Smiltenes novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Smiltenes novads (2009—2021).
Smiltenes novads
Smiltenes novads karte 2021.png
Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija
Centrs: Smiltene
Kopējā platība: 1801,3 km2
Iedzīvotāji (2021): 18 155
Blīvums: 11.4 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021.): Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"- "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK")
Mājaslapa: smiltenesnovads.lv
Smiltenes novads Vikikrātuvē

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Smiltenes novads, Apes novads un Raunas novads. Robežojas rietumos ar Cēsu novadu, dienvidos ar Gulbenes novadu, austrumos ar Alūksnes novadu un ziemeļos ar Valmieras un Valkas novadiem, kā arī Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Novada centrs atrodas Smiltenes pilsētā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts un Virešu pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraine, ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes Aumeisteru paugurvalnis un Augšgaujas pazeminājums, ziemeļos Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenums, austrumos Vidusgaujas zemienes Trapenes līdzenums, galējos austrumos Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraine. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Dārzciems, Dzeņi, Ape), māls (Trapene), smilts un grants (Brutuļi), kūdra (Melnsalas-Kaulezera purvs).[1]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.[1]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novads pilnībā ietilpst Gaujas baseinā.[1] Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeriņu, tai skaitā Juveris (0,8 km²) un Lizdoles ezers (0,5 km²).

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja (tai skaitā Virešu dabas liegums). Ziemeļos dabas liegumi Melnsalas purvs, Sloku purvs, Lepuru purvs, Tetersalas meži, Melnupes meži, rietumos Raunas Staburags, vidusdaļā Mežole, Launkalne, Rauza un Šepka, austrumos daļa no Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija latgaļi un igauņi. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars.[2] 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta Tālavai Gaujas kreisajā krastā un Atzelei labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.[2]

Pēc iekarotās Livonijas sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā, ziemeļi un austrumi — Livonijas ordeņa pakļautībā. Ordeņa komtura pils bija Gaujienā, bīskapa pilis — Smiltenē un Raunā.[2]

Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads nonāca Krievijas impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[3][4]
1. Smiltene Pilsēta 5397
2. Rauna Ciems Raunas 1218
3. Ape Pilsēta 847
4. Palsmane Ciems Palsmanes 560
5. Gaujiena Ciems Gaujienas 501
6. Variņi Ciems Variņu 401
7. Grundzāle Ciems Grundzāles 366
8. Silva Ciems Launkalnes 346
9. Trapene Ciems Trapenes 344
10. Drusti Ciems Drustu 264

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smiltenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[5]
Latvieši (16708)
  
94.0%
Krievi (601)
  
3.4%
Baltkrievi (161)
  
0.9%
Poļi (118)
  
0.7%
Cita un neizvēlēta (195)
  
1.1%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadu visā garumā šķērso Vidzemes šoseja (A2).

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  3. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  4. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  5. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]