|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
kontinentālā filozofija, poststrukturālisms
|
| Nozīmīgas idejas
|
ķermenis bez orgāniem (corps sans organes), rizoma (rhizome), šizoanalīze (schizanalyse)
|
| Galvenās intereses
|
estētika, filozofijas vēsture, metafilozofija, metafizika
|
| Alma mater
|
Parīzes Universitāte
|
| Ietekmējies no
|
Beitsons, Bergsons, Bekets, Borhess, Barouzs, Hjūms, Spinoza, Nīče, Skots, Markss, Leibnics, Prusts, Kants, Freids, Sartrs, Lakāns, Altisers, Fuko, fon Ikskils, Vaitheds, Pīrss
|
| Ietekmējis
|
Gvatari, Fuko, Negri, Sloterdijks, Agambens
|
| Nozīmīgi darbi
|
Différence et Répétition (1968), Capitalisme et Schizophrénie (1972, 1980)
|
| Valoda
|
franču valoda
|
|
Žils Delēzs (franču: Gilles Deleuze; dzimis 1925. gada 18. janvārī, miris 1995. gada 4. novembrī) bija franču filozofs, kura interešu loks skāris arī literatūru, kino un tēlotājmākslu. Viņa populārākie darbi tapuši sadarbībā ar psihoanalītiķi Fēliksu Gvatari — tā ir diloģija "Kapitālisms un šizofrēnija" (Capitalisme et Schizophrénie), kas sastāv no 1972. gadā publicētā darba "Kapitālisms un šizofrēnija: Anti-Oidips" (L'Anti-Œdipe) un 1980. gada "Tūkstoš plato" (Mille Plateaux). Par viņa meistardarbu daudzi akadēmiķi uzskata metafizikas traktātu "Atšķirība un atkārtojums" (Différence et Répétition, 1968).[1]
Viņa devums ietekmēja vairākus filozofijas un mākslas virzienus, to vidū literatūras teoriju, poststrukturālismu un postmodernismu.[2]
- ↑ «Gilles Deleuze». Stanford Encyclopedia of Philosophy. Skatīts: 2011. gada 17. februāris. (angliski)
- ↑ Steven Best and Douglas Kellner, Postmodern Theory (Guilford Press, 1991). (angliski)
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žils Delēzs.
