Valerijs Zalužnijs
| Valerijs Zalužnijs Валерій Залужний | |
|---|---|
 Zalužnijs 2021. gadā | |
| Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē | |
|
Amatā 2024. gada 7. martā — pašlaik | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| Priekštecis | Vadims Pristaiko |
| Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks | |
|
Amatā 2021. gada 21. jūlijā — 2024. gada 8. februārī | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| Priekštecis | Ruslans Homčaks |
| Pēctecis | Oleksandrs Sirskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1973. gada 8. jūlijā Novohrada-Volinska, Ukrainas PSR,  PSRS (tagad Zvjaheļa,  Ukraina) |
| Tautība | ukrainis |
| Bērni | 2 |
| Profesija | militārpersona, diplomāts |
| Augstskola |
Odesas Militārā akadēmija (1997) Ukrainas Nacionālā aizsardzības universitāte (2007 un 2014) Ostrohas akadēmija (2020) |
| Paraksts |
 |
| ||||||||||||
Valerijs Zalužnijs (ukraiņu: Валерій Федорович Залужний; dzimis 1973. gada 8. jūlijā) ir bijušais Ukrainas ģenerālis un pašreizējais Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē. No 2021. gada 27. jūlija līdz 2024. gada 8. februārim viņš bija Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valerijs Zalužnijs piedzima 1973. gada 8. jūlijā Novohradā-Volinskā (tagad Zvjaheļa). 1989. gadā viņš sāka mācības Novohradas-Volinskas mašīnbūves tehnikumā. Pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas Zalužnijs studēja Odesas militārajā augstskolā. Pēc tās absolvēšanas viņš sāka dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. 2005. gadā Zalužnijs sāka studijas Ukrainas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. 2007. gadā viņš kļuva par 24. atsevišķās mehanizētās brigādes štāba komandiera pirmo vietnieku. 2009. gadā viņš tika norīkots par 51. atsevišķās mehanizētās brigādes komandieri.
2017. gadā Zalužniju paaugstināja par ģenerālmajoru un iecēla par Ukrainas karaspēka grupas "Rietumi" komandiera pirmo vietnieku. 2018. gadā viņš kļuva par Apvienoto militāro spēku virspavēlnieka pirmo vietnieku. 2019. gadā viņu iecēla par Ukrainas karaspēka grupas "Ziemeļi" komandieri. 2021. gada 27. jūlijā ģenerālis Zalužnijs kļuva par Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku[1] un Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes locekli.[2]
Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā ģenerālis Zalužnijs vadīja Ukrainas aizsardzību, plašsaziņas līdzekļos nodēvēts par "Dzelzs ģenerāli",[3][4] 2022. gadā žurnāls Time Zalužniju iekļāva 100 ietekmīgāko personu sarakstā.[5] 2024. gada 9. februārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atbrīvoja ģenerāli Valeriju Zalužniju no bruņoto spēku komandiera amata un piešķīra viņam Ukrainas varoņa titulu.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №320/2021». Офіційне інтернет-представництво Президента України (ukraiņu). Skatīts: 2023-02-15.
- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №325/2021». Офіційне інтернет-представництво Президента України (ukraiņu). Skatīts: 2023-02-15.
- ↑ «Ukraine's 'iron general' is a hero, but he's no star». POLITICO (angļu). 2022. gada 8. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijs.
- ↑ Bryce Hoffman. «Business Leaders Need To Be More Like Ukraine's "Iron General" And Less Like Russia's Dinosaurs». Forbes (angļu). Skatīts: 2022. gada 16. jūnijs.
- ↑ «'We hit them with slingshots': Ukraine's 'iron general' shows his mettle». Financial Times. 2022. gada 18. novembris. Skatīts: 2022. gada 18. novembris.
- ↑ Zelenskis piešķir Zalužnijam «Ukrainas varoņa» titulu; rietumvalstu analītiķiem atšķirīgi viedokļi par ģenerāļa atlaišanu lsm.lv 2024. gada 9. februārī
|