Opekalna luterāņu baznīca
| Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca | |
|---|---|
_bazn%C4%ABca.jpg) | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Alūksnes novads, Jaunlaicenes pagasts, Opekalns |
| Piederība konfesijai | Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Statuss | baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības sākums | 1774 |
| Celtniecības beigas | 1779 |
| Oficiālais nosaukums: Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 2781 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais dievnams Latvijā,[1] kas atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā koka baznīca kalnā pēc ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta uzcelta Zviedru Vidzemes laikā 1696. gadā, pie tās dibināta draudzes novada skola zemnieku bērniem. Pēc Ernesta Glika ierosinājuma iekārtota Opekalna vecā un jaunā kapsēta. Pašreizējais mūra dievnams celts no 1774. gada līdz 1779. gadam. Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774), ērģeles (ap 1860) un kancele (18. gadsimta otrā puse).[2] 1927. gadā pēc arhitekta Paula Kampes projekta restaurēts baznīcas tornis.
Opekalna draudzes mācītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1731. gadā atdalot no Alūksnes draudzes Opekalnam dibināja savu mācītāja muižu. Par pirmo mācītāju uz Opekalnu aicināja Johanu Gustavu Vurinu, kurš draudzē nokalpoja 48 gadus no 1733. gadam līdz savai nāvei 1780. gadam. Mācītāja Vurina laikā koka baznīcu pārbūvēja par mūra baznīcu.[3] Nākamos 42 gadus (1780-1819) Opekalna draudzei kalpoja Vurina pēdējo gadu palīgs un meitas vīrs – mācītājs Jozefs Imanuels Zāmens. Mācītājs apglabāts Opekalna kapsētā.[4] Zāmena pēcnācējs bija mācītājs Kristaps Indriķis Oto Girgensons. No 1841. gada līdz 1846. gadam draudzes mācītājs bija Eduards Kīglers (Eduard Kügler).[3] No 1846. gada līdz 1897. gadam draudzes mācītājs bija Bruno Fromholds-Treijs, kurš 1870. gados ierīkoja pirmo publisko bibliotēku draudzē.[5] 1898. - 1918. gadā mācītājs bija Oskars Treijs (arī Fromholds–Treijs).[6]
Latvijas neatkarības kara laikā no 1918. līdz 1920. gadam Opekalnā pastāvīga mācītāja nebija, vēlāk līdz 1922. gadam draudzē kalpoja Gaujienas draudzes mācītājs O. Jaunzemis.[7] 1922. gada rudenī par Opekalna draudzes mācītāju ievēlēja Andreju Dombrovski, kurš kalpoja līdz 1941. gadam.[8] Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam, kad devās trimdā, draudzē kalpoja mācītājs Jānis Lazda.[9]
Opekalna kapsēta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Blakus baznīcai atrodas kapsēta, kuras īpašnieks ir Opekalna evaņģēliski luteriskā draudze. Kapsētā, kura izveidota pēc Ernsta Glika ierosinājuma, apbedītas daudzas ievērojams personības, piemēram, soļotājs Ādolfs Liepaskalns, mācītājs Bruno Fromholds–Treijs, ilggadējs Annas dzelzceļa stacijas priekšnieks Pauls Arnolds Cukurkalns. Kapsētā apbedīti arī Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.[10] 2020. gadā veikta kapsētas digitalizācija.[11] Kapu svētki kapsētā notiek jūlija pēdējā svētdienā.
Strūves ģeodēziskā loka punkts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Veicot zemeslodes formas un izmēru noteikšanu, 19. gadsimtā izdarīja Strūves ģeodēziskā loka uzmērījumus. Opekalna (Oppekaln) punktu Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā uzmērīja 1824. gadā no 6. līdz 9. augustam. Par uzmērīšanas zīmi kalpoja baznīcas torņa smaile, bet mērinstrumenti atradās blakus baznīcai. No punkta veica četrus novērojumus, proti, uz Kārtenes (Kortenhof) un Palsmanes (Palzmar) punktiem, kā arī uz Mariomaggi un Lenard punktiem Igaunijā.[12]
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Opekalna baznīca 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Apekalna luterāņu baznīca Zudusī Latvija
- ↑ «Informācija par objektu: Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca». Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. martā. Skatīts: 2016. gada 27. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 "Opekalna baznīca un draudze. No skolotāja D. Ozoliņa.". Baznīcas Vēstnesis, Nr.5. 01.05.1896.
- ↑ «Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam».
- ↑ "Mācītājs Bruno Fromholds Treu's baznīcā un mājās.". Baznīcas Vēstnesis, Nr.5. 01.05.1897.
- ↑ «Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam».
- ↑ "Opekalna draudzes vēsture". Malienas Ziņas, Nr.389. 08.12.1932.
- ↑ "Baznīcai veltīta dzīve". Laiks, Nr.100. 14.12.1957.
- ↑ "Mācītāja J.Lazdas 25 gadu amata jubileja". Latvija Amerikā,. 19.02.1958.
- ↑ «Kultūras pieminekļu izvērtējums aizsargājamo ainavu apvidū „Veclaicene”».
- ↑ «Ir veikta Opekalna kapu digitalizācija».
- ↑ «Pārvaldības plāns 2018. – 2023. gadam Strūves ģeodēziskā loka punktiem Latvijā».[novecojusi saite]
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Koordinātas: 57°33′0″N 26°54′20″E / 57.55000°N 26.90556°E