Pāriet uz saturu

Ulciņa

Vikipēdijas lapa
Ulciņa
Улцињ
Ulqin
Pilsēta un Administratīvais centrs
Ulciņa
Karogs: Ulciņa
Karogs
Coat of arms
Ģerbonis
Valsts Karogs: Melnkalne Melnkalne
Pašvaldība Ulciņa
Administrācija
  Mērs Omers Bajraktari
Platība
  Pilsēta un Administratīvais centrs 255 km2
Iedzīvotāji (2011)
  vieta 11.
  blīvums 79,47/km²
  urbānā teritorija 10 707
  lauku terit. 9 214
  Municipalitāte 19,921
Demonīms Ulciņieši
Laika josla CET (UTC+1)
  Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 85360
Telefona kods +382 30
ISO 3166-2 kods ME-20
Auto reģistrācijas zīmes UL
Mājaslapa Official Website
Ulciņa Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "coordinates"

Ulciņas cietoksnis ar vecpilsētu.

Ulciņa (melnkalniešu: Ulcinj, Улцињ; albāņu: Ulqini) ir pilsēta Melnkalnē, Ulciņas pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Adrijas jūras krastā. 2011. gadā Ulciņā dzīvoja 10,7 tūkstoši iedzīvotāju.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Dibināta 5. gadsimtā pirms mūsu ēras, hellēnisma periodā tā atradās Ilīrijas sastāvā. Kad 163. gadā p.m.ē. to pakļāva Romas Republika, to dēvēja par Olcīniju (Olcinium). Pēc Romas impērijas sadalīšanas pilsēta atradās Austrumromas impērijas sastāvā. 1423. gadā to iekaroja Venēcijas Republika un nosauca par Dulčinjo (Dulcigno).

No 1571. gada Ulciņa bija Osmaņu impērijas pakļautībā. Lokālā leģenda vēsta, ka Migels de Servantess, kurš tajā gadā piedalījās Lepanto kaujā, no pilsētas nosaukuma patapinājis Tobosas Dulcinejas (Dulcinea del Toboso) vārdu. No 1672. līdz 1676. gadam Ulciņas cietoksnī (turku: Ülgün) bija ieslodzīts sefardu kabalists Šabtajs Cvi, kurš apgalvoja, ka ir mesija.

1878. gada 20. janvārī to iekaroja Melnkalnes kņaziste.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]