Vinnica

Vinnica
pilsēta
Вінниця
Eiropas laukums Vinnicā
Karogs Ģerbonis
Vinnica Vinnica Ukrainas kartē
Vinnica Vinnica apgabala kartē
Koordinātas: 49°14′14″N 28°28′2″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Vinnicas apg.
Dibināta	1355. gadā
Magdeburgas tiesības	1640. gadā
Pilsētas statuss	1795. gadā
Platība
• Kopējā	60,94 km2
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	371 855
• blīvums	6 106,2/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	21000-21499
Tālruņu kods	+380-432
Mājaslapa	www.vmr.gov.ua
Vinnica Vikikrātuvē

Vinnica jeb iepriekš Viņņica (ukraiņu: Вінниця, izrunā: [ˈvinːɪts͡ʲɑ]) ir pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala administratīvais centrs. Atrodas Dienvidbugas upes krastos.

Vēsture

Pirmo reizi rakstiskajos avotos pieminēta 1363. gadā, kad pēc uzvaras kaujā pie Siņuhas ("Kaujā pie Zilajiem ūdeņiem") Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds 1362. gadā sakāva Zelta Ordas karaspēku un iekļāva Podolijas teritoriju Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. Par Podolijas kņazu viņš iecēla sava jaunākā brāļa Karijota dēlu Fjodoru, kas uzcēla Vinnicas (Вѣничя) cietoksni Dienvidbugas upes krastā. 1431. gadā Vinnicu nodedzināja Krimas tatāri, no 1434. gadā tā bija Polijas karalistes, no 1569. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežcietoksnis.

Pēc Otrās Polijas dalīšanas 1793. gadā Vinnica nokļuva Krievijas impērijas Podolijas guberņas sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām, no 1918. līdz 1921. gadam Vinnica atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pēc Rīgas miera līguma 1921. gadā tā kļuva par Ukrainas PSR Viņņicas apgabala centru. Lielā terora laikā 1937.—1938. gadā Iekšlietu Tautas komisariāts (NKVD) sodīja ar nāvi aptuveni 9400 Vinnicas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļā bija etniskie ukraiņu vīrieši.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vinnica.