1900. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1897 1898 1899 - 1900 - 1901 1902 1903 |
| Latvijā: | 1897 1898 1899 - 1900 - 1901 1902 1903 |
| Laikapstākļi: | 1897 1898 1899 - 1900 - 1901 1902 1903 |
| Sportā: | 1897 1898 1899 - 1900 - 1901 1902 1903 |
| Kino: | 1897 1898 1899 - 1900 - 1901 1902 1903 |
Šajā lapā ir apkopoti 1900. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. marts — Daugavpilī ekspluatācijā nodota telefona centrāle.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. aprīlis — tika atklāta Liepājas—Aizputes šaursliežu dzelzceļa līnija ar 1000mm sliežu platumu.
- aprīlis — tika noslēgts līgums starp Rīgas valdi un Dipona vadīto Rīgas tramvaju akciju sabiedrību par zirgu tramvaja pārveidošanu par elektrisko. Darbus bija paredzēts veikt pusotra gada laikā.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- oktobris — A. Dmbrovska dibinātajā elementārskolā Vecmīlgrāvī Martas Rinkas un Katrīnas Dombrovskas vadībā mācības uzsāka 70 bērni.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. decembris — Rīgas latviešu biedrības namā tika dibināta latviešu studentu korporācija "Talavija".
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ar Kurzemes landtāga lēmumu tika slēgts Irlavas skolotāju seminārs.
- Augusts Dombrovskis Vecmīlgrāvī atvēra bērnudārzu — pirmskolu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā, kas vēlāk pārtapa par Zaļo skolu.
- Jelgavā sāka iznākt pirmais modes žurnāls latviešu valodā "Modes Vēstnesis".
- Tika atklāta, pēc arhitekta Kīzelbaša projekta celtā, Jelgavas reālskolas ēka Jelgavā, Svētes ielā 18.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Apsīšu Jēkabs pārcēlās no Vecgulbenes uz Rīgu.
- Notika Jāzepa Vītola kora balādes "Gaismas pils" pirmatskaņojums.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — Žanis Lipke, ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā (1987)
- 12. marts — Jānis Grīziņš, rakstnieks (1941)
- 6. aprīlis — Edvīns Bārda, futbolists, menedžeris (1947)
- 25. aprīlis — Pēteris Pumpurs, Sarkanās armijas aviācijas ģenerālleitnants (1942)
- 17. maijs — Herberts Cukurs, aviators (1965)
- 23. augusts — Pēteris Blaus, žurnālists, politiķis (1971)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |