1903. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1900 1901 1902 - 1903 - 1904 1905 1906 |
| Latvijā: | 1900 1901 1902 - 1903 - 1904 1905 1906 |
| Laikapstākļi: | 1900 1901 1902 - 1903 - 1904 1905 1906 |
| Sportā: | 1900 1901 1902 - 1903 - 1904 1905 1906 |
| Kino: | 1900 1901 1902 - 1903 - 1904 1905 1906 |
Šajā lapā ir apkopoti 1903. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. aprīlis — izcēlās ugunsgrēks un izdega Jēkabpils Sv. Jaunavas Marijas Dzimšanas Romas katoļu baznīca.
- 23. aprīlis — tika likvidēts Cēsu apriņķa pasts, kurš pastāvēja no 1861. gada un izlaida savas pastmarkas.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. maijs — Rainis saņēma atļauju atgriezties dzimtenē no trimdas Slobodskā, Vjatkas guberņā.
- 21. maijs — atdaloties no Nācaretes draudzes izveidojās Liepājas baptistu Ciānas draudze.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. augusts — oficiāli tika atklāta 212 km. garā Stukmaņu - Valkas šaursliežu dzelzceļa līnija. Šīs līnijas Gulbenes - Alūksnes posms tagad ir ņemts aizsardzībā kā tehnikas piemineklis. Posms Pļaviņas - Gulbene ir pārtaisīts par platsliežu dzelzceļu.
- 22. augusts — Liepājā tika iesvētīta Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle. Tā ir augstākā kupolveida celtne Baltijas jūras piekrastē un kā arī pirmā Austrumeiropas baznīca, kas būvēta pēc nepārtrauktās betona liešanas tehnoloģijas, t.i., neizmantojot atbalsta kolonnas. Atklāšanas ceremonijā kopā ar savu svītu piedalījās Krievijas imperators Nikolajs II.
- 29. augusts—8. septembris — „Vitebskas lauksaimnieku biedrība” Daugavpilī rīkoja Lauksaimniecības izstādi. Uz izstādes labiekārtotās teritorijas bāzes 11. oktobrī šeit tika izveidots Nikolajevas parks.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. jūnijs — Majoru un Dubultu labdarības biedrības namā (tagad Majoru pamatskola) notika muzikāla soareja — literārs vakars ar kora dziedāšanu, neoficiāli veltīts trimdiniekiem Rainim un Aspazijai.
- 2. novembris — tika atklāta pirmā lielā Latvijas heraldikas izstāde, kas bija skatāma divu nedēļu garumā.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bukultu muižas teritorijā pie mazā Baltezera Rīgas apgādei ar dzeramo ūdeni sāka būvēt sūkņu stacijas kompleksu, kā arī cauruļvadus ūdens piegādei uz Rīgu.
- Sāka darboties Ventspils telefona centrāle.
- Tika dibināts Alojas ciems.
- Tika dibināta Latviešu Sociāldemokrātu savienība (vēlākā Latvijas Sociālistu – revolucionāru partija).
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. janvāris — Mārtiņš Zīverts, dramaturgs (miris 1990. gadā)
- 8. jūlijs — Jūlijs Vanags, rakstnieks un tulkotājs (miris 1986. gadā)
- 17. jūlijs — Lilita Bērziņa, aktrise (mirusi 1983. gadā)
- 25. septembris — Marks Rotko, ASV gleznotājs (miris 1970. gadā)
- 28. oktobris — Jānis Plaudis, rakstnieks (miris 1952. gadā)
- 29. oktobris — Boriss Ingsters (Boris Ingster), Latvijā dzimis amerikāņu kinorežisors un scenārists (miris 1978. gadā)
- 7. decembris — Hugo Legzdiņš, virsnieks un pedagogs (miris 2004. gadā)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. marts — Ansis Lerhis-Puškaitis, latviešu rakstnieks. (dzimis 1859. gadā)
- 27. novembris — Doku Atis, latviešu rakstnieks un folklorists. (dzimis 1861. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |