Zasumuiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zasumuižas dzirnavu muižiņa 1795. gadā (no Broces kolekcijas).
Zasumuiža (Sassenhof) 1798. gada Rīgas priekšpilsētu kartē (Broce). Apvilkta Zasumuižas dzirnavu muižiņas vieta.

Zasumuiža (vācu: Sassenhof) bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.

Līdz mūsdienām saglabājušās dažas klasicisma stila koka muižiņas ēkas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā Kandavas ielā 2.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā kādreizējās Zasumuižas vietā atradās birģermeistara Benkendorfa muiža.[1] 18. gadsimtā Zasumuižas teritorija sniedzās no tagadējās Daugavgrīvas ielas līdz Zasulauka stacijai. Uzskata, ka senais Zasumuižas centrs atradies tagadējā LU Botāniskā dārza vietā, bet ēkas uz tagadējās Daugavgrīvas un Buļļu ielas stūra bija tā Zasumuižas daļa, ko 1765. gadā iegādājās latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers.[2] Šteinhauera papīrfabrikas jeb Zasumuižas dzirnavu muižiņas ēkas vēlāk pārveidoja vadmalas ražošanas vajadzībām un 1810. gadā atklāja Zasulauka vadmalas manufaktūru. Zasumuižas koka apbūve stipri cieta Rīgas priekšpilsētu dedzināšanas akcijā 1812. gada kara laikā. Pēc kara beigām Zasumuižas teritorijā uzcēla jurista K.G. Drēzdena un Volfšmita muižiņas ēkas. 1833. gadā manufaktūras ēkas nopirka Georgs Ādolfs Tīlo un uzņēmumu modernizēja, par dzinējspēku agrāko dzirnavu vietā uzstādot tvaika mašīnu.

20. gadsimta sākumā lielākā daļa Zasumuižas zemes tika sadalīta apbūves gabalos un pārdota. 1919. gadā Rīgas pilsētas administratīvajai teritorijai pievienoja vēl pēdējo Zasulauka teritoriju ārpus toreizējām Rīgas robežām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jakovļeva M. Rīgas Pārdaugava zviedru valdīšanas beigu posmā (pēc kartogrāfiskā materiāla). Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, 1990. — 555. sēj. — 101. lpp.
  2. ambermarks.com

Koordinātas: 56°57′26″N 24°04′05″E / 56.95722°N 24.06806°E / 56.95722; 24.06806