Zasi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zasu dzimtas ģerbonis.
Baronu Zasu dzimtas ģerbonis.

Zasi (vācu: von Saß) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15. gadsimta. No Sāmsalas tā izplatījās Piltenes apgabala un Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Prūsijas un Somijas teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zasu dzimta ir cēlusies no Hinrika Zasa (Hinrik Saß), kurš 1453. gadā kļuva par Kappeli (Cabbil) ciema (vēlākās Sassi muižas) īpašnieku Sāmsalā.

16. gadsimtā Zasi ieguva īpašumus Piltenes apgabalā, vēlāk Biržu un Zasas muižas (Weessen) Sēlijā un Zasumuižu (Sassenhof) Rīgas patrimoniālajā apgabalā. Gerhards Aleksandrs fon Zass (1718–1790) dienēja Prūsijas armijā, piedalījās Septiņgadu karā, sasniedza ģenerālleitnanta pakāpi un 1779. gadā viņam piešķīra barona titulu.

1741. gadā dzimtu uzņēma Sāmsalas bruņniecības matrikulā, vēlāk arī Vidzemes (1742) un Kurzemes bruņniecības (1841) matrikulās. 1865. gadā Zasu dzimta ieguva arī Krievijas impērijas baronu titulu.

Muižas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasta muiža (Klauenstein), Zasumuiža (Sassenhof) un Tiegažu muiža (Tegasch). Vecabguldes muiža (Alt Abgulden), Ārīšu muiža (Arishof), Angstupes muiža (Angstuppen), Lielauces muiža (Groß-Autz), Briģenes muiža (Brüggen), Biržu muiža (Buschhof), Dzērves muiža (Dserwen), Dubeņmuiža (Dubena, Dubbenhof), Elkuzemes muiža (Elkeseem), Elkšņu muiža (Ellern), Dižilmājas muiža (Groß Ilmajen), Kumbeles muiža (Kummeln), Laidzes muiža (Laidsen), Jaunā muiža (Neuhof), Popervāles muiža (Poperwahlen), Pūņas muiža (Puhnien), Jaunsātu muiža (Neu Sahten), Sasmakas muiža (Saßmacken), Šķēdes muiža (Scheden), Šēnheidas muiža (Schönheyden), Silmuiža (Sillen), Skurbes muiža (Skurben), Zasas muiža (Weesen) un Cunces muiža (Zunzen).

Ievērojami dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]