Viesturs Vecbaštiks

Viesturs Vecbaštiks
Galvenā informācija
Dzimis	1949. gada 8. maijā Liepāja, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Nodarbošanās	čellists
Instrumenti	čells

Viesturs Vecbaštiks (dzimis 1949. gada 8. maijā Liepājā) ir Spānijā dzīvojošs latviešu čellists, mūzikas pedagogs, instrumentētājs, diriģents un publicists. Kā solists un dažāda sastāva kamermūzikas ansambļos vai orķestros uzstājies Baltijas valstīs, Ungārijā, Bulgārijā, Baltkrievijā, Krievijā, Grūzijā, Armēnijā, Alžīrijā, Andorā, Vācijā, Francijā, Portugālē, Spānijā, tāpat kā ar panākumiem darbojies kā čella un kamermūzikas pedagogs augstākā un vidējā grāda konservatorijās un institūtos Latvijā, Alžīrijā un Spānijā. Spānijas Čellistu Asociācija viceprezidents. Spānijas Autoru un Izdevēju Apvienības biedrs ar vairākiem simtiem dažādu apdaru un oriģināldarbu — no duetiem līdz koriem ar simfonisko orķestri. Nacionālo un internacionālo čellistu konkursu žūriju loceklis.

Biogrāfija

Izglītība

7 gadu vecumā uzsāka mācības Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skolā pedagoga Kārļa Bunkas čella klasē, pabeidzot bērnu mūzikas skolu un iestājoties Mūzikas vidusskolā 1964. gadā. Ģimenei pārceļoties uz dzīvi Rīgā, turpināja mācības Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā. 1968. gadā pabeidza mūzikas vidusskolu un iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā ievērojamā profesora Māra Villeruša čella klasē, kuru ar izcilību absolvēja 1973. gadā. No 1979. līdz 1982. gadam papildinājās Armēnijā Komitasa Erevānas Valsts Konservatorijas aspirantūrā-asistentūrā pie izcilā armēņu čellista profesora Gerontija Talaļjana.

Karjera

No 1972. līdz 1991. gadam bija koncertmeistars kameransambļu katedrā, vēlāk arī čella specialitātes pasniedzējs Latvijas Valsts konservatorijā. Paralēli strādājis Latvijas Radio un TV (tagad — Nacionālais) Simfoniskajā orķestrī (1969—1978), Latvijas Operas un Baleta teātra orķestrī, Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī, Ļeņingradas (tagad — Sanktpēterburgas) “Balets uz ledus” orķestrī, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, Madonas bērnu mūzikas skolā uc. 1982. gadā tika uzaicināts vadīt čella un kamermūzikas klases Alžīras Nacionālajā Mūzikas Institūtā (Alžīrija), kur aktīvi piedalījās arī Alžīrijas Nacionālā Simfoniskā orķestra veidošanā. Pēc neveiksmīga mēģinājuma aizbēgt no padomju diktatūras 1985. gada novembrī Alžīrā tika VDK arestēts un slepeni izvests uz Maskavu. Kaut arī padomju varas iestādēm trūka pierādījumu apsūdzībai “dzimtenes nodevībā”, tomēr netika vairs atļauts strādāt pedagoģisku darbu un pilnīgi aizliegts izbraukt aiz PSRS robežām.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē mūziķis aktīvi iesaistījās cīņā par Latvijas atbrīvošanos no padomju okupācijas, starp citām darbībām būdams pirmais, kurš instrumentēja un publiski atskaņoja pēc 50 gadu aizlieguma Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju” disidenta Gunāra Astras bērēs. 1991. gadā ar arābu draugu palīdzību mūziķis paspēja izbēgt jau izsludinātai aizturēšanai Latvijā un no Maskavas izbraukt uz Alžīriju, dodoties tālāk uz Spāniju. Spānijā strādājis Galīsijā, Madridē un Katalonijā galvenokārt kā mūzikas pedagogs, līdztekus darbam konservatorijās uzstādamies arī solokoncertos un darbojoties dažādos orķestros (Madrides “Amadeo Vives” kamerorķestrī, simfoniskajā orķestrī “Martin i Soler”, Sibiu Simfoniskajā orķestrī (Rumānija), Moldovas Valsts kamerorķestrī, Eiropas Vidusjūras Internacionālajā simfoniskajā orķestrī u.c.) Galīsijā no 1993. līdz 1999. gadam bija arī Ribeiras Municipālā kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Viņa vadībā orķestris veicis koncertturnejas pa Valensiju, Latviju un Kanāriju salām. Spānijas Autoru un Izdevēju Apvienības bibliotēkā glabājas vairāk kā simts mūziķa oriģināldarbi un apdares, kurus spēlē Latīņamerikas valstīs, Polijā, Čehijā, Ziemeļmaķedonijā un citviet. Kopš 2014. gada dzīvo Valensijas apgabalā.