Pāriet uz saturu

Smiltenes novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Smiltenes novads (2009—2021).
Smiltenes novads
Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija
Smiltenes novada karogs Smiltenes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Smiltene
Kopējā platība:[1] 1 801,3 km2
  Sauszeme: 1 764,6 km2
  Ūdens: 36,8 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 17 557
Blīvums (2025): 9,9 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2025): Ervins Labanovskis(Progresīvie)
Mājaslapa: smiltenesnovads.lv
Smiltenes novads Vikikrātuvē

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Smiltenes novads, Apes novads un Raunas novads. Robežojas rietumos ar Cēsu novadu, dienvidos ar Gulbenes novadu, austrumos ar Alūksnes novadu un ziemeļos ar Valmieras un Valkas novadiem, kā arī Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Novada centrs atrodas Smiltenes pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Smiltenes novads sastāv no 2 pilsētām un 14 pagastiem: Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts un Virešu pagasts.

Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraine, ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes Aumeisteru paugurvalnis un Augšgaujas pazeminājums, ziemeļos Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenums, austrumos Vidusgaujas zemienes Trapenes līdzenums, galējos austrumos Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraine. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Dārzciems, Dzeņi, Ape), māls (Trapene), smilts un grants (Brutuļi), kūdra (Melnsalas-Kaulezera purvs).[3]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.[3]

Novads pilnībā ietilpst Gaujas baseinā.[3] Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:

Ūdenstilpes

[labot | labot pirmkodu]

Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeru, tai skaitā Juveris (0,8 km²) un Lizdoles ezers (0,5 km²).

Dabas aizsardzība

[labot | labot pirmkodu]

Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja (tai skaitā Virešu dabas liegums). Ziemeļos dabas liegumi Melnsalas purvs, Sloku purvs, Lepuru purvs, Tetersalas meži, Melnupes meži, rietumos Raunas Staburags, vidusdaļā Mežole, Launkalne, Rauza un Šepka, austrumos daļa no Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus.

Dabas objekti

[labot | labot pirmkodu]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija latgaļi un igauņi. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars.[5] 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta Tālavai Gaujas kreisajā krastā un Atzelei labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.[5]

Pēc iekarotās Livonijas sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā, ziemeļi un austrumi — Livonijas ordeņa pakļautībā. Ordeņa komtura pils bija Gaujienā, bīskapa pilis — Smiltenē un Raunā.[5]

Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads nonāca Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
193531 723    
195927 910−0.53%
196727 090−0.37%
GadsIedz.±% g.p.
197925 594−0.47%
198926 141+0.21%
200025 011−0.40%
GadsIedz.±% g.p.
201120 509−1.79%
202118 041−1.27%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]
N#NosaukumsStatussPagastsIedzīvotāji
(2025)[7]
1.SmiltenePilsēta5265
2.RaunaCiemsRaunas1160
3.ApePilsēta829
4.PalsmaneCiemsPalsmanes541
5.GaujienaCiemsGaujienas476
6.VariņiCiemsVariņu402
7.GrundzāleCiemsGrundzāles350
8.TrapeneCiemsTrapenes343
9.SilvaCiemsLaunkalnes338
10.DrustiCiemsDrustu243

Nacionālais sastāvs

[labot | labot pirmkodu]
Smiltenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[8]
Latvieši (16607)
 
92.7%
Krievi (592)
 
3.3%
Ukraiņi (182)
 
1.0%
Baltkrievi (154)
 
0.9%
Poļi (115)
 
0.6%
Igauņi (40)
 
0.2%
Lietuvieši (32)
 
0.2%
Čigāni (16)
 
0.1%
Ebreji (3)
 
0.0%
Cita un neizvēlēta (168)
 
0.9%

Pašvaldība

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Novadu visā garumā šķērso autoceļš A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)). Novada teritorijā A2 šoseja krustojas ar vairākiem reģionālās nozīmes autoceļiem — P28 (Priekuļi—Rauna; 2 km uz dienvidiem no Raunas), P29 (Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga; 1 km no Marijalna), P27 (Smiltene—Gulbene; 4 km uz dienvidiem no Smiltenes), P23 (Valka—Vireši; 0,3 km uz austrumiem no Virešiem) un P39 (Alūksne—Ape; 2 km uz dienvidiem no Apes). Smiltenes pilsētas centrā krustojas četri reģionālās nozīmes autoceļi — P18 (Valmiera—Smiltene), P24 (Smiltene—Valka), P25 (Smiltene—Strenči) un P27.

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]