Vilis Spandegs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilis Spandegs
Vilis Spandegs
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 19. decembrī
Dikļu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 16. oktobrī (50 gadi)
Komunarkas poligons, Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis.gif
ģenerālis
Dienesta laiks 1911.—1940.
Valsts Krievijas impērija (1911—1918), Latvija (1919—1940)
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Cariskās Krievijas armijas

Latvijas Armijas

Igaunijas armijas

Izglītība Viļņas kara skola

Viljams (Vilis) Spandegs (dzimis 1890. gada 19. decembrī, miris 1941. gada 16. oktobrī) bija Latvijas armijas ģenerālis. Karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta "Mežmuižā". Beidzis Valmieras reālskolu. 1941. gada 17. maijā apcietināts, ieslodzīts Maskavas Butirku cietumā. 1941. gada 24. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Spandegam nāvessodu. 1941. gada 16. oktobrī nošauts un apglabāts Komunarkas masu kapos.

1. Pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1911. gadā iestājies Viļņas karaskolā. No 1914. gada piedalījies kaujās Galīcijā un Karpatos. 1916. gada septembrī pārcelts uz 7. armijas štābu Armijas sakaru priekšnieka palīga amatā. No 1917. gada oktobra iecelts par 7. armijas sakaru priekšnieku. 1918. gada janvārī atstāj dienestu un atgriežas Latvijā.

Latvijas Brīvības cīņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3. jūnijā Valmierā. Piedalījies daudzās brīvības cīņu kaujās. 1919. gada 18. novembrī, kad 6.Rīgas kājnieku pulka daļas pie Iecavas upes sāka atkāpties, Spandegs ieradās frontes līnijā, zem tiešas apšaudes atjaunoja sakarus un ar savu enerģisko rīcību palīdzēja apturēt ienaidnieka uzbrukumu. Izsauca bruņuautomobili "Kurzemnieks", kas sekmēja ienaidnieka satriekšanu. Tas palīdzēja novērst kritisko stāvokli un izcīnīt uzvaru.

Dienests Latvijas armijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc atbrīvošanas cīņām turpina dienestu Latvijas Armijā.

1919. gada 8. oktobrī tiek paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē.

No 1920. gada 8. septembra Apsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. Vēlāk bataljona komandieris 4.Valmieras un 1.Liepājas pulkos.

Ar valsts prezidenta 355. pavēli armijai un flotei 1929. gada 4. janvārī tiek pārvietots uz 2.Ventspils kājnieku pulku un nozīmēts par tā komandieri.[1] Šajā amatā paliek līdz 1936. gadam.

1927. gada 22. jūnijā tiek paaugstināts pulkveža dienesta pakāpē.[2] 1929. gada 13. novembrī tiek apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.[3]

Ar valsts prezidenta 29. pavēli armijai un flotei 1936. gada 1. oktobrī pārvietots uz 7.Siguldas kājnieku pulku un iecelts par tā komandieri.[4] Darbojies arī kā Armijas komandiera sevišķo uzdevumu virsnieks. Šos pienākumus pildījis līdz 1940. gada 30. jūlijam.

1940. gada 30. jūlijā paaugstināts ģenerāļa pakāpē.

No 1940. gada augusta līdz 1940.gada 21.oktobrim Kurzemes divīzijas komandieris.

1940. gada 24. decembrī atvaļinās no dienesta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valdības Vēstnesis Nr. 4 1929. gada 5. janvārī
  2. Valdības Vēstnesis Nr. 135 1927. gada 21. jūnijā (pielikums)
  3. Valdības Vēstnesis Nr. 261 1929. gada 16. novembrī
  4. Valdības Vēstnesis Nr. 224 1936. gada 2. oktobrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]