Pāriet uz saturu

Veins Rūnijs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Wayne Rooney)
Veins Rūnijs
Veins Rūnijs
Veins Rūnijs 2018. gadā
Personas dati
Pilns vārdsVeins Marks Rūnijs
Dzimis1985. gada 24. oktobrī (39 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Liverpūle, Anglija
Augums176[1] cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijauzbrucējs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Anglija Plymouth Argyle F.C. (galvenais treneris)
Jauniešu klubi
1996–2002Valsts karogs: Anglija Everton
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp†(v)†
2002–2004Valsts karogs: Anglija Everton67(15)
2004–2017Valsts karogs: Anglija Manchester United393(183)
2017–2018Valsts karogs: Anglija Everton31(10)
2018–2019Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis D.C. United48(23)
2020–2021Valsts karogs: Anglija Derby County 30(6)
Kopā569(237)
Nacionālā izlase
2002Valsts karogs: Anglija Anglija U191(0)
2003–2018Flag of Anglija Anglija120(53)
Vadītās komandas
2020–2021Valsts karogs: Anglija Derby County (pagaidu treneris)
2021–2022Valsts karogs: Anglija Derby County
2022–2023Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis D.C. United
2023–2024Valsts karogs: Anglija Birmingham City
2024–Valsts karogs: Anglija Plymouth Argyle F.C.
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Veins Marks Rūnijs (angļu: Wayne Mark Rooney; dzimis 1985. gada 24. oktobrī) ir bijušais angļu futbolists, pēs spēlētāja karjeras beigām — futbola treneris. Aizvadījis 120 spēles Anglijas izlasē un līdz 2023. gadam bija visu laiku rezultatīvākais Anglijas izlases spēlētājs (53 vārti). Kopš 2023. gada oktobra V. Rūnijs ir Championship kluba Birmingham City galvenais treneris. Parasti spēlēja uzbrucēja pozīcijā, taču ir ticis izmantots arī kā pussargs.

Kopš 2002. gada spēlēja Liverpūles "Everton", kura jaunatnes komandā trenējies no 10 gadu vecuma. 2004. gadā V. Rūnijs tika pārdots uz Manchester United par 25,6 miljoniem mārciņu, kas bija visu laiku lielākā transfēru summa, kas samaksāta par padsmitgadnieku. Kopā ar United 3 reizes uzvarējis Premjerlīgā un Čempionu līgā, bet divreiz izcīnījis Anglijas Līgas kausu. 2010. gadā tika atzīts par Gada futbolistu Anglijā gan spēlētāju, gan žurnālistu aptaujās.

2017. gadā atgriezās savā pirmajā klubā Liverpūles "Everton" un aizvadīja vienu sezonu. 2018. gada jūnijā pievienojās MLS klubam D.C. United.[2] MLS aizvadīja 48 regulārās sezonas spēles un guva 23 vārtus. 2020. gada janvārī atgiezās Anglijā, pievienojoties Derby County komandai. 2020. gada novembrī, pēc trenera Filipa Koku atlaišanas, Rūnijs kļuva par komandas pagaidu galveno treneri. 2021. gada 15. janvārī Rūnijs tika apstiprināts par komandas galveno treneri, kā arī paziņoja par spēlētāja karjeras beigām.[3]

Anglijas futbola izlasē debitēja 2003. gadā. Spēlējis 2006., 2010. un 2014. gada Pasaules kausa finālturnīros un 2004., 2012. un 2016. gada Eiropas čempionātā. 2017. gada augustā paziņoja par karjeras beigām izlasē. 2018. gada 15. novembrī pret ASV aizvadīja atvadu spēli izlasē, nākot uz maiņu spēles 58. minūtē.[4] Ar 53 gūtiem vārtiem 120 Anglijas izlases sastāvā aizvadītajās spēlēs V. Rūnijs ir visu laiku rezultatīvākais tās spēlētājs.

Trenera karjeru uzsāka Derby County paralēli spēlēšanai. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par pastāvīgu komandas galveno treneri. Pēc 2021.—2022. gada sezonas, kurā komanda tika pazemināta uz EFL League One, amatu atstāja.

2022. gada 12. jūlijā Rūnijs tika apstiprināts par D.C. United galveno treneri.[5] Viņš stājās līdzšinējā trenera Hernana Losadas vietā. Pēc 2023. gada regulārās sezonas, komandai neiekūstot izslēgšanas spēlēs, Rūnijs amatu atstāja.[6] Drīz pēc tam 2023. gada 11. oktobrī viņš tika apstiprināts par Championship kluba Birmingham City galveno treneri.[7]

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veins Marks Rūnijs[8] dzimis Liverpūles Krokstetas rajonā, 1985. gada 24. oktobrī, Dženetas Marijas (dzimusi Morija) un Tomasa Veina Rūnija dēls.[9] Viņš ir īru izcelsmes no sava tēva puses[10][11][12] un tika audzināts kā Romas katolis,[13][14] ar saviem jaunākajiem brāļiem, Greiemu un Džonu.[15] Džons arī kļuva par futbolistu. Rūnijs uzauga, atbalstot "Everton".[16] Viņš apbrīnoja brazīliešu uzbrucēju Ronaldu.[17]

Klubu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Everton

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauniešu komandas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūnijs sāka spēlēt "Liverpool Schoolboys" komandā un vienā sezonā guva 72 vārtus, kas bija rekords līdz 2010. gada maijam.[18] Deviņu gadu vecumā Rūnijs spēlēja "Copplehouse" zēnu klubā un pēdējā sezonā guva 99 vārtus, pirms viņu pamanīja "Everton" skauts Bobs Pendltons.[19] Rūnijs pievienojās "Everton" deviņu gadu vecumā[20] un bija "Everton" talismans Mērzisaidas derbijā pret Liverpool, 11 gadu vecumā.[21] 1995.–1996. gada sezonā viņš 29 spēlēs guva 114 vārtus "Everton" U-10 un U-11 komandās[22] un 15 gadu vecumā viņš spēlēja U-19 komandā.[23]

Izrāviens pirmajā komandā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūnijs palika uz rezervistu soliņa "Everton" spēlē 2002. gada 20. aprīlī, izbraukumā ar 1:0 uzvarot Southampton.[24] Viņš debitēja pieaugušo komandā 17. augustā, spēlējot mājās neizšķirti, 2:2, pret Tottenham Hotspur, uzsākot maču un asistējot Markam Pembridžam pirmo vārtu guvumā.[25] Viņš kļuva par otro jaunāko pamatsastāva spēlētāju "Everton" vēsturē, aiz Džo Roila.[26] Pirmos vārtus pieaugušo līmenī viņš guva 2. oktobrī, kad Līgas kausa izcīņas otrajā kārtā guva divus vārtus, izbraukumā ar 3:0 uzvarot Wrexham.[27] Šie vārti nozīmēja, ka Rūnijs tajā laikā bija "Everton" visu laiku jaunākais vārtu guvējs.[28]

19. oktobrī, piecas dienas pirms savas 17. dzimšanas dienas, Rūnijs pēdējā minūtē guva uzvaras vārtus pret Arsenal.[29] Vārti izbeidza "Arsenal" 30 nezaudēto spēļu sēriju[30] un arī padarīja Rūniju par jaunāko vārtu guvēju Premjerlīgas vēsturē; šo rekordu kopš tā laika ir pārspējuši Džeimss Milners un Džeimss Vons.[31] Savu debijas sezonu viņš noslēdza ar astoņiem vārtiem 37 spēlēs, visos turnīros.[32]

Rūnijs guva savus pirmos vārtus 2003.–2004. gada sezonā, 2003. gada 26. augustā, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 2:2, pret Charlton Athletic.[33] 2003. gada pēdējos vārtus viņš guva savā 50. līgas spēlē, 28. decembrī, savā laukumā ar 1:0 uzvarot Birmingemas "City".[34] 2004. gada 21. februārī Rūnijs pirmo reizi Premjerlīgas spēlē guva divus vārtus, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 3:3, pret "Southampton".[35] Savus sezonas pēdējos vārtus viņš guva 13. aprīlī, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Leeds United.[36]

Manchester United

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004–2007

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada jūlijā Everton piedāvāja Rūnijam jaunu piecu gadu līgumu, kura vērtība bija £50 000 nedēļā,[37] ienesīgākais, ko klubs jebkad piedāvājis.[38] "Everton" noraidīja 20 miljonu mārciņu piedāvājumu no "Newcastle"[39] un Rūnijs iesniedza pārejas pieprasījumu 27. augustā.[40] Galu galā, mēneša beigās viņš parakstīja līgumu ar Mančestras "United", kad tika panākts sākotnējais darījums, 20 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, ar papildu 7 miljoniem mārciņu neparedzētiem maksājumiem, Rūnijam parakstot piecu gadu līgumu.[41][42] Tā bija augstākā maksa, kas jebkad maksāta par spēlētāju, kas jaunāks par 20 gadiem; Rūnijam vēl bija tikai 18 gadu, kad viņš pameta "Everton".[43]

Rūnijam, pēc ierašanās Old Trafford, tika piešķirts krekls ar 8. numuru.[44] Viņš "United" debitēja 28. septembrī, UEFA Čempionu līgā, savā laukumā ar 6:2 uzvarot Fenerbahçe, gūstot hat-trick un izdarot rezultatīvu piespēli.[45] Šie vārti padarīja Rūniju par jaunāko spēlētāju, kurš Čempionu līgā guvis hat-trick, 18 gadu un 335 dienu vecumā.[46] Tomēr, viņa pirmā sezona Mančestras "United" beidzās bez trofejas izcīnīšanas, jo viņiem izdevās izcīnīt tikai trešo vietu līgā[47] un nespēja iekļūt Čempionu līgas ceturtdaļfinālā.[48] Rūnijs tajā sezonā bija "United" līgas rezultatīvākais spēlētājs, ar 11 vārtiem, un viņam tika piešķirta gada labākā jaunā spēlētāja balva.[49]

Rūnijs 2006. gada decembrī

2005. gada septembrī Rūnijs tika noraidīts, bezvārtu Čempionu līgas spēlē, pret Spānijas Villarreal, jo sarkastiski aplaudēja tiesnesim, kurš viņam piešķīra dzelteno kartīti par netīšu pārkāpumu pret pretinieku.[50] Savu pirmo trofeju ar "United" viņš izcīnīja 2005.–2006. gada Līgas kausā,[51] un viņš tika arī nosaukts par mača labāko spēlētāju, pēc tam, kad finālā guva divus vārtus, kad "United" ar 4:0 uzvarēja Wigan Athletic.[52] Viņa klubs sezonu pabeidza kā Premjerlīgas vicečempions, un cerības uz titulu beidzās aprīļa beigās, viesos ar 3:0 zaudējot čempionei "Chelsea".[53] Rūnijs 2005.–2006. gada sezonā 26 Premjerlīgas spēlēs kopumā guva 16 vārtus.[54]

2006.–2007. gada sezonas pirmajā pusē Rūnijs pārcieta desmit spēļu bezvārtu sēriju, pirms guva hat-trick pret Bolton Wanderers.[55] Pēc tam, nākamajā mēnesī, viņš parakstīja divu gadu līguma pagarinājumu ar "United", līdz 2012. gadam.

Rūnijs guva divus vārtus Čempionu līgas ceturtdaļfināla uzvarā pret Roma, ar 8:3[56] un vēl divus tajās pašās sacensībās, aprīļa beigās, pusfināla pirmajā spēlē, ar 3:2 uzvarot AC Milan.[57] Rūnijs savu pirmo Premjerlīgas titulu ieguva 2006.–2007. gada sezonas beigās.[58] Tajā sezonā viņš guva 14 vārtus līgā.[59]

2007–2010: Krekls ar 10. numuru

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnijs 2008. gada UEFA Čempionu līgas E grupas spēlē starp Celtic un "Manchester United"

2007. gada jūnijā Rūnijam tika piešķirts 10. numurs, ko pēdējo reizi nēsāja Rūds van Nistelrojs.[60][61] Rūnijs argumentēja, ka viņam vienmēr ir paticis šis numurs.[62] Viņš guva kreisā pleznas kaula lūzumu, "United" atklāšanas spēlē, bezvārtu neizšķirtā pret Reading, 12. augustā,[63] to pašu labās pēdas traumu, ko viņš guva 2004. gadā.[64] Pēc sešu nedēļu izlaišanas, viņš atgriezās un 2. oktobrī guva vārtus, "United" Čempionu līgas grupu turnīra uzvarā, ar 1:0, pār "Roma".[65] Rūnijs atkal guva savainojumu 9. novembrī, treniņa laikā savainojot potīti, izlaižot vēl divas nedēļas.[66] Viņa nākamā spēle pēc savainojuma bija pret Fulham, 3. decembrī, kurā viņš spēlēja 70 minūtes.[67] Rūnijs izlaida desmit spēles un 2007.–2008. gada sezonu pabeidza ar 18 vārtiem (12 no tiem līgā),[54] gadā, kad "United" izcīnīja Premjerlīgas titulu.[68] Čempionu līgas finālā, pirmajā vēsturē, tikai ar angļu klubu piedalīšanos,[69] "United" uzvarēja "Chelsea", izcīnot vēl vienu trofeju.[70]

Rūnijs 2009. gada UEFA Čempionu līgas finālā.

