Veclaicene (aizsargājamo ainavu apvidus)
Veclaicene | |
---|---|
Tips | aizsargājamo ainavu apvidus |
Atrašanās vieta | Vidzeme, Latvija |
Koordinātas | 57°33′19″N 26°56′15″E / 57.555302°N 26.93743°EKoordinātas: 57°33′19″N 26°56′15″E / 57.555302°N 26.93743°E |
Platība | 20846 ha |
Dibināts | 1977 |
Pārvaldes institūcija | Dabas aizsardzības pārvalde |
Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" atrodas Alūksnes augstienes dabas rajonos — Veclaicenes paugurainē un Vaidavas pazeminājumā, bet pēc administratīvā iedalījuma Alūksnes novada Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastos, kā arī Smiltenes novada Apes pagastā un ir viena no deviņām Latvijas īpašajām teritorijām. Aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene” 20 846 ha platībā nodibināja 1977. gadā Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu un dabas vērtību saglabāšanai un aizsardzībai. Teritorijā ietilpst dabas liegumi — Avotu mežs, Dēliņkalns, Korneti-Peļļi, aizsargājams dabas piemineklis Grūbes dolomīta atsegums un aizsargājama aleja — Ziemeru ozolu aleja.[1]
Ainava
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Veclaicenes ainavu veido pauguri ar ievērojamu relatīvo augstumu, Kornetu-Peļļu subglaciālā iegultne, Vaidavas upes plašais pazeminājums un starppauguru ieplakas. Kultūrainavas būtiska sastāvdaļa ir teritorijā esoši 47 valsts aizsargāti kultūras pieminekļi, tajā skaitā — Opekalna luterāņu baznīca, Veclaicenes pareizticīgo baznīca, Jaunlaicenes un Ziemeru muižu apbūves. Starp Veclaicenes ainavas skatu punktiem par visaptverošākajiem uzskata Kornetu skatu torni Dzērves kalnā, Drusku kalnu, skatu torni Dēliņkalnā, Saules kalnu, Opekalna baznīcas torni. Teritorijā daudz ainavisku ceļu, kuru klasifikācijai atbilst arī ainaviskie maršruti.[2]
Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]3971 ha no teritorijas tiek izmantoti lauksaimniecībā. Teritorijā esošajās upēs — Vaidavā un Pērļupītē, kā arī ezeros tiek veikta zveja un makšķerēšana. Lielāko daļu no aizsargājamās teritorijas aizņem meži, kuros tiek veiktas mežsaimniecības darbības — ciršana, meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana. Tāpat ainavu apvidū notiek medības, kurās galvenokārt medī mežacūkas, aļņus un bebrus.[3] Veclaicenes ainavas, dabas un kultūrvēsturiskie objekti piesaista tūristus. Teritorijā ir marķētas dabas takas un velo maršruti, pie apkārtnes ezeriem iekārtotas vairākas viesu mājas, glempingi un dabas mājas.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veclaicene.
|