Ulciņa

Vikipēdijas lapa
Ulciņas cietoksnis ar vecpilsētu.

Ulciņa (melnkalniešu: Ulcinj, Улцињ; albāņu: Ulqini) ir pilsēta Melnkalnē, Ulciņas pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Adrijas jūras krastā. 2011. gadā Ulciņā dzīvoja 10,7 tūkstoši iedzīvotāju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 5. gadsimtā pirms mūsu ēras, hellēnisma periodā tā atradās Ilīrijas sastāvā. Kad 163. gadā p.m.ē. to pakļāva Romas Republika, to to dēvēja par Olcīniju (Olcinium). Pēc Romas impērijas sadalīšanas tā atradās Austrumromas impērijas sastāvā. 1423. gadā pilsētu iekaroja Venēcijas Republika un nosauca par Dulčinjo (Dulcigno).

No 1571. gada Ulciņa bija Osmaņu impērijas pakļautībā. Lokālā leģenda vēsta, ka Migels de Servantess, kurš tajā gadā piedalījās Lepanto kaujā, no pilsētas nosaukuma patapinājis Tobosas Dulcinejas (Dulcinea del Toboso) vārdu. No 1672. līdz 1676. gadam Ulciņas cietoksnī (turku: Ülgün) bija ieslodzīts sefardu kabalists Šabtajs Cvi, kurš apgalvoja, ka ir mesija.

1878. gada 20. janvārī to iekaroja Melnkalnes kņaziste.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]