2008. gada 4. oktobrī, izbraukumā uzvarot "Blackburn", Rūnijs kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš Premjerlīgā aizvadījis 200 spēles.[71] 18. decembrī Rūnijs divreiz guva vārtus, uzvarot Japānas klubu Gamba Osaka, FIFA Klubu Pasaules kausa izcīņas pusfinālā, ar 5:3[72] un pēc uzvaras vārtu gūšanas, kad "United" ar 1:0 pārspēja LDU Quito, finālā, Jokohamā,[73] viņš tika apbalvots ar "Zelta bumbu" kā turnīra labākais spēlētājs.[74] 2009. gada 25. aprīlī Rūnijs guva savus sezonas pēdējos vārtus līgā, pret "Tottenham"; "United" guva piecus vārtus otrajā puslaikā, esot zaudētājos ar 2:0, uzvarot ar 5:2; Rūnijs guva divus vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli.[75] 27. maijā Rūnijs spēlēja pret Barcelona, 2009. gada Čempionu līgas finālā Romā, "United" zaudējumā ar 2:0.[76] Rūnijs sezonu noslēdza ar 20 vārtiem visos turnīros. Līgā viņš guva 12 vārtus.[54]

Viņš guva vienīgos vārtus 2009.–2010. gada sezonas pirmajā līgas spēlē, pret Birmingemas "City", tādējādi viņa kopējais "United" gūto vārtu skaits sasniedza 99.[77] 22. augustā viņš kļuva par 20. Mančestras "United" spēlētāju, kurš kluba labā guvis 100 vārtus, divreiz gūstot vārtus pret "Wigan", izbraukumā uzvarot ar 5:0.[78] 2009. gada 28. novembrī Rūnijs guva savu pirmo hat-trick trīs gadu laikā, izbraukumā ar 4:1 izcīnot uzvaru pret "Portsmouth", un divi no vārtiem bija soda sitieni.[79] 2009. gada 30. decembrī Rūnijs guva vēl vienus vārtus, kad "United" ar 5:0 uzvarēja "Wigan", savā desmitgades pēdējā spēlē.[80]

Rūnijs 2009. gada novembra Premjerlīgas spēlē pret "Everton"

2010. gada 23. janvārī Rūnijs guva visus četrus vārtus Mančestras "United" 4:0 uzvarā pār "Hull"; trīs no vārtiem tika gūti mača pēdējās desmit minūtēs. Šī bija pirmā reize viņa karjerā, kad viņš vienā mačā guva četrus vārtus.[81] 2010. gada 31. janvārī Rūnijs guva savus 100. Premjerlīgas vārtus, Emirates stadionā, pirmo reizi tajā uzvarot "Arsenal", ar 3:1; zīmīgi, ka viņa pirmie Premjerlīgas vārti arī bija pret "Arsenal".[82] 2010. gada 16. februārī Rūnijs guva savus pirmos vārtus Eirokausos, gūstot divus vārtus, pēc sitieniem ar galvu, ar 3:2 izbraukumā uzvarot "Milan", Mančestras "United" visu laiku pirmo uzvaru pret šo komandu San Siro laukumā.[83] "United" atbildes spēlē pret "Milan", Rūnijs guva divus vārtus, savā laukumā uzvarot ar 4:0, tādējādi viņa tajā sezonā gūto vārtu kopskaits sasniedza 30.[84] Pēc piecām dienām viņš pievienoja vēl divus vārtus, "Old Trafford" stadionā, ar 3:0 uzvarot "Fulham".[85]

30. martā, kad "United" Čempionu līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē Allianz Arena laukumā piedzīvoja sakāvi pret Minhenes "Bayern", Rūnijs pēdējā minūtē izgrieza potīti.[86] Bija bažas, ka viņš guvis nopietnus saišu bojājumus, vai pat lauztu potīti, taču tika paziņots, ka savainojums ir tikai neliels saišu bojājums, un, ka viņš nespēlēs no divām līdz trim nedēļām,[87] izlaižot "United" spēli pret "Chelsea" un atbildes spēli pret "Bayern", nākamajā nedēļā.[87] Komandas saraksts atbildes spēlei sagādāja milzīgu pārsteigumu, kad Rūnijam tika piešķirta vieta "United" starta sastāvā.[88] Neskatoties uz 3:0 pārsvaru, līdz 41. minūtei, "Bayern" atguva vienus vārtus, un "United" vēlāk, pēc Rafaela noraidījuma, palika 10 vīru sastāvā. "Bayern" uzvarēja mačā, gūstot otros vārtus izbraukumā (izbraukumā gūto vārtu ziņā)[88] un Rūnijs tika nomainīts pēc atkārtotas potītes satraumēšanas. 25. aprīlī Rūnijs tika atzīts par 2010. gada Anglijas futbola gada labāko spēlētāju.[89]

2010–2011

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 28. augustā Rūnijs guva savus pirmos vārtus sezonā, realizējot 11 metru soda sitienu, mājās ar 3:0 uzvarot West Ham United.[90] Oktobrī "Manchester United" galvenais treneris, Sers Alekss Fergusons, preses konferencē paziņoja, ka Rūnijs vēlas pamest klubu.[91] Rūnijs un viņa pārstāvji izplatīja paziņojumu par viņa lēmumu pamest klubu, uzstājot, ka tas nav saistīts ar naudu, bet gan ambīcijām.[92] Pēc šī paziņojuma Rūnijs veica dramatisku pagriezienu un vienojās par jaunu piecu gadu līgumu ar Mančestras "United", līdz 2015. gada jūnijam.[93]

Rūnijs gatavojas izpildīt brīvsitienu, 2011. gada jūlijā

Rūnijs atgriezās komandā 20. novembrī, nākot uz maiņu, pret "Wigan".[94] Četras dienas vēlāk viņš atgriezās sākumsastāvā, Čempionu līgā, viesos ar 1:0 uzvarot Rangers, gūstot 11 metru soda sitienu.[95] Pirmos vārtus sezonā "no spēles" viņš guva 2011. gada 1. janvārī, izbraukumā ar 2:1 uzvarot West Bromwich Albion.[95] 12. februārī Rūnijs Mančestras derbijā, 78. minūtē, guva vārtus "šķērītē", kuri izrādījās uzvaras vārti, ar 2:1 uzvarot Mančestras "City".[96] Pēc spēles Rūnijs sacīja, ka tie bija viņa karjeras labākie vārti,[97] bet Sers Alekss Fergusons šo sitienu raksturoja kā labāko vārtu guvumu, kādu viņš jebkad bija redzējis "Old Trafford" stadionā.[98] Akrobātiskais sitiens no 10 jardu attāluma atnesa Rūnijam trešo "BBC Sezonas vārtu" balvu, un tas tika iekļauts "FIFA Puškāša balvas" kandidātu sarakstā, kā gada labākais vārtu guvums (to ieguva Neimars).[99]

2. aprīlī Rūnijs guva savu pirmo hat-trick sezonā, izbraukumā ar 4:2 uzvarot "West Ham".[100] Tas bija viņa piektais "hat-trick" Mančestras "United" rindās, savukārt otrie vārti bija viņa 100. vārti Premjerlīgā kluba labā.[101] Viņš kļuva par trešo Mančestras "United" spēlētāju, kurš guvis 100 Premjerlīgas vārtus, pievienojoties Raienam Gigsam un Polam Skoulzam.[102]

2011. gada 14. maijā Rūnijs guva 11 metru soda sitienu "United" labā, panākot izlīdzinājumu, 1:1, pret "Blackburn", Ewood Park laukumā, Premjerlīgas sezonas priekšpēdējā spēlē. Tas bija pietiekami, lai nodrošinātu "United" 19. augstākās līgas titulu, un Rūnijam ceturto Premjerlīgas titulu.[103]

2011–2013

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusta beigās Rūnijs guva savus 150. vārtus "United" rindās, kā arī "hat-trick", palīdzot ar 8:2 pārspēt "Arsenal". Rūnijs ieguva mača labākā spēlētāja balvu, realizējot divus brīvsitienus, soda sitienu, kā arī atdeva Nani rezultatīvu piespēli. 10. septembrī Rūnijs guva vēl vienu "hat-trick", izbraukumā ar 5:0 uzvarot Boltonas "Wanderers", kļūstot tikai par ceturto spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš guvis "hat-trick" divās spēlēs pēc kārtas.[104] Ar šiem vārtiem viņš panāca Bobiju Čarltonu, ar septiņiem hat-trick "United" labā un ierindojās ceturtajā vietā kopējā sarakstā šajā ziņā, aiz Denisa Lo, Džeka Roulija un Denisa Vaioleta.[105] 2011. gada 18. oktobrī Rūnijs guva divus vārtus Čempionu līgas grupu turnīra spēlē pret Oțelul Galați un apsteidza savu bijušo komandas biedru Polu Skoulzu, kā rezultatīvāko angli Čempionu līgas vēsturē.[106]

Rūnijs gatavojas izpildīt brīvsitienu pret Sunderland, 2011.–2012. gada sezonā

10. decembrī Rūnijs pārtrauca astoņu "sauso" spēļu sēriju, gūstot divus vārtus pret Vulverhemptonas "Wanderers", uzvarot "Old Trafford" stadionā, ar 4:1.[107] 21. decembrī Rūnijs guva savus 130. Premjerlīgas vārtus, savā 300. Premjerlīgas spēlē, pret "Fulham", Craven Cottage laukumā, uzvarot ar 5:0.[108]

8. janvārī Rūnijs, FA kausa izcīņas trešās kārtas spēlē guva divus vārtus, Mančestras pilsētas stadionā ar 3:2 uzvarot Mančestras "City".[109] Ar šiem vārtiem Rūnijs apsteidza Marku Hjūzu "United" visu laiku labāko vārtu guvēju tabulā, pakāpjoties uz septīto vietu kopvērtējumā, ar 164 vārtiem.[109] 2012. gada 11. februārī Rūnijs atzīmēja savu 500. spēli pieaugušo karjerā, gūstot divus vārtus, Mančestras "United" komandai "Old Trafford" stadionā ar 2:1 pārspējot "Liverpool". Šī viņam bija arī 350. spēle "United" rindās visos turnīros. 4. martā Rūnijs guva pirmos vārtus viesos, ar 3:1 uzvarā pret "Tottenham", White Hart Lane laukumā, apsteidzot Džo Spensu Mančestras "United" visu laiku labāko vārtu guvēju tabulā, pakāpjoties uz sesto vietu, kopvērtējumā ar 169 vārtiem. Viņš guva vēl divus vārtus savā nākamajā spēlē, pret Atletico Bilbao, UEFA Eiropas līgā.[110] 15. martā Rūnijs guva vārtus Eiropas līgas atbildes spēlē pret "Athletic Bilbao", lai gan "United" zaudēja ar 2:1 un kopsummā ar 5:3.[111] Sezonas pēdējā dienā Rūnijs izvirzīja "United" vadībā pret "Sunderland". Viņu sāncense par Premjerlīgas titulu, Mančestras "City" savā spēlē kompensācijas laikā bija zaudētājos ar 2:1, tāpēc Rūnija vārti nodrošinās titulu. Tomēr, Mančestras "City" divreiz guva vārtus kompensācijas laikā, 94. minūtē Serhio Aguero gūstot uzvaras vārtus, iegūstot trofeju.[112]

Rūnijs guva savus pirmos vārtus 2012.–2013. gada sezonā, 20. oktobrī, savā laukumā uzvarot Stoke City ar 4:2, gūstot savus 200. vārtus klubu karjerā.[113] 7. novembrī viņš guva savus pirmos vārtus Čempionu līgas sezonā, gūstot 11 metru soda sitienu, uzvarā pret Braga.[114] Viņš divreiz guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli, 1. decembrī, ar 4:3 uzvarot Reading.[115] 12. maijā Sers Alekss Fergusons, pēc "United" uzvaras ar 2:1 pret Swansea City, paziņoja, ka Rūnijs ir iesniedzis savu transfēra pieprasījumu un lūdza nespēlēt tajā spēlē.[116]

2013–2015

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada 5. jūlijā jaunais "United" treneris Deivids Moizs paziņoja, ka Rūnijs netiek pārdots, pēc spekulācijām, ka "Chelsea", "Arsenal", Madrides "Real" un Paris Saint-Germain ir starp klubiem, kas vēlas viņu piesaistīt.[117][118][119] 2013. gada 17. jūlijā "Chelsea" apstiprināja, ka iepriekšējā dienā bija izteikusi piedāvājumu par Rūniju, kas, domājams, bija aptuveni 20 miljoni mārciņu,[120] tomēr "Manchester United" to noraidīja.[121] Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva pēc brīvsitiena, ar 2:0 uzvarot Crystal Palace.[122] 26. decembrī viņš guva savus 150. līgas vārtus kluba labā, spēlē pret "Hull City", kad "United" atspēlējās no 2:0 un uzvarēja mačā ar 3:2; viņš arī atdeva rezultatīvas piespēles abu pārējo vārtu guvumos.[123] 2014. gada 21. februārī Rūnijs parakstīja līguma pagarinājumu ar Mančestras "United", līdz 2019. gadam.[124] 2014. gada 22. martā Rūnijs "United" labā guva divus vārtus pret "West Ham", ar 212 vārtu guvumiem paceļot viņu uz trešo vietu kluba visu laiku rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.[125] Rūnijs sezonu noslēdza kā Mančestras "United" līgas rezultatīvākais spēlētājs, gan vārtu, gan rezultatīvo piespēļu ziņā, ar 17 vārtiem un 10 rezultatīvām piespēlēm.[126] Viņš arī atdeva visvairāk rezultatīvo piespēļu 2013.–2014. gada Čempionu līgā (8), pārspējot otrajā vietā esošo Anhelu Di Mariju, kuram bija sešas.[127]

Pēc Nemanjas Vidiča aiziešanas no "Manchester United" 2014. gada jūlijā, jaunais galvenais treneris Luijs van Gāls iecēla Rūniju par kluba kapteini pirms 2014.–2015. gada sezonas.[128] 2014. gada 27. septembrī Rūnijs kļuva par trešo labāko Premjerlīgas vārtu guvēju, apsteidzot Tjerī Anrī, ar 176 vārtiem, pēc tam, kad viņš guva vārtus uzvarā pret "West Ham", ar 2:1.[129] 2015. gada 28. februārī viņš guva divus vārtus, 2:0 uzvarā pār "Sunderland", tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš 11 sezonās pēc kārtas guvis vairāk par 10 vārtiem.[130] Rūnijs bija Mančestras "United" labākais vārtu guvējs 2014.–2015. gada kampaņā, taču viņa 14 gūto vārtu skaits bija zemākais kā rezultatīvākajam spēlētājam, kopš 1982. gada. "United" gūtie vārti (62) bija arī otrs sliktākais rādītājs Premjerlīgas ērā.[131]

