Birži (Lietuva)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Birži
Biržai
Radzivilu pils Biržos
Radzivilu pils Biržos
Ģerbonis: Birži
Ģerbonis
Birži
Red pog.png
Birži
Koordinātas: 56°12′N 24°45′E / 56.200°N 24.750°E / 56.200; 24.750Koordinātas: 56°12′N 24°45′E / 56.200°N 24.750°E / 56.200; 24.750
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Reģions Aukštaitija
Pilsētas tiesības 1589
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 - kopā 13 780
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: www.birzai.lt

Birži (lietuviešu: Biržai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometri uz dienvidiem no Skaistkalnes. Pilsēta atrodas 201 kilometru uz ziemeļiem no Viļņas, netālu no Latvijas robežas. Pilsētas seņūnijas un Širvēnu seņūnijas centrs, šeit reģionālā parka direkcija. Pilsētas teritorijā Širvēnas ezerā ieplūst Aglona un Apašča. Pilsēta iedalās Jaunpilsētā (uz ziemeļiem no Aglonas), Vecpilsētā un Astravā. Pilsētā attīstīta pārtikas ražošana (alus darītava) un tekstilrūpniecība. Vēsturiski pazīstama kā Radzivilu dzimtas rezidences pilsēta.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biržu pilsētas apkārtnē cilvēki dzīvojuši jau neolītā, vēlāk šeit izveidojās sēļu kultūra. 13. - 14. gadsimtā Biržu apkārtne bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju, kas tika nopostīta atkārtotos karagājienos Livonijas krusta karu un tiem sekojošo Livonijas-Lietuvas karu laikā. Pirmoreiz rakstos Birži minēti 1415. gadā, kad Polijas karalis Jagailis, apmeklēdams Lietuvas zemes, ieradās arī Biržus. 1455. gadā Lietuvas dižkungs un Polijas karalis Kazimirs IV piešķīra apkārtni Radziviliem. Radzivili šeit paplašināja īpašumus un Biržus pārvaldīja no 16. gadsimta līdz 1804. gadam. Pirmā Biržu baznīca uzcelta 1500. gadā. Birži kā miests pirmoreiz pieminēti 1520. gadā. No 1547. gada Birži kļuva par Lietuvas dižkunigaitijas Biržu pavalsts (kunigaikštystė) centru un svarīgu Lietuvas - Livonijas pierobežas cietoksni. Cauri Biržiem gāja stratēģisks ceļš no Rīgas uz Viļņu. No 1564. līdz 1731. gadam Biržu pavalsti pārvaldīja protestantisks Biržu-Dubiņģu Radzivilu atzars. No 1586. līdz 1589. gadam Kristaps Radzivils, saukts "Pērkons" (Kristupas Radvila Perkūnas/Krzysztof Radziwiłł Piorun) uzcēla Biržu pili, kas līdz 18. gadsimta sākumam kalpoja par Radzivilu dzimtas rezidenci. 1587. gadā, aizsprostojot Aglonas un Apaščas upes, tika izveidota vecākā mākslīgā ūdenskrātuve Lietuvā — Širvēnu ezers. 1589. gadā Biržiem tika piešķirtas Magdeburgas tiesības, kas vēlāk tika vairākkārt paplašinātas. 17 gadsimta sākumā šeit no Traķiem pārcēlās daļa karaīmu. 1625. gadā Poļu-zviedru kara laikā zviedri pilnīgi nopostīja Radzivilu pili, kas pēc tam tika atjaunota renesanses stilā. Pili aptvēra smilšu bastioni un ar ūdeni pildīti aizsarggrāvji. 1657. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēks pilsētu atkal nopostīja. 1701. gadā Biržu pilī tika parakstīts Biržu līgums starp Poliju-Lietuvu un Krieviju, kura viens no iniciatoriem bija Johans Reinholds fon Patkuls. 1704. gadā pils atkal sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā. 1731. gadā pilsēta pārgāja Nesvižas Radzivilu zara īpašumā, 1794. gadā tika ieķīlāta Tiškevičiem, no 1844. gada — Tiškeviču īpašumā. 1863. gada Janvāra sacelšanās laikā pie Biržiem notika Biržu kauja. No 19. gadsimta otrās puses pilsēta attīstījās un kļuva par nozīmīgu ziemeļu Lietuvas pilsētu ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. Nacistu okupācijas laikā šeit tika nošauti aptuveni 3000 ebreju. No 1950. gada - Biržu rajona centrs. No 1978. līdz 1985. gadam plašu rekonstrukcijas darbu rezultātā tika restaurēta Biržu pils, šeit tika iekārtots muzejs "Sēla" un bibliotēka. 1997. gada 6 novembrī tika apstiprināts pilsētas ģerbonis.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  
1823 2 000
1858 2 682
1891 3 000
1897 4 413
1923 5 315
1931 5 705
1939 8 281
1959 8 624
1964 9 400
1970 11 160
1975 13 400
1976 13 700
1979 14 401
1989 15 907
2001 15 262
2011 13 780


Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biržos dzimuši:

Biržu pievārtē, Semenišķu ciemā dzimis amerikāņu kinorežisors Jons Meks (Jonas Mekas, 1922).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]