Birži (Lietuva)
Vikipēdijas raksts
|
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 14 911 | ||
| Citi nosaukumi | poļu - Birże | ||
| Pilsēta | no 1589.g | ||
| Apriņķis | Paņevēžas apriņķis | ||
| Mājaslapa | www.birzai.lt | ||
|
|
Birži - pilsēta Lietuvas ziemeļos, Paņevēžas apriņķī, 22 km uz dienvidiem no Skaistkalnes. Pilsēta atrodas 201 km uz ziemeļiem no Viļņas, netālu no Latvijas robežas. Rajona pašvaldības, pilsētas seņūnijas un Širvēnas seņūnijas centrs, kā arī draudzes centrs, reģionāla parka direkcija. Pilsētas teritorijā Širvēnas ezerā ieplūst Aglona un Apašča. Pilsēta sadalīta Jaunpilsētā (uz ziemeļiem no Aglonas), Vecpilsētā un Astravā. Pilsētā ražojamas pārtikas un tekstilpreces.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
- Tagadējās Biržu pilsētas apkārtnē cilvēki dzīvoja jau neolītā, vēlāk šeit izveidojās sēļu kultūra.
- 13. - 14. gadsimtā Biržu apkārtne bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju, kas tika nopostīta atkārtotos karagājienos Livonijas krusta karu un tiem sekojošo Livonijas-Lietuvas karu laikā.
- Birži rakstos pirmoreiz minēti 1415. g., kad Polijas karalis Jagailis, apmeklēdams Lietuvas zemes, apciemoja arī Biržus.
- 1455. gadā Lietuvas dižkungs un Polijas karalis Kazimirs IV Jogailaitis dāvināja Radvilam Astikaitim 6 apakšniekus un zemes. Radvilas šeit paplašināja īpašumus un Biržus pārvaldīja no XVI gs. līdz 1804. gadam.
- Pirmā Biržu baznīca uzcelta 1500. gadā.
- Birži kā miests pirmoreiz pieminēti 1520. gadā.
- No 1547. gada Birži kļuva par Lietuvas dižkunigaitijas Biržu pavalsts (kunigaikštystė) centru un svarīgu Lietuvas - Livonijas pierobežas cietoksni. Cauri Biržiem gāja stratēģisks ceļš no Rīgas uz Viļņu.
- 1564.-1731. gadā Biržu pavalsti pārvaldīja protestantisks Biržu-Dubiņģu Radvilu zars.
- 1586.-1589. gadā Kristaps Radvila, saukts "Pērkons" (Kristupas Radvila Perkūnas) uzcēla Biržu pili, kas līdz 18. gs. sākumam kalpoja par Radvilu dzimtas rezidenci.
- 1587. gadā, aizsprostojot Aglonas un Apaščas upes, tika izveidota vecākā mākslīgā udenskrātuve Lietuvā — Širvēnas ezers.
- 1589. gadā Biržiem piešķirtas Magdeburgas tiesības, kas vēlāk tika vairākkārt paplašinātas.
- XVII gs. sākumā šeit no Traķiem pārcēlās karaīmi.
- 1625. gadā (Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā zviedri pilnīgi nopostīja Radvilu pili, kas pēc tam tika atjaunota renesanses stilā. Pili aptvēra smilšu bastioni un ar ūdeni pildīti aizsarggrāvji.
- 1657. gadā (Otrā Ziemeļu kara) laikā Zviedrijas karaspēks pilsētu atkal nopostīja.
- 1701. gadā Biržu pilī parakstīts Biržu līgums starp Poliju-Lietuvu un Krieviju, kura viens no iniciatoriem bija pretrunīgi vērtētais Johans Reinholds fon Patkuls.
- 1704. gadā pils atkal sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā.
- 1731. gadā pilsēta tika Nesvīža Radvilu zaram, 1794. g. ieķīlāta Tiškevičiem, no 1844. g. — Tiškeviču majorāts.
- 1863. gada poļu un lietuviešu patriotu sacelšanās laikā pie Biržiem notika Biržu kauja.
- No XIX gs. otrās puses pilsēta attīstījās un kļuva par nozīmīgu ziemeļu Lietuvas pilsētu ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu.
- Nacistu okupācijas laikā šeit nošauti aptuveni 3000 ebreju.
- No 1950. gada Biržu rajona centrs.
- 1978.—1985. gadā plašu rekonstrukcijas darbu rezultātā atjaunota Biržu pils, kurā tika iekārtots muzejs "Sēla" un bibliotēka.
- 1997. g. 6. novembrī apstiprināts pilsētas ģerbonis.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Biržos dzimuši:
- Austra Skujīte (Austra Skujyte, 1979-) - vieglatlēte
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji
| Gads | Iedzīvotāji |
|---|---|
| 1869 | 2600 |
| 1900 | 4400 |
| 1968 | 10000 |
| 2005 | 14911 |