Vilis Spandegs

Vilis Spandegs Latvijas armijas pulkveža formas tērpā Personīgā informācija Dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 16. oktobrī (50 gadi) Komunarka (poligons), Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis Dzīvesbiedre Lūcija Spandega

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1911 — 1918 1919 — 1940 1940 Valsts Krievijas Impērija Latvija PSRS Struktūra sauszemes bruņotie spēki Vienība Ziemeļlatvijas brigāde Komandēja 2. Ventspils kājnieku pulks 7. Siguldas kājnieku pulks 1. Kurzemes kājnieku divīzija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Latvijas Neatkarības karš Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis. Viestura ordenis u.c. Izglītība Viļņas kara skola, Kara akadēmiskie kursi

Viljams (Vilis) Spandegs (1890. gada 19. decembris — 1941. gada 16. oktobris) bija latviešu virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1940), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pirmais Armijas sporta kluba vadītājs (1923—1926).

Dzīvesgājums

Dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta "Mežmuižā". Viņam bija trīs brāļi un divas māsas. Beidzis Valmieras reālskolu. 1911. gadā uzsāka dienestu Krievijas Impērijas armijā, iestādamies Viļņas karaskolā, kuru pabeidza 1914. gadā podporučika pakāpē.

Pirmais pasaules karš

Pirmā pasaules kara sākumā nosūtīts uz fronti. No 1914. gada 91. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Austrumprūsijā, 1916. gadā Galīcijā un Karpatos. Vairākkārt guvis ievainojumus. 1916. gada septembrī pārcelts uz 7. armijas štābu Armijas sakaru priekšnieka palīga amatā. 1917. gada maijā paaugstināts par poručiku, jūnijā par štābskapteini. No 1917. gada oktobra iecelts par 7. armijas sakaru priekšnieku. 1918. gada janvārī atstāja dienestu un atgriezās Latvijā, devās pie brāļa uz Pociema pagastu, lai nodarbotos ar lauksaimniecību.

Latvijas Brīvības cīņas

1919. gada martā izvairījās no mobilizācijas Padomju Latvijas armijā, jo ievainojumu seku dēļ atzīts par nederīgu dienestam. 1919. gada 3. jūnijā Valmierā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kapteiņa pakāpē. 19. jūnijā, Cēsu kauju laikā, iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieku. Tiekot izveidotai Latvijas armijai (1919. gada 10. jūlijā), turpināja dienēt Dienvidu frontes un Vidzemes divīzijas štāba priekšnieka amatā.

Bermontiādes laikā štāba sastāvā piedalījās kaujās pret bermontiešiem. 1919. gada 18. novembrī, kad 6. Rīgas kājnieku pulka daļas pie Iecavas upes sāka atkāpties, Spandegs ieradās frontes līnijā, zem tiešas apšaudes atjaunoja sakarus un ar savu enerģisko rīcību palīdzēja apturēt ienaidnieka uzbrukumu. Izsauca bruņuautomobili "Kurzemnieks", kas sekmēja ienaidnieka satriekšanu. Tas palīdzēja novērst kritisko stāvokli un izcīnīt uzvaru. Par šīs dienas veikumu viņš tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. 1920. gada janvārī piedalījās Latgales atbrīvošanā, tika paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē.

Dienests Latvijas armijā

No 1920. gada 8. septembra bija Apsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. 1923. gadā dibināja Armijas sporta klubu, kura vadītājs viņš bija līdz 1926. gadam. 1924. gadā bija bataljona komandieris 4. Valmieras kājnieku pulkā, no 1925. gada bija 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgs. Ar Valsts prezidenta 355. pavēli armijai un flotei 1929. gada 4. janvārī tika pārvietots uz 2. Ventspils kājnieku pulku un nozīmēts par tā komandieri. Šajā amatā palika līdz 1936. gadam. 1927. gada 22. jūnijā paaugstināts pulkveža dienesta pakāpē. 1929. gada 13. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. 1930. gadā beidza astoņu mēnešu Kara akadēmiskos kursus. Ar valsts prezidenta 29. pavēli armijai un flotei 1936. gada 1. oktobrī pārvietots uz 7.Siguldas kājnieku pulku (dislocēta Alūksnē) un iecelts par tā komandieri. Darbojies arī kā Armijas komandiera sevišķo uzdevumu virsnieks. Šos pienākumus pildījis līdz 1940. gada 30. jūlijam.

Pēc Latvijas okupācijas

1940. gada 30. jūlijā, pēc Latvijas okupācijas, paaugstināts ģenerāļa pakāpē. No 1940. gada augusta līdz 1940. gada 21. oktobrim bija Kurzemes divīzijas komandieris. 1940. gada 24. decembrī atvaļinājās no dienesta.

1941. gada 17. maijā apcietināts, ieslodzīts Maskavas Butirku cietumā. 1941. gada 24. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Spandegam nāvessodu ar mantas konfiskāciju. 1941. gada 16. oktobrī nošauts un aprakts Komunarkas poligonā. 1957. gada 30. oktobrī PSRS AT Kara kolēģija Spandegu reabilitēja (atcēla piespriesto nāvessodu) pēc nāves.

Apbalvojumi

Krievijas Impērijas armijas:

• Svētā Vladimira ordenis (IV šķira),
• Svētās Annas ordenis (II, III un IV šķira),
• Svētā Staņislava ordenis (II un III šķira),

Latvijas Bruņoto spēku:

• Lāčplēša Kara ordenis (III šķira) par nopelniem kaujā ar Bermonta armiju 1919. gada 18. novembrī,
• Triju Zvaigžņu ordenis (III un IV šķira),
• Viestura ordenis (II šķira),
• Aizsargu Nopelnu krusts,

Igaunijas Aizsardzības spēku:

• Ērgļa krusta ordenis (III šķira)

Lietuvas Bruņoto spēku:

• Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• L.k.o.k. biogrāfija