Zaļais sīlis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaļais sīlis
Cyanocorax luxuosus (Lesson, 1839)
Zaļais sīlis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Cekulsīļi (Cyanocorax)
Suga Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus)
Zaļais sīlis Vikikrātuvē

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax). Tam ir 8 pasugas.[1] Zaļais sīlis pieder Jaunās pasaules sīļu grupai. Tā izplatība sākas ar ASV dienvidiem Teksasas štatā un turpinās cauri Meksikai un Centrālamerikai līdz Hondurasai.[1]

Nesenā pagātnē zaļais sīlis un inku sīlis (Cyanocorax yncas) tika sistematizēti kā viena suga, bet saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem abas kādreizējās pasugas nodalītas kā atsevišķas sugas.[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļais sīlis ir maza auguma vārnu dzimtas putns

Zaļais sīlis ir maza auguma vārnu dzimtas putns, ķermeņa garums ir apmēram 25—27 cm, svars 66—92 g.[2] Abi dzimumi ir vienādi lieli.[3]

Tā apspalvojums ķermeņa apakšdaļā ir gaišāk vai tumšāk dzeltens, vai dzeltenzaļš, bet uz muguras tas ir košāk zaļš. Galvas apspalvojums kombinējas no koši zilām spalvām uz pieres, pakauša un vaigu galiem, un melnām uz pārējās sejas daļas un pakakles, starp acīm uz pieres ir neliels balts laukums, spurainais cekuls ir zils.[2]

Spārni ir zaļi tāpat kā mugura. Astes spalvas kombinējas no dzeltenām un zilizaļām spalvām. Acis zaļajam sīlim var būt gan tumši brūnas, gan koši dzeltenas, atkarībā kurai pasugai zaļais sīlis pieder. Knābis melns, bet kājas pelēkas. Jaunajiem putniem starp acīm iztrūkst baltā laukuma.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļais sīlis ir skaļš putns. Tas daudz pļāpā un klaigā, tā vokālās iespējas ir ļoti dažādas, kā arī tas spēj atdarināt citus putnus un apkārtējās skaņas.[2] Tam patīk apmesties gan tropiskajos mežos, gan atklātās vietās ar retiem kokiem, gan sausās krūmainās vietās vai tieši otrādi slapjos purvos.[2]

Meklējot barību pa kokiem un krūmiem, zaļais sīlis demonstrē izcilu veiklību, pārlecot no zara uz zaru, karājoties ar galvu uz leju un izstiepjoties, lai aizsniegtu kādu augli. Tas medī kukaiņus arī lidojumā, bet meklējot barību uz zemes, zaļais sīlis apgriež apkārt lapas un kritalas, rūpīgi pārskatot teritoriju. Zaļie sīļi barojoties veido nelielas grupas.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cekuls parasti ir pieglausts un nav redzams

Zaļais sīlis ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, putnēniem un olām, dažādām sēklām, graudiem, zīlēm, riekstiem, ogām un augļiem.[2] Pie iespējas tas barojas ar gaļu un cilvēku pārtikas atkritumiem. Reizēm tas tāpat kā Jaunkaledonijas vārna izmanto kociņu, lai izslaucītu kukaiņus no šaurām spraugām.[4] Barību tas meklē gan uz zemes, gan kokos, gan krūmos. Atrasto barību tas aiznes uz kādu ērtu zaru, kur to pa nelielam gabaliņam noknābā.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas laikā zaļie sīļi uzturas pa pāriem. Ligzdu būvē augstā kokā vai dzeloņainā un biezā krūmā. Ligzda parasti atrodas 1,5—10 metrus virs zemes.[2] Tā atgādina seklu bļodu, kas vaļīgi savīta no zariņiem. Iekšpusē ligzda ir oderēta ar zāļu stiebriem, saknītēm, ķēpjiem un lapām. Dējumā ir 3—5 olas. Tās perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 17—18 dienas. Kad mazuļi izšķīlušies, par tiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido pēc 19—22 dienām. Arī pēc izlidošanas vecāki baro jaunos putnus vēl apmēram 3 nedēļas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]