ Hawaii Volcanoes National Park , UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Henderson Island , UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Heard and McDonald Islands , UNESCO
↑ Lagoons of New Caledonia: Reef Diversity and Associated Ecosystems , UNESCO
↑ New Zealand Sub-Antarctic Islands , UNESCO
↑ Kakadu National Park , UNESCO
↑ 36,0 36,1 Royal Exhibition Building and Carlton Gardens , UNESCO
↑ Rock Islands Southern Lagoon , UNESCO
↑ Kuk Early Agricultural Site , UNESCO
↑ Wet Tropics of Queensland , UNESCO
↑ Great Barrier Reef , UNESCO
↑ Greater Blue Mountains Area , UNESCO
↑ Lord Howe Island Group , UNESCO
↑ Macquarie Island , UNESCO
↑ Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia , UNESCO
↑ Ningaloo Coast , UNESCO
↑ Papahānaumokuākea , UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Purnululu National Park , UNESCO
↑ Rapa Nui National Park , UNESCO
↑ Tasmanian Wilderness , UNESCO
↑ Te Wahipounamu – South West New Zealand , UNESCO
↑ Tongariro National Park , UNESCO
↑ Uluru-Kata Tjuta National Park , UNESCO
↑ Levuka Historical Port Town , UNESCO
↑ Willandra Lakes Region , UNESCO
↑ Chief Roi Mata’s Domain , UNESCO