Zobu puve

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zobs, ko ilgstoši skārusi zobu puve

Zobu puve[1] jeb kariess (latīņu: caries — ‘puve’) ir zobu (visbiežāk dzerokļu kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto audu (emaljas un dentīna) pakāpeniska noārdīšanās[2], kas notiek zobu puves baktēriju (Streptococcus mutans[3]) izdalītajiem fermentiem pastiprināti pārraudzējot organiskajās skābēs (etiķskābē, pienskābē un propionskābē) uz zobu virsmas esošos ogļhidrātus (saharozi, glikozi, fruktozi, laktozi, maltozi), kā arī uz zobiem nokļūstot no kuņģa atvemtajai sālsskābei vai ēsto augļu un ogu un dzerto sulu organiskajām skābēm, tostarp citronskābei un ābolskābei, šķīdinot zobu minerālvielas.[1]

Atkarībā no zobu bojājumu pakāpes, zobu iepriekšējās formas, darbības un estētikas atjaunošanai izmanto dažādas ārstniecības metodes, tomēr nav zināma metode, kā reģenerēt lielu daļu zobu struktūras. Lai izvairītos no zobu puves, zobārstniecības organizācijas atbalsta profilaktiskus pasākumus, piemēram, regulāru mutes dobuma higiēnu un uztura maiņu.

Mūsdienās zobu puve ir pasaulē izplatītākā infekcijas saslimšana.[3] Visā pasaulē apmēram 2,43 miljardiem cilvēku (36% cilvēku) pastāvīgajos zobos ir bijis kariess.[4] Bērniem piena zobos puve ir bijusi 620 miljoniem cilvēku (9% cilvēku).[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 158.—159. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
  2. Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2016. gada 24. decembrī.
  3. 3,0 3,1 «Noderīgi fakti, kas jāzina par zobu kariesu». Delfi. 2014. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 24. decembrī.
  4. 4,0 4,1 Vos, T (Dec 15, 2012). "Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990-2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.". Lancet 380 (9859): 2163–96. doi:10.1016/S0140-6736(12)61729-2. PMID 23245607.