Villijs Grīnbergs

Villijs Grīnbergs Вилли Янович Гринберг Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 24. augustā Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1941. gada 15. novembrī (44 gadi) KPFSR, PSRS

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis (1940) Dienesta laiks 1916—1941 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra kājnieki kavalērija tanku karaspēks Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Otrais pasaules karš

Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.

Dzīvesgājums

Piedzima Kuldīgas apriņķī 1897. gadā. 1916. gada maijā mobilizēts Krievijas Impērijas armijā, 181. rezerves kājnieku pulkā Petrogradā. Jūnijā pārcelts rezerves latviešu strēlnieku pulkā (Tērbatā), oktobrī — 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Pēc Oktobra revolūcijas dienēja 1. latviešu strēlnieku brigādes štābā, bija brigādes komitejas priekšsēdētājs.

Krievijas pilsoņu karā kopš 1918. gada augusta bija latviešu strēlnieku divīzijas apgādes transporta priekšnieks, kopš 1920. gada augusta dienēja latviešu kavalērijas brigādē, bija vada komandieris, eskadrona politiskā vadītāja pienākumu izpildītājs, kopš decembra — eskadrona komandiera pienākumu izpildītājs. Piedalījās kaujās Rietumu un Dienvidu frontē.

Pēc kara dienēja latviešu kavalērijas brigādes 2. kavalērijas pulkā (52. Jekaterinburgas strēlnieku divīzija), pulka un brigādes skolu priekšnieks. Kopš 1921. gada jūnija — atsevišķā kavalērijas diviziona komandiera palīgs Harkivas kara apgabalā, kopš septembra — eskadrona komandieris, pulka skolas priekšnieks, komandiera palīgs un komandiera pienākumu izpildītājs 15. Sivaša strēlnieku divīzijas (Ukrainas kara apgabals) 15. kavalērijas pulkā, no 1922. gada decembra — atsevišķā kavalērijas eskadrona komandieris.

1924. gadā pabeidza vecākā komandējošā sastāva kursus Harkivā. Kopš oktobra komandēja atsevišķo kavalērijas eskadronu 30. strēlnieku divīzijā. 1928. gada novembrī iecelts Sarkano kazaku 1. kavalērijas divīzijas 3. Krivojrogas kavalērijas pulka komandiera vietnieka saimniecības daļā amatā. 1931. gadā pabeidza tehniskos kursus Kara tehniskajā akadēmijā Ļeņingradā, pēc kuriem iecelts par atsevišķā autobruņudiviziona komandieri Ļeņingrada bruņutanku kursos. Decembrī pārcelts uz kavalērijas kursiem Maskavā, vecākais pasniedzēja motomehāniskajā nodaļā. Kopš 1939. gada jūlija bija Mehanizācijas un motorizācijas kara akadēmijas pasniedzējs.

1940. gada oktobrī kļuva par Baltijas Īpašā kara apgabala 27. vieglo tanku brigādes štāba priekšnieka palīgu, kopš 1941. gada marta — 12. mehanizētā korpusa štāba Aizmugures nodaļas priekšnieks. Pēc Lielā Tēvijas kara sākuma bija šajā amatā (Ziemeļrietumu fonte). 1941. gada 23.—25. jūnijā korpuss piedalījās prettriecienā pie Šauļiem un Telšiem, cieta lielus zaudējumus un atkāpās Pleskavas virzienā. 1.—13. jūlijā Grīnbergs pildīja frontes rezervē pārceltā korpusa komandiera pienākumus, pēc tam bija štāba priekšnieks. No augusta bija Novgorodas armijas operatīvās grupas štāba priekšnieks. Tihvinas uzbrukuma operācijas laikā Grīnbergs pazuda bez vēsts.