Opekalna luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Alūksnes novads, Jaunlaicenes pagasts, Opekalns
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1774
Celtniecības beigas 1779
Oficiālais nosaukums: Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 2781
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais dievnams Latvijā,[1] kas atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā koka baznīca kalnā pēc ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta uzcelta Zviedru Vidzemes laikā 1696. gadā, pie tās dibināta draudzes novada skola zemnieku bērniem. Pēc Ernesta Glika ierosinājuma iekārtota Opekalna vecā un jaunā kapsēta. Pašreizējais mūra dievnams celts no 1774. gada līdz 1779. gadam. Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774), ērģeles (ap 1860) un kancele (18. gadsimta otrā puse).[2] 1927. gadā pēc arhitekta Paula Kampes projekta restaurēts baznīcas tornis.

Opekalna kapsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Blakus baznīcai atrodas kapsēta, kuras īpašnieks ir Opeklana evaņģēliski luteriskā draudze. Kapsētā, kura izveidota pēc Ernsta Glika ierosinājuma, apbedītas daudzas ievērojams personības, piemēram, soļotājs Ādolfs Liepaskalns, mācītājs Bruno Krumholcs Treijs, ilggadējs Annas dzelzceļa stacijas priekšnieks Pauls Arnolds Cukurkalns. Kapsētā apbedīti arī Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.[3] 2020. gadā veikta kapsētas digitalizācija.[4] Kapu svētki kapsētā notiek jūlija pēdējā svētdienā.

Strūves ģeodēziskā loka punkts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veicot zemeslodes formas un izmēru noteikšanu, 19. gadsimtā izdarīja Strūves ģeodēziskā loka uzmērījumus. Opekalna (Oppekaln) punktu Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā uzmērīja 1824. gadā no 6. līdz 9. augustam. Par uzmērīšanas zīmi kalpoja baznīcas torņa smaile, bet mērinstrumenti atradās blakus baznīcai. No punkta veica četrus novērojumus, proti, uz Kārtenes (Kortenhof) un Palsmanes (Palzmar) punktiem, kā arī uz Mariomaggi un Lenard punktiem Igaunijā.[5]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°33′0″N 26°54′20″E / 57.55000°N 26.90556°E / 57.55000; 26.90556