2015–2017: Pēdējie gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš guva vārtus 2015. gada 17. oktobrī, izbraukumā ar 3:0 uzvarot "Everton", gūstot 187 vārtus Premjerlīgā, dalot otro vietu ar Endiju Koulu, atpaliekot tikai no Alana Šīrera.[132] 19. decembrī Rūnijs aizvadīja savu 500. spēli Mančestras "United" rindās, mājās ar 2:1 zaudējot Norwich City.[133]

2016. gada 2. janvārī Rūnijs guva vārtus, uzvarot "Swansea", ar 2:1, apsteidzot Koulu, kļūstot par Premjerlīgas visu laiku otro labāko vārtu guvēju, un ar 238 vārtiem viņš apsteidza Denisu Lo, "United" visu laiku rezultatīvāko spēlētāju sarakstā, atpaliekot tikai no Bobija Čarltona 249 vārtu guvumiem.[134] Piecpadsmit dienas vēlāk viņš Anfield laukumā guva vienīgos vārtus uzvarā pret Liverpool, kas bija viņa 176. vārtu guvums līgā "United" rindās, tādējādi pārspējot Tjerī Anrī vārtu guvumu rekordu viena Premjerlīgas kluba labā.[135]

Rūnijs saņem balvu, kļūstot par Mančestras "United" labāko vārtu guvēju, no iepriekšējā rekordista, Sera Bobija Čarltona, 2017. gada janvārī

2016. gada 6. novembrī Rūnijs kļuva tikai par trešo spēlētāju, kurš sasniedza 100 Premjerlīgas rezultatīvo piespēļu skaitu, palīdzot abos Zlatana Ibrahimoviča vārtu guvumos, izbraukumā ar 3:1 uzvarot Swansea City.[136][137] 24. novembrī Rūnijs apsteidza Rūdu van Nistelroju un kļuva par Mančestras "United" visu laiku rezultatīvāko spēlētāju Eiropas turnīros, ar 39 vārtiem, atklājot rezultātu, ar 4:0 mājās uzvarot Feyenoord Eiropas līgā.[138]

2017. gada 7. janvārī Rūnijs FA kausa izcīņas trešajā kārtā guva vārtus pret "Reading", panākot Bobiju Čarltonu kā Mančestras "United" visu laiku labāko vārtu guvēju. Rūnija vārti bija 249. vārti 543 spēlēs Mančestras "United" rindās, sasniedzot šo rādītāju 215 spēles un četras sezonas ātrāk nekā Čarltons.[139] 2017. gada 21. janvārī Rūnijs beidzot apsteidza Čarltonu un kļuva par Mančestras "United" komandas rezultatīvāko spēlētāju, pēc tam, kad spēles pēdējās minūtēs guva savus 250. vārtus kluba labā un panāca izlīdzinājumu pēc brīvsitiena pret Stoke City, Bet365 stadiona laukumā, spēles pēdējās minūtēs nodrošinot neizšķirtu, 1:1.[140] Savā pēdējā spēlē Mančestras "United" rindās Rūnijs nāca uz maiņu, kad "United" ar 2:0 pārspēja Ajax, triumfējot UEFA Eiropas līgā.[141] Viņš pabeidza Mančestras "United" karjeru kā visu laiku labākais vārtu guvējs klubā, ar 253 vārtiem, izcīnot piecus Premjerlīgas titulus un vienu katrā no Čempionu līgas, Eiropas līgas un FA kausa.[142]

Vēlākā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017–2018: Neilga atgriešanās "Everton"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnijs (attēlā kopā ar Mančestras "United" uzbrucēju Romelu Lukaku 2017. gada septembrī) klubu līmenī saglabāja 10. numuru, kad 2017. gada jūlijā pārcēlās uz "Everton".

Pēc daudzām spekulācijām iepriekšējos mēnešos, 2017. gada 9. jūlijā tika apstiprināts, ka Rūnijs atgriezīsies savā bērnības klubā "Everton", ar divu gadu līgumu, pēc tam, kad Mančestras "United" atļāva viņam atstāt komandu, kā bezmaksas transfērs.[143] 2017.–2018. gada kampaņai Rūnijam tika piešķirts krekls ar 10. numuru.[144] Pirmo oficiālo spēli, pēc atgriešanās klubā, viņš aizvadīja 27. jūlijā, UEFA Eiropas līgas trešās kvalifikācijas kārtas pirmajā spēlē, ar 1:0 uzvarot MFK Ružomberok.[145] Viņš guva vārtus savā otrajā "Everton" līgas debijā, 12. augustā, kad viņa klubs Goodison Park laukumā ar 1:0 pārspēja "Stoke City".[146] Deviņas dienas vēlāk Rūnijs guva savus 200. Premjerlīgas vārtus, izbraukumā nospēlējot neizšķirti, 1:1, pret Mančestras "City", kļūstot par otro spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju, Alanam Šīreram esot pirmajam.[147][148] 29. novembrī Rūnijs guva savu pirmo hat-trick "Everton" komandā, uzvarot "West Ham", ar 4:0.[149]

18. decembrī, uzvarā ar 3:1, pret "Swansea City", Rūnijs realizēja 11 metru soda sitienu un atdeva rezultatīvu piespēli Gilfi Sigurdsona vārtu guvumā, tādējādi viņš apsteidza Frenku Lampardu, kļūstot par spēlētāju ar trešo lielāko rezultatīvo piespēļu skaitu Premjerlīgā, ar 103.[150]

2018–2020: Pārcelšanās uz MLS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnijs 2018. gada augustā

2018. gada 28. jūnijā Rūnijs parakstīja trīsarpus gadu līgumu ar DC United klubu no MLS, un viņam tika piešķirts krekls ar 9. numuru.[151]

Rūnijs debitēja "D.C. United" rindās 14. jūlijā, nākot uz maiņu 59. minūtē, uzvarot Vankūveras "Whitecaps", ar 3:1.[152] Viņa pirmie vārti klubā tika gūti 28. jūlijā, ar 2:1 uzvarot Colorado Rapids. Spēli viņš pameta ar lauztu degunu, pēc sadursmes ar pretinieku spēlētāju.[153][154] 2018. gada "MLS" sezonas beigās viņš tika atzīts par "DC United" vērtīgāko spēlētāju, gūstot 12 vārtus 21 spēlē.[155]

2019. gada 16. martā Rūnijs guva savu pirmo hat-trick "D.C. United" komandā, mājās ar 5:0 uzvarot Real Salt Lake komandu, izdarot arī rezultatīvu piespēli,[156] un vēlāk sezonā viņš guva savus 300. vārtus karjerā klubu līmenī, izbraukumā ar 2:1 zaudējot Hjūstonas "Dynamo".[157] Savu pēdējo spēli kluba rindās viņš aizvadīja 19. oktobrī, izbraukumā ar 5:1 zaudējot Toronto FC. Viņš savu laiku "MLS" noslēdza ar 23 vārtiem un 15 rezultatīvām piespēlēm 48 regulārās sezonas spēlēs.[158] "D.C. United" rindās viņš kopā guva 25 vārtus 52 spēlēs (visos turnīros).[159]

2020–2021: Spēlētāja-trenera loma "Derby County" un karjeras beigšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 6. augustā, kad Rūnija līgumam ar "D.C. United" vēl bija atlikuši divi gadi, viņš vienojās par atgriešanos Anglijā, kā spēlētājs-treneris, Čempionāta komandā Derby County, 2020. gada janvārī.[160] Rūnijs uzreiz tika iecelts par kapteini, un viņa debija notika 2. janvārī, kad viņš sāka spēli starta sastāvā un asistēja pirmo vārtu guvumā, 2:1 uzvarā, pret Barnsley.[161] Rūnijs 24 spēlēs guva sešus vārtus un "Derby" sezonu noslēdza 10. vietā.

Rūnijs pirmos vārtus 2020.–2021. gada sezonā guva ceturtajā mačā, 87. minūtē, pēc brīvsitiena, izbraukumā uzvarot Norwich City ar 1:0. Tā bija "Derby" pirmā uzvara sezonā, izkļūstot no pēdējā trijnieka, iesākot sezonu ar trīs secīgām neveiksmēm. Rezultāti gan neuzlabojās un pēc abpusējas vienošanās komandu pameta treneris Filips Koku, pēc 1:0 zaudējuma savā laukumā, pret Queens Park Rangers. Īpaši Rūnijs tika kritizēts par viņa sniegumu sezonas sākuma posmos.[162] 26. novembrī tika paziņots, ka Rūnijs, kurš aizstāja Koku, kā daļa no četru cilvēku pagaidu vadības komandas, pārņems vienpersonisku kontroli pār komandu gaidāmajā mačā pret Wycombe Wanderers un ir izstājies no spēlējošās komandas.[163] 2021. gada 15. janvārī viņš pārtrauca spēlēt, pēc iecelšanas par "Derby" pastāvīgo treneri.[164]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnā starptautiskā karjera un Euro 2004

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnijs Anglijas izlasē 2006. gadā

Rūnijs bija tiesīgs pārstāvēt Īriju, jo viņa vecvecāki no tēva puses ir no Īrijas.[10][165] 2015. gadā viņš apstiprināja, ka 16 gadu vecumā ir noraidījis spēlēšanu Īrijas izlasē, raksturojot sevi kā "angli caurcaurēm".[166]

Rūnijs kļuva par jaunāko Anglijas izlasē spēlējušo spēlētāju, 2003. gada 12. februārī, 17 gadu un 111 dienu vecumā, draudzības spēlē pret Austrāliju, Boleyn Ground laukumā, aizvadot savu pirmo spēli.[167] Tā paša gada 6. septembrī, 17 gadu un 317 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Anglijas izlasē, UEFA Euro 2004 kvalifikācijas spēlē, izbraukumā ar 2:1 uzvarot Maķedoniju.[168]

Viņa pirmā turnīra spēle bija UEFA Euro 2004, kurā viņš kļuva par jaunāko vārtu guvēju sacensību vēsturē, 2004. gada 17. jūnijā, kad viņš divreiz guva vārtus Anglijas otrajā grupas spēlē pret Šveici, kas beidzās ar uzvaru 3:0,[169] tomēr, šo rekordu četras dienas vēlāk pārspēja šveiciešu pussargs Johans Vonlantens.[170] Rūnijs pievienoja vēl divus vārtus Anglijas pēdējā grupas spēlē, 21. jūnijā, uzvarot Horvātiju,[171] ar 4:2, bet pēc tam guva savainojumu ceturtdaļfināla mačā pret mājiniekiem, Portugāli, 24. jūnijā, un Anglija tika izslēgta pēc soda sitienu sērijas.[172] Pēc četru vārtu gūšanas četros mačos, Rūnijs tika iekļauts "UEFA turnīra komandā".[173]

2006. un 2010. gada Pasaules kausi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnijs trenējās ar Anglijas izlasi 2009. gada septembrī

Pēc pēdas savainojuma 2006. gada aprīļa Premjerlīgas spēlē, Rūnijam nācās iespringt, lai sagatavotos 2006. gada FIFA Pasaules kausam.[174] Anglija mēģināja paātrināt viņa atveseļošanos, izmantojot skābekļa kameru,[175] kas ļāva Rūnijam piedalīties grupas spēlē pret Trinidadu un Tobāgo[176] un sākt nākamo maču pret Zviedriju.[177] Tomēr, viņš neatguva spēles formu un neguva vārtus, kad Anglija izstājās ceturtdaļfinālā, atkal pēc soda sitienu sērijas.[178]

Rūnijs ceturtdaļfināla 62. minūtē saņēma sarkano kartīti par uzkāpšanu Portugāles aizsargam Rikardu Karvalju, kad abi mēģināja iegūt bumbu savā īpašumā. Incidents notika tieši argentīniešu tiesneša Orasio Elizondo acu priekšā.[179][180] Rūnijam par incidentu tika uzlikts naudas sods 5000 Šveices franku apmērā.[181]

Rūnijs Anglijas izlases labā guva deviņus vārtus 2010. gada Pasaules kausa atlases kampaņā, vienus atpaliekot no kopvērtējuma labākā vārtu guvēja, Teofana Geka, no Grieķijas.[182] 2009. gada 14. novembrī Rūnijs pirmo reizi bija Anglijas izlases kapteinis, pirmsturnīra draudzības spēlē ar Brazīliju.[183]

Pirms 2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas Dienvidāfrikā, Rūnijam Anglijas izlases 10. numura kreklu piešķīra treneris Fabio Kapello.[184] Rūnijs turnīrā vārtus neguva un Anglija izstājās astotdaļfinālā, pēc zaudējuma Vācijai, 27. jūnijā, ar 4:1.[185]

Euro 2012

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnijs pret Itāliju, 2012. gada Eiropas čempionātā

Euro 2012 kvalifikācijas kampaņa Anglijai padevās labi, kad viņi kvalificējās savas grupas augšgalā, izcīnot piecas uzvaras un nospēlējot trīs neizšķirtus. Rūnijs guva trīs vārtus, vienus pret Šveici un divus pret Bulgāriju. Pēdējā kvalifikācijas spēlē pret Melnkalni (2:2), Rūnijs tika noraidīts par izklupienu pret Miodragu Džudoviču, 74. minūtē.[186] Pēc spēles Rūnijs nosūtīja personisku vēstuli UEFA, kurā atvainojās un izteica nožēlu par izklupienu pret Džudoviču, par ko viņš dabūja sarkano kartīti.[187]

Neskatoties uz vēstuli, UEFA sodīja Rūniju ar trīs spēļu diskvalifikāciju, kas nozīmēja, ka viņš nevarēs spēlēt nevienā no grupu turnīra spēlēm. Pēc UEFA paziņojuma, Džudovičs paziņoja, ka, viņaprāt, Rūnijam piespriestais sods ir pārāk bargs un nepieciešamības gadījumā viņš viņu aizstāvēs. Vēlāk viņš lūdza UEFA apžēlot Rūniju. Pēc tam Futbola asociācija (FA) nolēma, ka pārsūdzēs UEFA aizliegumu. 2011. gada 8. decembrī, pēc tam, kad FA bija pārsūdzējusi aizliegumu, UEFA samazināja sodu līdz diviem mačiem.[188] Tas nozīmēja, ka Rūnijs izlaida mačus pret Franciju un Zviedriju. Viņš varēja spēlēt grupas turnīra pēdējā mačā pret Ukrainu, 2012. gada 19. jūnijā, gūstot vienīgos vārtus spēlē, ļaujot Anglijai iekļūt ceturtdaļfinālā.[189] Anglijas izlase galu galā izstājās ceturtdaļfinālā pret Itāliju, kura pēc 120 bezvārtu minūtēm uzvarēja ar 4:2, pēc 11 metru soda sitienu sērijas. Pēc kārtējā starptautiskā turnīra, kurā angļu mediji kritizēja Rūnija sniegumu, Fabio Kapello apgalvoja, ka Rūnijs "labi spēlē tikai Mančestrā".[190]

2014. gada Pasaules kauss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnijs (nr. 10) Anglijas izlasē pret Urugvaju, 2014. gada Pasaules kausā

2012. gada 12. oktobrī Rūnijs kļuva par Anglijas visu laiku piekto labāko vārtu guvēju pēc tam, kad 2014. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlē pret Sanmarīno guva savus 30. un 31. izlases vārtus. Rūnijs tajā pašā spēlē pirmo reizi bija Anglijas izlases kapteinis. 2013. gada 6. februārī Rūnijs draudzības spēlē guva vārtus, ar 2:1 uzvarot pieckārtējo pasaules čempioni Brazīliju, Vemblija stadionā.[191] Martā viņš Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijā guva vārtus pret Sanmarīno un Melnkalni,[192][193] pirms atkal guva vārtus pret Brazīliju, 2:2 neizšķirtā, 2. jūnijā, Marakanas stadionā.[194] 2013. gada 11. oktobrī Rūnijs kļuva par Anglijas visu laiku labāko vārtu guvēju starptautiskajās sacensībās, kad viņš guva savus 27. vārtus Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlē, ar rezultātu 4:1 uzvarot Melnkalni.[195] Rūnijs 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas kampaņu noslēdza kā Anglijas izlases labākais vārtu guvējs, ar septiņiem vārtiem.[196]

2014. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā Rūnijs, Anglijas izlases pirmajā grupas mačā pret Itāliju, piedzīvoja zaudējumu ar 2:1.[197] Anglijas otrajā 2014. gada Pasaules kausa grupas spēlē pret Urugvaju, Arena Corinthians laukumā, Rūnijs guva savus pirmos vārtus Pasaules kausa finālturnīrā, 75. minūtē panākot izlīdzinājumu, zaudējot ar 2:1.[198] Anglija savā pēdējā grupas spēlē nospēlēja neizšķirti, 0:0, pret Kostariku un izstājās no Pasaules kausa, ieņemot pēdējo vietu savā grupā; neskatoties uz to, ka viņš piedalījās abos Anglijas izlases vārtu guvumos, Rūnijs saņēma angļu ekspertu kritiku par viņa sniegumu turnīrā.[199]

Euro 2016

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Stīvena Džerarda starptautiskās karjeras noslēgšanas, pēc 2014. gada FIFA Pasaules kausa, Rojs Hodžsons iecēla Rūniju par Anglijas izlases jauno kapteini.[200] 2014. gada 3. septembrī Rūnijs savā pirmajā mačā kapteiņa amatā realizēja 11 metru soda sitienu pret Norvēģiju, nodrošinot Anglijas izlasei uzvaru draudzības spēlē, ar 1:0.[201]

2014. gada 15. novembrī Rūnijs aizvadīja savu 100. spēli Anglijas izlasē pret Slovēniju, Euro 2016 kvalifikācijas spēlē, realizējot soda sitienu, panākot izlīdzinājumu, beigās uzvarot ar 3:1.[202] Citā kvalifikācijas spēlē viesos, pret tiem pašiem pretiniekiem, 2015. gada 14. jūnijā, Rūnijs guva uzvaras vārtus, četras minūtes pirms spēles beigām, uzvarot ar 3:2, ar 48. gūtajiem vārtiem izlasē, ierindojoties dalītā otrajā vietā Anglijas izlases rezultatīvāko spēlētāju sarakstā, kopā ar Geriju Linekeru, vienus vārtus atpaliekot no Bobija Čarltona.[203] Savā 106. Anglijas izlases spēlē viņš, 2015. gada 5. septembrī, sasniedza Čarltona rekordu – 49 vārti (arī 106 mačos), realizējot 11 metru soda sitienu, pret Sanmarīno.[204] 2015. gada 8. septembrī Rūnijs laboja Čarltona Anglijas izlases vārtu guvumu rekordu, gūstot savus 50. vārtus ar soda sitienu, 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Šveici, Vemblija laukumā, savā 107. spēlē Anglijas izlasē, panākot Ešliju Kolu kā savas valsts piektais visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs;[205] tie bija arī viņa 300. vārti profesionālajā karjerā.[206]

27. jūnijā viņš astotdaļfinālā, 4. minūtē, pēc 11 metru soda sitiena, guva ievadvārtus pret Islandi. Tomēr, Anglija galu galā zaudēja maču ar 2:1, dēļ kā viņi vēlāk izstājās no turnīra.[207]

2018. gada Pasaules kausa kvalifikācija un starptautiskās karjeras beigšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 4. septembrī Rūnijs Anglijas izlasē aizvadīja 116. spēli, 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, izbraukumā ar 1:0 uzvarot Slovākiju, padarot viņu par visu laiku visvairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju (izņemot vārtsargus) un, kopumā ieņemot otro vietu, aiz Pītera Šiltona.[208] 2017. gada martā Rūniju Anglijas izlasē nepaņēma tās galvenais treneris Gerets Sautgeits.[209] Pēc Rūnija atgriešanās "Everton" jūlijā, kurā viņš demonstrēja virkni iespaidīgu sniegumu, Sautgeits vēlējās atsaukt Rūniju atpakaļ uz Anglijas izlasi gaidāmajām 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm.[210] Tomēr, Rūnijs paziņoja par priekšlaicīgu aiziešanu no starptautiskā futbola, 2017. gada 23. augustā.[209][211] 2018. gada 4. novembrī tika apstiprināts, ka Rūnijs 15. novembrī Vemblija stadionā aizvadīs vienu pēdējo spēli Anglijas futbola izlases rindās, ar ASV. Tas tika darīts, lai reklamētu jaunizveidoto labdarības organizāciju "The Wayne Rooney Foundation",[212] līdz ar to mačs tika nosaukts par "Wayne Rooney Foundation International".[213] Viņš izgāja laukumā 58. minūtē, kad Anglijas izlase savā laukumā uzvarēja ar 3:0, noslēdzot savu starptautisko karjeru, aizvadot 120 spēles.[214]

Trenera karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada augustā Rūnijs tika nosaukts par Anglijas izlases galveno treneri "Soccer Aid" 2020. gada labdarības pasākumam, viņa asistentiem esot Semam Elerdaisam un vārtsargu trenerim Deividam Sīmenam.[215]

Derby County

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sliktā 2020.–2021. gada sezonas sākuma, Derby County ierindojās čempionāta tabulas lejasgalā — komandas zemākā pozīcija pēdējo 12 gadu laikā, kad galvenais treneris Filips Koku tika atlaists, un Rūnijs tika iecelts četru cilvēku pagaidu treneru štābā, kopā ar Liamu Rosenjoru, Šeju Givenu un Džastinu Volkeru, 2020. gada 14. novembrī.[216] Pēc nedēļas, viņa debijā, "Derby" piedzīvoja zaudējumu ar 1:0 pret Bristol City.[217] Pēc zaudējuma ar 3:0 pret Middlesbrough, tika paziņots, ka Rūnijs pārņems vienpersonisku kontroli pār komandu nākamajā mačā un ir izstājies no spēlējošās komandas.[163] 15. janvārī viņš tika iecelts par pastāvīgo treneri.[164] 2021.–2022. gada sezonas beigās, "Derby" tika pazemināti uz 1. līgu. Rūnijs atkāpās no galvenā trenera amata 2022. gada 24. jūnijā.[218][219]

D.C. United

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 12. jūlijā Rūnijs tika iecelts par sava bijušā kluba, MLS komandas D.C. United galveno treneri.[220]

Rūnijs savā debijā, 2022. gada 31. jūlijā, ar 2:1 uzvarēja Orlando City[221] un ieguva 9 punktus sezonas 14 pēdējās spēlēs, kad viņa komanda ieņēma pēdējo vietu Austrumu konferencē.[222][223]

2023. gada regulārās sezonas beigās, 8. oktobrī, Rūnijs un klubs vienojās šķirties pēc tam, kad "United" otro sezonu pēc kārtas nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.[224]

Birmingham City

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 11. oktobrī Rūnijs atgriezās Anglijas futbolā, kad tika iecelts par EFL čempionāta kluba Birmingemas "City" galveno treneri, noslēdzot trīsarpus gadu līgumu.[225] Debijā, pēc desmit dienām, viņš ar 1:0 zaudēja Middlesbrough, kuru vadīja viņa bijušais "United" un Anglijas izlases komandas biedrs Maikls Keriks.[226] Pirmajās piecās spēlēs viņš nopelnīja vienu punktu, viņa komandai tabulā nokrītot no 6. uz 18. vietu.[227] Rūnijs guva savu pirmo uzvaru "Birmingham" galvenā trenera amatā, 2023. gada 25. novembrī, ar 2:1 uzvarot Sheffield Wednesday.[228]

2024. gada 2. janvārī Birmingemas klubs atlaida Rūniju pēc tam,[229] kad 15 mačos bija izcīnītas tikai divas uzvaras, Birmingemas komandai atrodoties 20. pozīcijā turnīra tabulā.

Plymouth Argyle F.C.

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. gada 25. maijā Rūnijs tika iecelts par EFL čempionāta kluba Plymouth Argyle F.C. galveno treneri.[230]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnijs 2016. gadā. Viņš tika augstu novērtēts par savām tehniskajām spējām, saspēli un vārtu gūšanu, tika slavēts arī par komandas darbu un apņēmību.

Tiekot uzskatītam par vienu no savas paaudzes labākajiem spēlētājiem,[231][232] Rūnijs bija radošs, enerģisks uzbrucējs, kurš apvienoja tehniskās prasmes ar spēku un fizisko sagatavotību, vienlaikus izceļoties arī "gaisā", neskatoties uz to, ka viņš bija 1,76 m garš.[233][234] Viņš bija daudzpusīgs uzbrucējs, spējīgs spēlēt jebkur priekšējā līnijā,[235][236] lai gan viņa vēlamā loma bija bombardieris.[237]

Kā ražens Mančestras "United" vārtu guvējs savos labākajos gados, Rūnijs bija spēcīgs bombardieris un precīzs uzbrukuma noslēdzējs, kurš spēja gūt vārtus gan soda laukumā, gan ārpus tā.[238][239] Viņa sitiena spējas ļāva viņam gūt vārtus no savas laukuma puses, "Manchester United", "Everton" un "D.C. United" rindās.[240] Spēlētāji, galvenie treneri un plašsaziņas līdzekļi viņu uzteica par viņa darba ātrumu un izturību, kā arī par viņa centību un vēlmi piespiest pretiniekus, kad bumbas kontrole bija zaudēta, lai atgūtu bumbu un sāktu uzbrukumu.[231][238]

Rūnijs jaunībā bija ātrs, veikls spēlētājs,[241] tomēr vairākas traumas viņa karjeras laikā, papildus svara problēmām, ietekmēja viņa ātrumu un mobilitāti karjeras attīstības gaitā, kā rezultātā daži viņam parmeta, ka viņš nav pilnībā izmantojis savu potenciālu.[242][243] Viņa treneris Alekss Fergusons viņu vairākkārt brīdināja par fizisko sagatavotību, kurš par Rūniju teica: "Viņš ir ļoti drukns, viņam visu laiku būs labi jātrenējas."[244] Bijušais "Manchester United" fitnesa treneris Miks Klegs sacīja: "Veins īsti nesaskatīja sporta zāles nozīmi. Viņš teica: "Es esmu šeit, lai spēlētu futbolu.""[245] Rūnijs dažkārt tika kritizēts par savu uzvedību un agresiju laukumā, kā rezultātā viņš saņēma nevajadzīgus brīdinājumus.[238][246]

Rūnijs, kurš agrāk bija visu laiku labākais Anglijas izlases vārtu guvējs, tiek uzskatīts par vienu no Anglijas labākajiem spēlētājiem.[247]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus "Everton", Rūnijs atbalsta arī Celtic.[248] Viņš ir arī regbija kluba "Leeds Rhinos" atbalstītājs.[249]

Ģimene

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūnija sieva Kolīna, 2006. gada oktobrī

Rūnijs satika savu sievu Kolīnu (dzimusi Makloulina), kamēr abi mācījās vidusskolā.[250] Viņi apprecējās 2008. gada 12. jūnijā, pēc sešu gadu satikšanās.[251] Viņam ir tetovējums ar vārdiem "Just Enough Education to Perform", kas ir viņa iecienītākās grupas Stereophonics albuma nosaukums.[252] Kāzu pieņemšanā dziedāja arī Kolīnas iecienītākā popgrupa Westlife.[253]

