Ēvī Upeniece

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Upeniece)
Jump to navigation Jump to search

Ēvī Upeniece (dzimusi 1925. gada 22. augustā) ir latviešu tēlniece, portretiste.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēvī Upeniece dzimusi 1925. gada 22. augustā, Rīgā, strādnieka un skolotājas ģimenē. Vīrs Vladimirs Rapiķis, tēlnieks.

Mācījusies Rīgas Daiļamatniecības skolā (1944—1946), beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1952). Ē. Upenieces diplomdarbs bija “Artūra Frinberga portrets” (vadītājs Teodors Zaļkalns).

Ēvī Upeniece strādājusi kombinātā “Māksla” (ar pārtraukumiem 1952—1980), vadījusi keramikas pulciņu Rīgas 45. vidusskolā (1964—1977). Mākslinieku savienības biedre no 1957. gada.[1]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādājusi galvenokārt stājtēlniecībā, portretu žanrā, un dekoratīvajā tēlniecībā. Daiļradei raksturīgs lirisms, intimitāte, kamernoskaņa. Slīpētas un pulētas virsmas kontrastē ar izteiksmīgām faktūrām. Izstādēs piedalās kopš 1953. gada. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS teritorijā, Rumānijā, Čehoslovākijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā. Personālizstādes: Maskavā 1977, Rīgā 1976, 1981, kopā ar I. Zandbergu 1984, 1986, kopā ar M. Zītari 1994, 1995, 2015, Saldū, Ventspilī, Naukšēnos, Rūjienā, visas 1974, Koknesē, Vecbebros, Siguldā (visas 1983), Kuldīgā, Berzaunē (abas 1984), Ādažos 1987, Dānijā 1993, 1994, 1997, 1998, 1999.

Portretos attēlojusi galvenokārt sievietes — Astrīda Kairiša (1975), Maija Tabaka (1976), Ausma Kantāne, Vija Artmane (abas 1977), Olga Lisovska (1979), Elza Radziņa (1981).

Par Ēvī Upenieci[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Šmite E. Bronzā un marmorā - par sievieti // LM, 1981, 9.10

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]