Smiltenes novads

Smiltenes novads
	Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Smiltene
Kopējā platība:	1 801,3 km2
• Sauszeme:	1 764,6 km2
• Ūdens:	36,8 km2
Iedzīvotāji (2025):	17 557
Blīvums (2025):	9,9 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2025):	Ervins Labanovskis (Progresīvie)
Mājaslapa:	smiltenesnovads.lv
	Smiltenes novads Vikikrātuvē

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Smiltenes novads, Apes novads un Raunas novads. Robežojas rietumos ar Cēsu novadu, dienvidos ar Gulbenes novadu, austrumos ar Alūksnes novadu un ziemeļos ar Valmieras un Valkas novadiem, kā arī Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Novada centrs atrodas Smiltenes pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Smiltenes novads sastāv no 2 pilsētām un 14 pagastiem: Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts un Virešu pagasts.

Daba

Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraine, ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes Aumeisteru paugurvalnis un Augšgaujas pazeminājums, ziemeļos Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenums, austrumos Vidusgaujas zemienes Trapenes līdzenums, galējos austrumos Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraine. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Dārzciems, Dzeņi, Ape), māls (Trapene), smilts un grants (Brutuļi), kūdra (Melnsalas-Kaulezera purvs).^[3]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.^[3]

Upes

Novads pilnībā ietilpst Gaujas baseinā.^[3] Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:

labā krasta — Melnupe un Vaidava (abas ietek Gaujas pietekā Mustjegi),
kreisā krasta — Vija, Vizla ar Palsu, Abuls, Vecpalsa ar Rauzu, Rauna.

Ūdenstilpes

Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeru, tai skaitā Juveris (0,8 km²) un Lizdoles ezers (0,5 km²).

Dabas aizsardzība

Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja (tai skaitā Virešu dabas liegums). Ziemeļos dabas liegumi Melnsalas purvs, Sloku purvs, Lepuru purvs, Tetersalas meži, Melnupes meži, rietumos Raunas Staburags, vidusdaļā Mežole, Launkalne, Rauza un Šepka, austrumos daļa no Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus.

Dabas objekti

Dzenīšu vītols ir dižkoks Apes pagastā, Latvijas (iespējams, arī Baltijas un Eiropas) dižākais baltais vītols.^[4]

Vēsture

Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija latgaļi un igauņi. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars.^[5] 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta Tālavai Gaujas kreisajā krastā un Atzelei labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.^[5]

Pēc iekarotās Livonijas sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā, ziemeļi un austrumi — Livonijas ordeņa pakļautībā. Ordeņa komtura pils bija Gaujienā, bīskapa pilis — Smiltenē un Raunā.^[5]

Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads nonāca Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	31 723	—
1959	27 910	−0.53%
1967	27 090	−0.37%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	25 594	−0.47%
1989	26 141	+0.21%
2000	25 011	−0.40%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	20 509	−1.79%
2021	18 041	−1.27%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Smiltenes novada ciemu uzskaitījums


N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[7]
1.	Smiltene	Pilsēta	—	5265
2.	Rauna	Ciems	Raunas	1160
3.	Ape	Pilsēta	—	829
4.	Palsmane	Ciems	Palsmanes	541
5.	Gaujiena	Ciems	Gaujienas	476
6.	Variņi	Ciems	Variņu	402
7.	Grundzāle	Ciems	Grundzāles	350
8.	Trapene	Ciems	Trapenes	343
9.	Silva	Ciems	Launkalnes	338
10.	Drusti	Ciems	Drustu	243

Nacionālais sastāvs

Smiltenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[8]

Latvieši (16607)			92.7%
Krievi (592)			3.3%
Ukraiņi (182)			1.0%
Baltkrievi (154)			0.9%
Poļi (115)			0.6%
Igauņi (40)			0.2%
Lietuvieši (32)			0.2%
Čigāni (16)			0.1%
Ebreji (3)			0.0%
Cita un neizvēlēta (168)			0.9%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2025. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Transports

Novadu visā garumā šķērso autoceļš A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)). Novada teritorijā A2 šoseja krustojas ar vairākiem reģionālās nozīmes autoceļiem — P28 (Priekuļi—Rauna; 2 km uz dienvidiem no Raunas), P29 (Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga; 1 km no Marijalna), P27 (Smiltene—Gulbene; 4 km uz dienvidiem no Smiltenes), P23 (Valka—Vireši; 0,3 km uz austrumiem no Virešiem) un P39 (Alūksne—Ape; 2 km uz dienvidiem no Apes). Smiltenes pilsētas centrā krustojas četri reģionālās nozīmes autoceļi — P18 (Valmiera—Smiltene), P24 (Smiltene—Valka), P25 (Smiltene—Strenči) un P27.