Pārim ir četri dēli: Kajs Veins (dzimis 2009. gada 2. novembrī),[250] Klejs Entonijs (dzimis 2013. gada 21. maijā),[254] Kits Džozefs (dzimis 2016. gada 24. janvārī)[255] un Kess Maks (dzimis 2018. gada 15. februārī).[256] Kajs Rūnijs parakstīja līgumu ar Mančestras "United" 2020. gadā, kļūstot par "Sarkano velnu" otrās paaudzes spēlētāju.[257]

2004. gadā Rūnijs atzinās, ka ir aicinājis prostitūtas Liverpūlē, satiekoties ar savu toreizējo draudzeni. "Es biju jauns un stulbs. Tas notika laikā, kad es biju ļoti jauns un nenobriedis, pirms es nesagāju kopā ar Kolīnu."[258] 2006. gada aprīlī Rūnijam piešķīra 100 000 mārciņu kompensāciju par apmelošanu no laikrakstiem The Sun un News of the World, kuri apgalvoja, ka viņš naktsklubā uzbrucis Kolīnai. Rūnijs naudu ziedoja labdarībai.[259]

Rūnija jaunākais brālis Džons Rūnijs arī ir profesionāls futbolists, kurš spēlē Macclesfield komandā. Rūnija brālēns Tomijs Rūnijs spēlēja Macclesfield Town komandā 2004. gadā.[260] Cits brālēns, Džeiks Rūnijs, arī ir profesionāls futbolists, kurš spēlē Derby County.[261]

Komerciālās intereses

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūnijam ir darījumi ar Nike,[262] Nokia,[263] Ford,[264][265] Asda[266] un Coca-Cola.[267] 2012. gadā Rūnija ienākumi 32,6 miljonu ASV dolāru apmērā ierindoja viņu kā piekto vislabāk apmaksāto futbolistu pasaulē pēc Lionela Mesi, Deivida Bekhema, Krištianu Ronaldu un Samuela Eto'o.[268]

2011. gada jūlijā krekli ar Rūnija vārdu un numuru (Rooney, 10) bija visvairāk pārdotākais sporta produkts Premjerlīgā, pārņemot pirmo vietu no "Liverpool" uzbrucēja Fernando Torresa (Torres, 9), kļūstot par pirmo "United" spēlētāju saraksta augšgalā, kopš Krištianu Ronaldu 7. numura krekla, 2008. gadā.[269] 2009.–2010. gada sezonā Mančestras "United" pārdeva 1,2–1,5 miljonus kreklu, un tiek lēsts, ka Rūnija vārds tika uzdrukāts uz vairākiem simtiem tūkstošu. Skaitlis tiek ņemts no oficiālajiem kreklu pārdošanas gadījumiem visā pasaulē, ne tikai Anglijā.[269]

2006. gada 9. martā Rūnijs parakstīja lielāko sporta grāmatu darījumu izdošanas vēsturē, ar HarperCollins,[270] piešķirot viņam 5 miljonu sterliņu mārciņu avansu, kā arī honorārus par vismaz piecām grāmatām, kas tiks izdotas 12 gadu laikā. Pirmā, My Story So Far, tika publicēta pēc 2006. gada Pasaules kausa izcīņas.[271] Otrā publikācija The Official Wayne Rooney Annual bija paredzēta pusaudžu tirgum, kuru rediģēja futbola žurnālists Kriss Hants.[272] Viņa trešā grāmata My Decade in the Premier League tika publicēta 2012. gada septembrī.[273]

Sociālie mediji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada oktobrī Rūnijs kļuva par pirmo Premjerlīgas futbolistu, kurš sociālajā vietnē Twitter sasniedza 10 miljonus sekotāju. Tajā pašā mēnesī Rūnijs bija piektais visvairāk sekotais futbolists (un sestais visvairāk sekotais sportists) visā pasaulē "Twitter". Apvienotās Karalistes "Twitter" lietotāju ziņā, Rūnijs 2014. gada oktobrī ieņēma 9. vietu.[274]

Pola Stretforda strīds

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gada jūlijā, kamēr Rūnijs bija "Everton" komandā, aģents Pols Stretfords mudināja Rūniju un viņa vecākus noslēgt ar spēlētāju astoņu gadu līgumu ar "Proactive Sports Management". Tomēr Rūnijs tobrīd jau bija citā pārstāvniecības firmā, savukārt Stretforda darījums netika ziņots Futbola asociācijai (FA), un tādējādi viņš tika apsūdzēts par neatbilstošu rīcību. Stretfords savā 2004. gada oktobra tiesas prāvā apgalvoja, ka viņš slepeni ierakstījis boksa popularizētāju Džonu Hailendu un divus citus vīriešus, kuri draudēja un mēģināja viņu šantažēt par neizpaužamu Rūnija ienākumu daļu.[275]

Stretforda lieta izjuka pierādījumu dēļ, kas bija pretrunā ar viņa uzstājību, ka viņš nebija piesaistījis Rūniju, un 2008. gada 9. jūlijā viņš tika atzīts par vainīgu "nepatiesu un/vai maldinošu liecinieku liecību sniegšanā policijai un nepatiesu un/vai maldinošu liecību sniegšanā ".[275] Turklāt līgums, kuru Stretfords bija parakstījis Rūnijam, bija par diviem gadiem garāks par FA atļauto limitu. Stretfordam tika uzlikts naudas sods 300 000 mārciņu apmērā un 18 mēnešu diskvalifikācija kā futbola aģentam; spriedumu viņš pārsūdzēja.[275]

Stretfords pameta "Proactive" 2008. gadā un paņēma līdzi Rūniju. "Proactive" vēlāk iesūdzēja Rūniju tiesā, pieprasot 4,3 miljonus mārciņu ieturētās komisijas naudas. 2010. gada jūlijā "Proactive" tika piešķirta £90 000 kompensācija.[276]

Deivids Moizs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada 1. septembrī, toreizējais "Everton" galvenais treneris Deivids Moizs, iesūdzēja Rūniju par apmelošanu, pēc tam, kad laikraksts Daily Mail publicēja fragmentus no Rūnija 2006. gada autobiogrāfijas, kurā tika apsūdzēts galvenais treneris par Rūnija kluba aiziešanas iemeslu nopludināšanu presei.[277] Lieta tika atrisināta ārpustiesas kārtībā par 500 000 sterliņu mārciņu, 2008. gada 3. jūnijā, un Rūnijs atvainojās Moizam par "nepatiesiem apgalvojumiem", ko viņš bija izteicis grāmatā par šo lietu.[278]

Apsūdzības par neuzticību

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Televīzijas personība Helēna Vuda apgalvo, ka Rūnijs samaksāja 1000 mārciņu par seksu trijatā ar viņu un citu TV personību – Dženiferu Tompsoni, Mančestras viesnīcā, kamēr viņa sieva bija piektajā grūtniecības mēnesī.[279] Tika ziņots, ka viņa advokāti neveiksmīgi mēģināja cīnīties pret apsūdzībām, kad tās pirmo reizi parādījās 2010. gada augusta sākumā.[280][281]

Juridiskas problēmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notiesāšana par braukšanu dzērumā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 1. septembrī Češīras policija Rūniju arestēja Vilmslovā pēc tam, kad viņš tika pieķerts, pārsniedzot noteikto alkohola ierobežojumu.[282][283] Viņš ieradās tiesā Stokportā, 18. septembrī, un atzina savu vainu par braukšanu dzērumā.[284] Rūnijam tiesa piesprieda 170 mārciņu naudas sodu un divu gadu aizliegumu vadīt transportlīdzekli, kā arī lika veikt 100 stundas neapmaksāta darba; "Everton" viņam uzlika naudas sodu divu nedēļu algu apmērā, kas bija aptuveni 300 000 mārciņu.[284]

Arests par atrašanos dzērumā un necenzētu vārdu lietošanu publiskā vietā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 16. decembrī Rūnijs tika arestēts Vašingtonas Dulisas starptautiskajā lidostā, un viņam tika izvirzīta apsūdzība par atrašanos dzērumā un necenzētu vārdu lietošanu publiskā vietā. Viņš tika atbrīvots bez drošības naudas un viņam tika uzlikts naudas sods $25 plus $91, nestājoties tiesas priekšā.[285]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
[286][287][288][289][290]
Klubs Sezona Līga Nacionālais kauss[a] Līgas kauss Kontinentāls Cits Kopā
Divīzija Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
Everton 2002–03 Premier League 33 6 1 0 3 2 — — 37 8
2003–04 Premier League 34 9 3 0 3 0 — — 40 9
Kopā 67 15 4 0 6 2 0 0 0 0 77 17
Manchester United 2004–05 Premier League 29 11 6 3 2 0 6[b] 3 0 0 43 17
2005–06 Premier League 36 16 3 0 4 2 5[b] 1 — 48 19
2006–07 Premier League 35 14 7 5 1 0 12[b] 4 — 55 23
2007–08 Premier League 27 12 4 2 0 0 11[b] 4 1[c] 0 43 18
2008–09 Premier League 30 12 2 1 1 0 13[b] 4 3[d] 3 49 20
2009–10 Premier League 32 26 1 0 3 2 7[b] 5 1[c] 1 44 34
2010–11 Premier League 28 11 2 1 0 0 9[b] 4 1[c] 0 40 16
2011–12 Premier League 34 27 1 2 0 0 7[e] 5 1[c] 0 43 34
2012–13 Premier League 27 12 3 3 1 0 6[b] 1 — 37 16
2013–14 Premier League 29 17 0 0 2 0 9[b] 2 0 0 40 19
2014–15 Premier League 33 12 4 2 0 0 — — 37 14
2015–16 Premier League 28 8 5 2 2 1 6[b] 4 — 41 15
2016–17 Premier League 25 5 2 1 4 0 7[f] 2 1[c] 0 39 8
Kopā 393 183 40 22 20 5 98 39 8 4 559 253
Everton 2017–18 Premier League 31 10 1 0 1 0 7[f] 1 — 40 11
D.C. United 2018 Major League Soccer 20 12 0 0 — — 1[g] 0 21 12
2019 Major League Soccer 28 11 2 2 — — 1[g] 0 31 13
Kopā 48 23 2 2 0 0 0 0 2 0 52 25
Derby County 2019–20 Championship 20 5 4 1 — — — 24 6
2020–21 Championship 10 1 0 0 1 0 — — 11 1
Kopā 30 6 4 1 1 0 0 0 0 0 35 7
Karjerā kopā 569 237 51 25 28 7 105 40 10 4 763 313
  1. ↑ Ieskaitot FA Cup, U.S. Open Cup
  2. ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 Spēles UEFA Champions League
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Spēle FA Community Shield
  4. ↑ Divas spēles un trīs vārti FIFA Club World Cup, viena UEFA Super Cup
  5. ↑ Četras spēles un divi vārti UEFA Čempionu līgā, trīs spēles un trīs vārti UEFA Europa League
  6. ↑ 6,0 6,1 Spēles UEFA Eiropas līgā
  7. ↑ 7,0 7,1 Spēle MLS Cup Playoffs

Izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izlase Gads Spēles Vārti
Flag of Anglija Anglija 2003 9 3
2004 11 6
2005 8 2
2006 8 1
2007 4 2
2008 8 5
2009 9 6
2010 11 1
2011 5 2
2012 5 4
2013 10 6
2014 13 8
2015 8 5
2016 10 2
2017 0 0
2018 1 0
Kopā 120 53

Kā trenerim

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atjaunots 2023. gada 26. decembrī
Klubs No Līdz S U N Z % Atsauces
Derby County 2020. gada 14. novembris 2022. gada 26. jūnijs 85 24 22 39 28.2 [291][292]
D.C. United 2022. gada 31. jūlijs 2023. gada 7. oktobris 53 14 14 25 26.4 [292][293]
Birmingham City 2023. gada 11. oktobris pašlaik 13 2 3 8 15.4 [292][294]
Kopā 151 40 39 72 26.5

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manchester United

Individuālie sasniegumi

  • FWA gada labākais futbolists: 2009—10
  • Zelta puisēns: 2004
  • Anglijas Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs: 2009—10
  • Anglijas gada futbolists: 2008, 2009, 2014, 2015
  • Premjerlīgas Slavas zāle: 2022[295]
  • Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs: 2009–10[296]
  • Premjerlīgas mēneša labākais spēlētājs: 2005. g. februāris, 2005. g. decembris, 2006. g. marts, 2007. g. oktobris, 2010. g. janvāris[297]
  • Visvairāk rezultatīvo piespēļu Premjerlīgā: 2006–07 (dalīti)[298]
  • Premjerlīgas mēneša labākie vārti: 2017. g. novembris[299]

Rekordi

  • Manchester United visu laiku labākais vārtu guvējs: 253 vārti
  • Anglijas izlases otrs visu laiku labākais vārtu guvējs: 53 vārti
  • Otrs visu laiku rezultatīvākais Premjerlīgas vārtu guvējs viena kluba labā: 183 vārti "Manchester United"[300]
  • Visvairāk vārtu Premjerlīgā izbraukumā: 94 vārti[300]
  • Jaunākais spēlētājs, kurš guvis vārtus Anglijas izlasē: 17 gadi un 317 dienas (pret Maķedoniju, 2003. gada 6. septembrī)[301]
  • Visvairāk vārtu guvušais angļu spēlētājs UEFA Čempionu līgā: 34 vārti[302]
  • Trešais visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Premjerlīgā: 208 vārti[297]
  • Trešais visu laiku visvairāk rezultatīvo piespēļu autors Premjerlīgā: 103 rezultatīvas piespēles[297]
  • Vienīgais spēletājs, kurš Premjerlīgā ir guvis vismaz 200 vārtus un atdevis vismaz 100 rezultatīvas piespēles[303]
  • Otrs visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs Anglijas izlasē: 120 spēles[304]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Official Man United profile». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 29. maijā.
  2. ↑ «Rūnijs oficiāli pievienojas MLS klubam "D.C. United"». sportacentrs.com. 2018. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 29. jūlijā.
  3. ↑ «Derby County Confirm Wayne Rooney As New Manager». www.dcfc.co.uk (angļu). Skatīts: 2021-02-09.
  4. ↑ «Rūnija atvadu mačā Anglijas futbolisti uzvar ASV». tvnet.lv. 2018. gada 16. novembrī. Skatīts: 2018. gada 19. novembrī.
  5. ↑ «D.C. United Name Wayne Rooney as Head Coach | DC United». dcunited.
  6. ↑ Includes FA Cup, U.S. Open Cup
  7. ↑ «Veins Rūnijs kļūst par Championship kluba Birmingham City treneri». sportacentrs.com. 2023. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 11. oktobrī.
  8. ↑ «Wayback Machine». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-27. Skatīts: 2023-12-02.
  9. ↑ Two appearances and three goals in FIFA Club World Cup, one in UEFA Super Cup
  10. ↑ 10,0 10,1 «Wayne Rooney: I never even considered playing for Ireland». Independent.ie (angļu). 2015-06-07. Skatīts: 2023-12-02.
  11. ↑ «Wayne Rooney: Britain's Backstreet Boy - SPIEGEL ONLINE - News - International». web.archive.org. 2011-09-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-16. Skatīts: 2023-12-02.
  12. ↑ «Some have celebrity thrust upon them - Times Online». web.archive.org. 2011-09-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-10. Skatīts: 2023-12-02.
  13. ↑ «Show of faith earns praise for Wayne Rooney | World Cup - Times Online». web.archive.org. 2010-06-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-15. Skatīts: 2023-12-02.
  14. ↑ «The battle of Wayne | Financial Times | Ghostarchive». ghostarchive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-10. Skatīts: 2023-12-02.
  15. ↑ Sophie McCoid. «What happened to the other Rooney Brothers?». Liverpool Echo (angļu), 2017-07-16. Skatīts: 2023-12-02.
  16. ↑ Nick Moore published. «Wayne Rooney on the No.10». fourfourtwo.com (angļu), 2008-01-31. Skatīts: 2023-12-02.
  17. ↑ «World Cup 2014: England's Wayne Rooney looks to the 'original' Ronaldo for inspiration». The Telegraph (angļu). 2014-05-22. Skatīts: 2023-12-02.
  18. ↑ «CBBC - Newsround - Schoolboy breaks Rooney's record!». web.archive.org. 2013-05-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-05-23. Skatīts: 2023-12-02.
  19. ↑ «Profile: Wayne Rooney: The Bash Street kid is ready to take on the world -Times Online». web.archive.org. 2011-09-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-15. Skatīts: 2023-12-02.
  20. ↑ Alan Power. «Is Rooney the new Pele?». The Guardian (en-GB), 2004-06-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-02.
  21. ↑ «Rooney gets reality check» (en-GB). 2002-10-21. Skatīts: 2023-12-02.
  22. ↑ Manchester United - Born Winners. Coda Books Ltd. ISBN 978-1-906783-27-3.
  23. ↑ «ROONEY IS 18 / News Archive / News / evertonfc.com - The Official Website of Everton Football Club». web.archive.org. 2012-10-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-11. Skatīts: 2023-12-02.
  24. ↑ «Everton ease past Saints» (en-GB). 2002-04-20. Skatīts: 2023-12-02.
  25. ↑ «So Close... | Everton Football Club». web.archive.org. 2016-03-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-16. Skatīts: 2023-12-02.
  26. ↑ «Radzinski rescues Everton» (en-GB). 2002-08-17. Skatīts: 2023-12-02.
  27. ↑ Dominic Fifield. «Rooney doubles up to make sure». The Guardian (en-GB), 2002-10-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-02.
  28. ↑ «Wrexham 0-3 Everton» (en-GB). 2002-10-01. Skatīts: 2023-12-02.
  29. ↑ «Arsenal 19/10/2002 15:00 / Fixtures & Results / Match / evertonfc.com - The Official Website of Everton Football Club». web.archive.org. 2012-10-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-01. Skatīts: 2023-12-02.
  30. ↑ «Rooney ends Arsenal's run» (en-GB). 2002-10-19. Skatīts: 2023-12-02.
  31. ↑ «News & Features». web.archive.org. 2012-11-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-26. Skatīts: 2023-12-02.
  32. ↑ «Wayne Rooney | Football Stats | No Club | Season 2002/2003 | 2001-2021 | Soccer Base». www.soccerbase.com. Skatīts: 2023-12-02.
  33. ↑ «Rooney earns Everton point» (en-GB). 2003-08-26. Skatīts: 2023-12-02.
  34. ↑ «Everton 1-0 Birmingham» (en-GB). 2003-12-28. Skatīts: 2023-12-02.
  35. ↑ «Southampton 3-3 Everton» (en-GB). 2004-02-21. Skatīts: 2023-12-02.
  36. ↑ «Leeds 1-1 Everton» (en-GB). 2004-04-13. Skatīts: 2023-12-02.
  37. ↑ «Should Rooney stay or go?» (en-GB). 2004-07-07. Skatīts: 2023-12-02.
  38. ↑ Dominic Fifield. «Rooney may reject £50k a week». The Guardian (en-GB), 2004-07-06. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-02.
  39. ↑ Dominic Fifield. «Everton reject £20m bid for Rooney». The Guardian (en-GB), 2004-08-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-02.
  40. ↑ «Rooney's transfer request». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-02.
  41. ↑ «Man Utd sign Rooney» (en-GB). 2004-08-31. Skatīts: 2023-12-02.
  42. ↑ Staff. «Rooney signs for United». The Guardian (en-GB), 2004-08-31. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-02.
  43. ↑ «Rooney worth the fight» (en-GB). 2004-08-31. Skatīts: 2023-12-02.
  44. ↑ «Man Utd in Rooney admission» (en-GB). 2004-09-01. Skatīts: 2023-12-03.
  45. ↑ «Man Utd 6-2 Fenerbahce» (en-GB). 2004-09-28. Skatīts: 2023-12-03.
  46. ↑ «excite.co.uk - This website is for sale! - excite Resources and Information.». web.archive.org. 2023-10-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-13. Skatīts: 2023-12-03.
  47. ↑ «THE WEBSITE OF DREAMS - SEASON 2004/05». web.archive.org. 2016-03-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2023-12-03.
  48. ↑ «AC Milan 1-0 Man Utd» (en-GB). 2005-03-08. Skatīts: 2023-12-03.
  49. ↑ «Arhivēta kopija». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-10. Skatīts: 2023-12-03.
  50. ↑ «Rooney clapped out, Fergie left fuming - Soccer - Sport - theage.com.au». web.archive.org. 2017-10-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-18. Skatīts: 2023-12-03.
  51. ↑ Kevin McCarra. «Rooney runs amok to wreck Wigan's dream». The Guardian (en-GB), 2006-02-27. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-03.
  52. ↑ «Man Utd ease to Carling Cup glory» (en-GB). 2006-02-26. Skatīts: 2023-12-03.
  53. ↑ Kevin McCarra. «Clinical Chelsea expose Ferguson's blind faith». The Guardian (en-GB), 2006-04-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-03.
  54. ↑ 54,0 54,1 54,2 «Wayne Rooney Bio, Stats, News - Football / Soccer - - ESPN FC». web.archive.org. 2012-10-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-25. Skatīts: 2023-12-03.
  55. ↑ «Rooney hat trick helps Man United to 4-0 win and top of Premier League - iht,sports,football,soccer,English Roundup - Sports - International Herald Tribune». web.archive.org. 2006-11-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-11-04. Skatīts: 2023-12-03.
  56. ↑ «Roma vs. Manchester United - 4 April 2007 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2023-12-03.
  57. ↑ «Man Utd 3-2 AC Milan» (en-GB). 2007-04-24. Skatīts: 2023-12-03.
  58. ↑ «How the title was won» (en-GB). 2007-05-06. Skatīts: 2023-12-03.
  59. ↑ «Football photographic encyclopedia, footballer, world cup, champions league, football championship, olympic games & hero images by sporting-heroes.net». web.archive.org. 2023-10-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-30. Skatīts: 2023-12-03.
  60. ↑ «Wearing Football's Most Famous Shirts...». web.archive.org. 2010-06-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-27. Skatīts: 2023-12-03.
  61. ↑ «Manchester United - Rooney Handed No. 10 Shirt». web.archive.org. 2013-08-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-08-29. Skatīts: 2023-12-03.
  62. ↑ Rooney, Wayne; Allen, Matt (2012). "Champions". My Decade in the Premier League. Harpersport. p. 105.
  63. ↑ «Rooney's broken foot adds to England injury crisis | Sports | Reuters». web.archive.org. 2009-01-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-11. Skatīts: 2023-12-03.
  64. ↑ «Rooney faces two months out» (en-GB). 2004-06-26. Skatīts: 2023-12-03.
  65. ↑ «Man Utd 1-0 Roma» (en-GB). 2007-10-02. Skatīts: 2023-12-03.
  66. ↑ «Arhivēta kopija». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-12. Skatīts: 2023-12-03.
  67. ↑ «Man Utd 2-0 Fulham» (en-GB). 2007-12-03. Skatīts: 2023-12-03.
  68. ↑ Barney Ronay. «United were lucky today but deserved to be champions». The Guardian (en-GB), 2008-05-11. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-03.
  69. ↑ «Chelsea and Man Utd set for final» (en-GB). 2008-05-21. Skatīts: 2023-12-03.
  70. ↑ «Champions League final: Manchester United join Europe's greats after Moscow win». The Telegraph (angļu). 2008-05-22. Skatīts: 2023-12-03.
  71. ↑ «Please leave Theo alone says John Terry - Football, Sun, The/Sun on Sunday, The (London, England), October 7, 2008, p52». web.archive.org. 2023-10-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-30. Skatīts: 2023-12-03.
  72. ↑ «United secure final date». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-03.
  73. ↑ «Liga de Quito 0-1 Man Utd» (en-GB). 2008-12-21. Skatīts: 2023-12-03.
  74. ↑ «Rooney crowned best player - FIFA.com». web.archive.org. 2012-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-06-19. Skatīts: 2023-12-03.
  75. ↑ «Man Utd 5-2 Tottenham» (en-GB). 2009-04-25. Skatīts: 2023-12-03.
  76. ↑ «Barcelona 2-0 Man Utd» (en-GB). 2009-05-27. Skatīts: 2023-12-03.
  77. ↑ «Man Utd 1-0 Birmingham» (en-GB). 2009-08-16. Skatīts: 2023-12-04.
  78. ↑ «Wigan 0-5 Man Utd» (en-GB). 2009-08-22. Skatīts: 2023-12-04.
  79. ↑ «Portsmouth 1-4 Man Utd» (en-GB). 2009-11-28. Skatīts: 2023-12-04.
  80. ↑ «Man Utd 5-0 Wigan» (en-GB). 2009-12-30. Skatīts: 2023-12-04.
  81. ↑ «Man Utd 4-0 Hull» (en-GB). 2010-01-23. Skatīts: 2023-12-04.
  82. ↑ «Arsenal 1-3 Man Utd» (en-GB). 2010-01-31. Skatīts: 2023-12-04.
  83. ↑ «AC Milan 2-3 Man Utd» (en-GB). 2010-02-16. Skatīts: 2023-12-04.
  84. ↑ «Man Utd 4-0 AC Milan (agg 7-2)» (en-GB). 2010-03-10. Skatīts: 2023-12-04.
  85. ↑ «Man Utd 3-0 Fulham» (en-GB). 2010-03-14. Skatīts: 2023-12-04.
  86. ↑ Press Association. «Wayne Rooney's ankle injury leaves Manchester United sweating». The Guardian (en-GB), 2010-03-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-04.
  87. ↑ 87,0 87,1 «Manchester United Official Web Site - Rooney ruled out for 2-3 weeks». web.archive.org. 2011-07-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-16. Skatīts: 2023-12-04.
  88. ↑ 88,0 88,1 «"Rooney Injury Adds To Man Utd Heartache"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. janvārī. Skatīts: 2023. gada 4. decembrī.
  89. ↑ «Rooney is PFA player of the year» (en-GB). 2010-04-25. Skatīts: 2023-12-04.
  90. ↑ «Manchester United 3-0 West Ham» (en-GB). 2010-08-28. Skatīts: 2023-12-04.
  91. ↑ «Rooney wants to leave - Ferguson» (en-GB). 2010-10-19. Skatīts: 2023-12-04.
  92. ↑ «Rooney reveals exit reasons | Manchester United Fixtures, News, Transfers | Sky Sports Football». web.archive.org. 2016-05-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-05-20. Skatīts: 2023-12-04.
  93. ↑ «Rooney signs new Man Utd contract» (en-GB). 2010-10-22. Skatīts: 2023-12-04.
  94. ↑ «Man Utd 2-0 Wigan» (en-GB). 2010-11-20. Skatīts: 2023-12-04.
  95. ↑ 95,0 95,1 «Rangers 0-1 Man United» (en-GB). 2010-11-24. Skatīts: 2023-12-04.
  96. ↑ «Man Utd 2-1 Man City» (en-GB). 2011-02-12. Skatīts: 2023-12-04.
  97. ↑ «Rooney hails best goal of career» (en-GB). 2011-02-12. Skatīts: 2023-12-04.
  98. ↑ «Wayne Rooney's goal the best I have ever seen, says Manchester United manager Sir Alex Ferguson». The Telegraph (angļu). 2011-02-13. Skatīts: 2023-12-04.
  99. ↑ «Lionel Messi, Wayne Rooney and Neymar shortlisted for Fifa Puskas Award for goal of the year». The Telegraph (angļu). 2011-12-05. Skatīts: 2023-12-04.
  100. ↑ «West Ham 2-4 Man Utd» (en-GB). 2011-04-02. Skatīts: 2023-12-04.
  101. ↑ «Manchester United Official Web Site - Wayne Rooney savours hat-trick and 100th league goal for Manchester United». web.archive.org. 2011-08-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-11. Skatīts: 2023-12-04.
  102. ↑ «Soccer: Eventful Saturday in European leagues - ESPN». web.archive.org. 2016-02-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-07. Skatīts: 2023-12-04.
  103. ↑ «Blackburn 1-1 Man Utd» (en-GB). 2011-05-14. Skatīts: 2023-12-04.
  104. ↑ «Bolton 0-5 Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-04.
  105. ↑ «Manchester United Official Web Site - United's hat-trick kings». web.archive.org. 2011-03-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-03-26. Skatīts: 2023-12-04.
  106. ↑ «Nå er Rooney historisk i Europa - TV2.no». web.archive.org. 2014-05-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-12. Skatīts: 2023-12-04.
  107. ↑ Paul Wilson. «Wayne Rooney and Nani score twice as Manchester United beat Wolves». The Observer (en-GB), 2011-12-10. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-12-06.
  108. ↑ «Fulham 0-5 Man Utd» (en-GB). 2011-12-21. Skatīts: 2023-12-06.
  109. ↑ 109,0 109,1 «TheFA.com - Manchester City 2-3 Manchester United». web.archive.org. 2014-01-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-01-02. Skatīts: 2023-12-06.
  110. ↑ «Man Utd 2-3 Athletic Bilbao». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-06.
  111. ↑ «Manchester United vs. Athletic Bilbao - 8 March 2012 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2023-12-06.
  112. ↑ «Man City 3-2 QPR». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-06.
  113. ↑ «Man Utd 4-2 Stoke». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-06.
  114. ↑ «Braga 1-3 Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-06.
  115. ↑ «Reading 3-4 Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-06.
  116. ↑ «Wayne Rooney has put in a transfer request to leave Manchester United». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-06.
  117. ↑ «David Moyes tells press: Wayne Rooney staying at Manchester United». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-07.
  118. ↑ «Jose Mourinho opens Chelsea door for wantaway Manchester United striker Wayne Rooney | Football News | ESPN.co.uk». web.archive.org. 2013-10-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-29. Skatīts: 2023-12-07.
  119. ↑ «PSG open talks to sign Rooney - report - ESPN FC». web.archive.org. 2013-06-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-06-07. Skatīts: 2023-12-07.
  120. ↑ Dominic Fifield. «Manchester United reject £20m Chelsea bid for Wayne Rooney». The Guardian (en-GB), 2013-07-17. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-07.
  121. ↑ «Man Utd dismiss Chelsea Rooney bid». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-07.
  122. ↑ «Man Utd 2-0 Crystal Palace». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-07.
  123. ↑ Marcus Kwesi O'Mard. «Wayne Rooney Scores 150th Premier League Goal for Manchester United With Perfect Volley (GIFs)». NESN.com (en-US), 2013-12-26. Skatīts: 2023-12-07.
  124. ↑ «Wayne Rooney signs contract extension with Manchester United - Official Manchester United Website». web.archive.org. 2016-10-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-26. Skatīts: 2023-12-07.
  125. ↑ «West Ham United 0-2 Manchester United». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-07.
  126. ↑ «Barclays Premier League Statistics - ESPN FC». web.archive.org. 2014-09-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-11. Skatīts: 2023-12-07.
  127. ↑ «UEFA Champions League 2013/14 - History - Statistics – UEFA.com». web.archive.org. 2014-09-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-10. Skatīts: 2023-12-07.
  128. ↑ «Wayne Rooney named Manchester United captain - Official Manchester United Website». web.archive.org. 2014-10-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-06. Skatīts: 2023-12-07.
  129. ↑ «Football | Manchester United beat West Ham 2-1 in the Premier League on Saturday | SPORTAL». web.archive.org. 2015-02-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-05. Skatīts: 2023-12-07.
  130. ↑ «Manchester United 2-0 Sunderland». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-07.
  131. ↑ Stuart Mathieson. «Manchester United boss Van Gaal wants a striker party like it is 1999». Manchester Evening News (angļu), 2015-06-16. Skatīts: 2023-12-07.
  132. ↑ «Everton 0-3 Manchester United». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-08.
  133. ↑ «Manchester United 1-2 Norwich City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-08.
  134. ↑ «Manchester United news: Rooney makes history by overtaking Law & Andy Cole - Goal.com». web.archive.org. 2016-02-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-07. Skatīts: 2023-12-08.
  135. ↑ «Liverpool 0-1 Manchester United». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-08.
  136. ↑ «Swansea City 1-3 Manchester United». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-08.
  137. ↑ «Video: Rooney's top five Premier League assists - Official Manchester United Website». web.archive.org. 2016-11-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-15. Skatīts: 2023-12-08.
  138. ↑ FourFourTwo Staff published. «Rooney sets new European goals record for Manchester United». fourfourtwo.com (angļu), 2016-11-24. Skatīts: 2023-12-08.
  139. ↑ «Rooney equals Charlton's Man Utd record». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-08.
  140. ↑ «Rooney breaks Man United scoring record». ESPN.com (angļu). 2017-01-21. Skatīts: 2023-12-08.
  141. ↑ «Ajax 0-2 Manchester United». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-08.
  142. ↑ «Rooney rejoins Everton from Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-08.
  143. ↑ «Rooney rejoins Everton from Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-11.
  144. ↑ «Rooney Is Blues' New Number 10 | Everton Football Club». web.archive.org. 2017-07-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-12. Skatīts: 2023-12-11.
  145. ↑ «Baines gives Everton narrow Europa lead». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-11.
  146. ↑ «Rooney winner 'special moment' on return». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-11.
  147. ↑ «Man City, Everton settle for a draw after Rooney, Sterling share spoils - ESPN FC». web.archive.org. 2017-10-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-23. Skatīts: 2023-12-11.
  148. ↑ «Wayne Rooney becomes second to reach 200 goals in Premier League - ESPN FC». web.archive.org. 2018-06-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-12. Skatīts: 2023-12-11.
  149. ↑ Paul Wilson. «Sam Allardyce watches on as Wayne Rooney hat-trick seals rare Everton win». The Guardian (en-GB), 2017-11-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-11.
  150. ↑ «Everton 3-1 Swansea City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-11.
  151. ↑ «Wayne Rooney completes move to MLS with D.C. United». web.archive.org. 2023-01-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-02. Skatīts: 2023-12-11.
  152. ↑ «Wayne Rooney becomes the center of attention in his first appearance with D.C. United - The Washington Post». web.archive.org. 2018-07-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-15. Skatīts: 2023-12-11.
  153. ↑ «Rooney scores and breaks nose in MLS win». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-11.
  154. ↑ mlssoccer. «DC United 2, Colorado Rapids 1 | 2018 MLS Match Recap | MLSSoccer.com». mlssoccer (angļu). Skatīts: 2023-12-11.
  155. ↑ dcunited. «Rooney named United's 2018 MVP, Golden Boot winner | DC United». dcunited (angļu). Skatīts: 2023-12-11.
  156. ↑ «MLS: Wayne Rooney hits hat-trick as DC United thrash Real Salt Lake». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-11.
  157. ↑ «Wayne Rooney reveals plans to go straight into club management after retirement». web.archive.org. 2019-06-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-27. Skatīts: 2023-12-11.
  158. ↑ mlssoccer. «Wayne Rooney departs MLS as DC United go down to Toronto in playoffs | MLSSoccer.com». mlssoccer (angļu). Skatīts: 2023-12-11.
  159. ↑ «Stats - Wayne Rooney». web.archive.org. 2020-10-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-29. Skatīts: 2023-12-11.
  160. ↑ «Ex-England captain Rooney to join Derby». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-12.
  161. ↑ «Rooney captains Derby to win against Tykes». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-12.
  162. ↑ «'Disgrace', 'Leave the club now' - Plenty of Derby County fans target 35-y/o after Boro defeat - The 72». web.archive.org. 2021-01-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-21. Skatīts: 2023-12-12.
  163. ↑ 163,0 163,1 «Wayne Rooney to take charge of Derby County for Wycombe Wanderers fixture on Saturday». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-12.
  164. ↑ 164,0 164,1 «Derby County Confirm Wayne Rooney As New Manager - Blog - Derby County». web.archive.org. 2021-01-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-16. Skatīts: 2023-12-12.
  165. ↑ «Rooney is part of a generation Irish 'on the inside' - National News - Independent.ie». web.archive.org. 2012-11-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-03. Skatīts: 2023-12-12.
  166. ↑ Andy Hunter. «Wayne Rooney tells Jack Grealish to pick England over Ireland». The Observer (en-GB), 2015-06-06. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-12-12.
  167. ↑ «Aussies stun England» (en-GB). 2003-02-13. Skatīts: 2023-12-13.
  168. ↑ «Rooney sparks England win» (en-GB). 2003-09-06. Skatīts: 2023-12-13.
  169. ↑ «England 3-0 Switzerland» (en-GB). 2004-06-17. Skatīts: 2023-12-13.
  170. ↑ «Switzerland 1-3 France» (en-GB). 2004-06-21. Skatīts: 2023-12-13.
  171. ↑ Staff. «Rooney England's hero again». The Guardian (en-GB), 2004-06-21. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-13.
  172. ↑ «Portugal break England hearts» (en-GB). 2004-06-24. Skatīts: 2023-12-13.
  173. ↑ [https://web.archive.org/web/20040707012523/http://www.euro2004.com/News/Kind=1/newsId=205742.html «UEFA EURO 2004� - News»]. web.archive.org. 2004-07-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-07-07. Skatīts: 2023-12-13.
  174. ↑ «Injured Rooney a World Cup doubt» (en-GB). 2006-04-30. Skatīts: 2023-12-13.
  175. ↑ «England's previous World Cup injury woes». The Telegraph (angļu). 2010-02-12. Skatīts: 2023-12-13.
  176. ↑ «"Rooney Set To Start Against Sweden"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 13. decembrī.
  177. ↑ «Sweden 2-2 England» (en-GB). 2006-06-20. Skatīts: 2023-12-13.
  178. ↑ «England pay penalty for Rooney's red». The Observer (en-GB). 2006-07-01. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-12-13.
  179. ↑ «Rooney's red card | Ghostarchive». ghostarchive.org. Skatīts: 2023-12-15.
  180. ↑ «Rooney's dismissal stuns England» (en-GB). 2006-07-01. Skatīts: 2023-12-15.
  181. ↑ «ESPNsoccernet - FIFA World Cup - FIFA hand Rooney two-match England ban». web.archive.org. 2008-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-02. Skatīts: 2023-12-15.
  182. ↑ «UEFA.com - Wayne Rooney». web.archive.org. 2010-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-08-19. Skatīts: 2023-12-15.
  183. ↑ «England win delights captain Rooney». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-15.
  184. ↑ «England reveal 2010 squad numbers» (en-GB). 2010-06-03. Skatīts: 2023-12-15.
  185. ↑ «Germany 4-1 England». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-12-15.
  186. ↑ «Rooney red carded day after dad arrested over suspicious red card - Dirty Tackle - World Soccer Blog - Yahoo! Sports». web.archive.org. 2013-03-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-08. Skatīts: 2023-12-15.
  187. ↑ «Wayne Rooney red card against Montenegro ridiculed by England goalkeeper Joe Hart as a 'pathetic sending-off'». The Telegraph (angļu). 2011-10-08. Skatīts: 2023-12-15.
  188. ↑ «Rooney ban reduced to two games». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-16.
  189. ↑ «England 1-0 Ukraine». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-16.
  190. ↑ «Liverpool v Manchester United: Wayne Rooney is still loved but can offer more for club and country». The Telegraph (angļu). 2013-09-01. Skatīts: 2023-12-16.
  191. ↑ «England 2-1 Brazil». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-16.
  192. ↑ «San Marino 0-8 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-16.
  193. ↑ «Montenegro 1-1 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-16.
  194. ↑ «Brazil 2-2 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-16.
  195. ↑ Barney Ronay. «Wayne Rooney remains England's own King of the Qualifiers». The Guardian (en-GB), 2013-10-12. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-16.
  196. ↑ «FIFA.com». web.archive.org. 2009-03-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-05. Skatīts: 2023-12-16.
  197. ↑ «England v Italy, World Cup 2014: as it happened». The Telegraph (angļu). 2014-06-15. Skatīts: 2023-12-16.
  198. ↑ Gordon Rayner, Chief Reporter, in Sao Paulo 11:00PM BST 19 Jun 2014 Follow. «England's World Cup all but over as they lose to Uruguay». wayback.archive-it.org (angļu), 2014-06-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-19. Skatīts: 2023-12-17.
  199. ↑ «Wayne Rooney fails to produce for England against Italy as other World Cup 2014 stars already have». The Telegraph (angļu). 2014-06-15. Skatīts: 2023-12-17.
  200. ↑ «Rooney captain, Hodgson names new boys - FIFA.com». web.archive.org. 2014-08-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-31. Skatīts: 2023-12-17.
  201. ↑ «England 1-0 Norway». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-17.
  202. ↑ «England 3-1 Slovenia». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-17.
  203. ↑ «Slovenia 2-3 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-17.
  204. ↑ UEFA.com. «History: San Marino-England | European Qualifiers 2016». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2023-12-17.
  205. ↑ «"Wayne Rooney scores record 50th goal for England"».
  206. ↑ «"Record breaker! Wayne Rooney nets landmark 50th England goal"».
  207. ↑ John MacLeary. «'Fragile' Roy Hodgson accepts full responsibility for England's shock Euro 2016 exit as inquest begins». The Telegraph (en-GB), 2016-06-28. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-12-17.
  208. ↑ «Rooney 'should have retired after Euros'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-17.
  209. ↑ 209,0 209,1 «Wayne Rooney's England retirement: Out on his own terms». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-18.
  210. ↑ «Rooney: I Want To Focus On Everton | Everton Football Club». web.archive.org. 2017-08-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-08-23. Skatīts: 2023-12-18.
  211. ↑ «Rooney retires from international football». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-18.
  212. ↑ «Rooney set for one-off England appearance». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-18.
  213. ↑ «"Wayne Rooney links up with England squad one final time"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. Aprīlis. Skatīts: 2023. gada 18. decembrī.
  214. ↑ «England win Rooney farewell match». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-18.
  215. ↑ «Rooney to manage England at Soccer Aid». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-18.
  216. ↑ «Derby part company with manager Cocu». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-19.
  217. ↑ «Rooney 'guarantees' Derby turnaround». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-19.
  218. ↑ «Wayne Rooney resigns as Derby manager». ESPN.com (angļu). 2022-06-24. Skatīts: 2023-12-19.
  219. ↑ «Club Statement». www.dcfc.co.uk (angļu). Skatīts: 2023-12-19.
  220. ↑ dcunited. «D.C. United Name Wayne Rooney as Head Coach | DC United». dcunited (angļu). Skatīts: 2023-12-19.
  221. ↑ «D.C. United stuns Orlando City 2-1 in Rooney's debut». AP News (angļu). 2022-07-31. Skatīts: 2023-12-20.
  222. ↑ «Rooney's D.C. United add Klich from Leeds on Designated Player deal | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-01-12. Skatīts: 2023-12-20.
  223. ↑ «Rooney out as D.C. coach after playoff hopes end». ESPN.com (angļu). 2023-10-08. Skatīts: 2023-12-20.
  224. ↑ dcunited. «D.C. United and Head Coach Wayne Rooney Have Mutually Agreed to Part Ways | DC United». dcunited (angļu). Skatīts: 2023-12-20.
  225. ↑ «Birmingham City appoint Rooney as manager». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-20.
  226. ↑ «Middlesbrough 1-0 Birmingham: Wayne Rooney's first game in charge of the Blues ends in narrow defeat». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-20.
  227. ↑ «Birmingham need to be picking up points - Rooney». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-20.
  228. ↑ «Rooney ends wait for first win as Blues beat Owls». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-20.
  229. ↑ https://www.bcfc.com/news/all/blues-part-company-with-wayne-rooney
  230. ↑ «Argyle appoint Rooney as Head Coach | Plymouth Argyle - PAFC». www.pafc.co.uk.
  231. ↑ 231,0 231,1 «Capello: "Rooney, il migliore insieme a C.Ronaldo e Messi" - Milan News». web.archive.org. 2014-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-09. Skatīts: 2023-12-20.
  232. ↑ «Man. United, Berbatov: "Rooney il migliore di tutti"». www.tuttomercatoweb.com (itāļu). Skatīts: 2023-12-20.
  233. ↑ Rob Bagchi. «Wayne Rooney is crowned king of the kopf». The Guardian (en-GB), 2010-03-03. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-20.
  234. ↑ «Rooney, gioiello Ferguson Coraggio e tecnica pura - la Repubblica.it». Archivio - la Repubblica.it (itāļu). 2008-04-09. Skatīts: 2023-12-20.
  235. ↑ «Sir Alex Ferguson dazzled by the prospect of Wayne Rooney's prime years at Man Utd». The Telegraph (angļu). 2009-04-24. Skatīts: 2023-12-25.
  236. ↑ «Rooney: I'm happy to play anywhere | FourFourTwo». web.archive.org. 2016-06-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-10. Skatīts: 2023-12-25.
  237. ↑ «Manchester United striker Wayne Rooney chasing 20 goals next season». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-25.
  238. ↑ 238,0 238,1 238,2 «Wayne Rooney - Derby County Forward». ESPN (angļu). Skatīts: 2023-12-25.
  239. ↑ «Rooney stunner wins 20 Seasons Best Goal». web.archive.org. 2015-05-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-02. Skatīts: 2023-12-25.
  240. ↑ «Incredible Viral Video Shows Wayne Rooney Scored From The Halfway Line For THREE Different Clubs». SPORTbible (angļu). 2021-07-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-05-08. Skatīts: 2023-12-25.
  241. ↑ «Declining Rooney an asset to realise – No Question About That» (en-GB). 2013-03-16. Skatīts: 2023-12-25.
  242. ↑ Matthew Dunn. «EXCLUSIVE: Michael Johnson could give Wayne Rooney his electric pace b». Express.co.uk (angļu), 2014-10-07. Skatīts: 2023-12-25.
  243. ↑ Jamie Jackson. «Wayne Rooney: are his best days behind him?». The Guardian (en-GB), 2012-09-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-25.
  244. ↑ Samuel Luckhurst. «Manchester United captain Wayne Rooney has ignored Sir Alex Ferguson warnings». Manchester Evening News (angļu), 2016-11-17. Skatīts: 2023-12-25.
  245. ↑ «You wouldn't think it, but CR7 is actually older». Men's Health (en-GB). 2017-10-25. Skatīts: 2023-12-25.
  246. ↑ «"Rooney dimentica le parolacce E scatena la rabbia su San Siro"». Skatīts: 2023. gada 25. decembrī.
  247. ↑ «Is Rooney England's greatest striker?». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-25.
  248. ↑ «Rooney finally apologises to fans and says he would never have joined». The Independent (angļu). 2010-11-26. Skatīts: 2023-12-25.
  249. ↑ «Wayne Rooney backs Leeds Rhinos to defend Super League title ahead of World Club Challenge». The Telegraph (angļu). 2012-02-14. Skatīts: 2023-12-25.
  250. ↑ 250,0 250,1 Barney Ronay. «Wayne Rooney's wife Coleen gives birth to baby boy». The Guardian (en-GB), 2009-11-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-25.
  251. ↑ «Wayne and Coleen marry in Italy» (en-GB). 2008-06-12. Skatīts: 2023-12-25.
  252. ↑ «"Wayne Rooney gets Stereophonics tattoo"». Skatīts: 2023. gada 25. decembrī.
  253. ↑ «Coleen loves Westlife». Cosmopolitan (en-GB). 2008-05-28. Skatīts: 2023-12-25.
  254. ↑ «Wayne and Coleen Rooney announce arrival of baby Klay». BBC News (en-GB). 2013-05-21. Skatīts: 2023-12-25.
  255. ↑ «Wayne and Coleen Rooney announce birth of third son, Kit Joseph, on Twitter». BBC News (en-GB). 2016-01-25. Skatīts: 2023-12-25.
  256. ↑ «"So Happy to welcome our Baby Boy.... Cass Mac Rooney into the world weighing a healthy 8lb 10oz. He is beautiful"». Skatīts: 2023. gada 25. decembrī.
  257. ↑ Paul Clarke. «Mike Phelan aims cheeky dig at Wayne Rooney as Man Utd sign his son Kai». Manchester Evening News (angļu), 2020-12-18. Skatīts: 2023-12-25.
  258. ↑ «Rooney admits prostitute visits» (en-GB). 2004-08-22. Skatīts: 2023-12-26.
  259. ↑ Chris Tryhorn. «Rooney wins £100k damages». The Guardian (en-GB), 2006-04-12. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-26.
  260. ↑ «Macc sign Rooney cousin» (en-GB). 2004-05-18. Skatīts: 2023-12-26.
  261. ↑ «Rams Add Defender Rooney To Under-21 Ranks». www.dcfc.co.uk (angļu). Skatīts: 2023-12-26.
  262. ↑ «Rooney and the Nike T90 Laser IV | Football Boots». web.archive.org. 2012-03-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-28. Skatīts: 2023-12-26.
  263. ↑ «BBDO Germany - 30.03.06 Soccer-Ranking». web.archive.org. 2006-04-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-04-27. Skatīts: 2023-12-26.
  264. ↑ «David Rowan: Evening Standard: Analysis - The marketing of Wayne Rooney». web.archive.org. 2010-04-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-04-30. Skatīts: 2023-12-26.
  265. ↑ Blake Morrison. «Wayne's world». The Guardian (en-GB), 2003-10-10. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-26.
  266. ↑ «Arhivēta kopija». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-19. Skatīts: 2023-12-26.
  267. ↑ «Wayne Rooney's Thoughts on the 2010 FIFA World Cup™ - Coca-Cola GB». web.archive.org. 2011-02-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-07. Skatīts: 2023-12-26.
  268. ↑ «Money men: Soccer's richest stars». CNN (angļu). 2012-03-20. Skatīts: 2023-12-26.
  269. ↑ 269,0 269,1 Press Association. «Manchester United's Wayne Rooney is king of the replica kit». The Guardian (en-GB), 2011-07-21. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-26.
  270. ↑ «Striker Rooney nets £5m book deal» (en-GB). 2006-03-10. Skatīts: 2023-12-27.
  271. ↑ Nick Green. «We want footie, not flimflam». The Observer (en-GB), 2006-07-30. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-12-27.
  272. ↑ «"Brought to book: The ultimate guide to life inside 'the bubble' "». Skatīts: 2023. gada 27. decembrī.
  273. ↑ «"Wayne Rooney: My Decade in the Premier League"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. Aprīlis. Skatīts: 2023. gada 27. decembrī.
  274. ↑ «"Manchester United and England captain Wayne Rooney tops chart of UK athletes with most Twitter followers"». Skatīts: 2023. gada 27. decembrī.
  275. ↑ 275,0 275,1 275,2 «Wayne Rooney's agent, Paul Stretford, banned - Telegraph». web.archive.org. 2010-09-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-09-07. Skatīts: 2023-12-28.
  276. ↑ Press Association. «Manchester United's Wayne Rooney wins court case brought by Proactive». The Guardian (en-GB), 2010-07-15. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-28.
  277. ↑ Nicky Bandini. «Rooney book could be pulped». The Guardian (en-GB), 2006-09-01. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-28.
  278. ↑ «Wayne Rooney settles autobiography libel dispute with Everton manager David Moyes - Telegraph». web.archive.org. 2008-06-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-06-04. Skatīts: 2023-12-28.
  279. ↑ «Leading actor's gagging order over affair with Rooney prostitute». The Telegraph (angļu). 2011-04-13. Skatīts: 2023-12-28.
  280. ↑ «Wayne Rooney 'slept with prostitute while wife Coleen was pregnant'». The Telegraph (angļu). 2010-09-05. Skatīts: 2023-12-28.
  281. ↑ «Wayne Rooney made one mistake - he got caught». The Telegraph (angļu). 2010-09-12. Skatīts: 2023-12-28.
  282. ↑ Kevin Rawlinson. «Wayne Rooney charged with drink-driving after posing for selfie at bar». The Guardian (en-GB), 2017-09-01. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-12-28.
  283. ↑ «Wayne Rooney charged with drink-driving». BBC News (en-GB). 2017-09-01. Skatīts: 2023-12-28.
  284. ↑ 284,0 284,1 «Wayne Rooney banned after admitting drink-driving» (en-GB). 2017-09-17. Skatīts: 2023-12-28.
  285. ↑ Steven Goff. «D.C. United superstar Wayne Rooney arrested at Dulles airport for public intoxication». Washington Post (en-US), 2019-01-07. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2023-12-28.
  286. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota ESPN nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  287. ↑ «Wayne Rooney honours, awards & transfer info, Barclays Premier League». Premier League. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 28. septembris.
  288. ↑ Andrew Endlar. «Wayne Rooney». StretfordEnd.co.uk. Skatīts: 2014. gada 22. februāris.
  289. ↑ «Stats – Wayne Rooney». officialwaynerooney.com. Skatīts: 2014. gada 29. septembris.
  290. ↑ «W. Rooney: Summary». Soccerway. Perform Group. Skatīts: 2018. gada 6. septembris.
  291. ↑ «Phillip Cocu: Derby part company with manager with club bottom of Championship». BBC Sport. 2020. gada 14. novembris. Skatīts: 2021. gada 23. februāris.
  292. ↑ 292,0 292,1 292,2 «Managers: Wayne Rooney». Soccerbase. Centurycomm. Skatīts: 2023. gada 27. decembris.
  293. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota DC United coach debut nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  294. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota Birmingham City appoint ex-England captain as manager nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  295. ↑ «Rooney and Vieira enter Premier League Hall of Fame». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-12-29.
  296. ↑ «"Manchester United Striker Wayne Rooney Named Barclays Premier League Player of the Season"». Skatīts: 2023. gada 29. decembrī.
  297. ↑ 297,0 297,1 297,2 www.premierleague.com https://www.premierleague.com/players/2064/Wayne-Rooney/overview. Skatīts: 2023-12-29. Tukšs vai neesošs |title=
  298. ↑ «Premier League Player Stats - Assists». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-12-29.
  299. ↑ «Rooney wins November Carling Goal of the Month». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-12-29.
  300. ↑ 300,0 300,1 «Rooney's record career in numbers». web.archive.org. 2019-06-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-27. Skatīts: 2023-12-29.
  301. ↑ «England's Youngest Goalscorers». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2023-12-29.
  302. ↑ UEFA.com. «Harry Kane fastest to reach 20 UEFA Champions League goals | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2019-11-27. Skatīts: 2023-12-29.
  303. ↑ www.premierleague.com https://www.premierleague.com/stats/all-time. Skatīts: 2023-12-29. Tukšs vai neesošs |title=
  304. ↑ «England records: Top scorer, most caps, youngest player & record scorelines | Goal.com Singapore». www.goal.com (en-SG). 2018-11-14. Skatīts: 2023-12-29.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veins_Rūnijs&oldid=4153380"