Vitebskas kņazi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15. gadsimtā. Līdz 13. gadsimtam Vitebskas kņazi piederēja Polockas Rurikoviču dinastijai, bet 13. gadsimta vidū Vitebskas kņazu tronī nonāca lietuviešu izcelsmes kņazi, kas ieguva arvien lielāku ietekmi, kas beidzās ar Vitebskas pievienošanu Lietuvas dižkunigaitijai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polockas kņazistes sastāvā 11. gadsimtā.

Pēc Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valstī izveidoja Druckas, Minskas un Vitebskas dalienu kņazistes. Par pirmo Vitebskas kņazu 1101. gadā iecēla kņaza Vseslava dēlu Svjatoslavu. Pēc tam, kad Kijevas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs Lielais 1129. gadā anektēja Polockas zemes un aizsūtīja Svjatoslavu trimdā, par Vitebskas kņazu 1129. gadā kļuva viņa dēls Vasiļko, kas vēlāk kļuva arī par Polockas kņazu. 1139. gadā sakās Vitebskas kņazu cīņa par varu Polockā ar Druckas un Minskas kņaziem, kas turpinājās līdz pat 13. gadsimta vidum.

1165.—1167. gadā Vitebskas kņazi uz laiku nokļuva Smoļenskas kņazu atkarībā. Kad Polockā saka valdīt lietuviešu cilmes kņazs Tautivils, par Vitebskas kņazu viņš iecēla savu dēlu Konstantīnu. Ap 1270. gadu Vitebskas kņazi uz laiku nonāca Zelta Ordas, pēc tam atkal Lietuvas dižkunigaitijas atkarībā. Pēdējais Polockas Rurikoviču dinastikas kņazs Vitebskā bija Jaroslavs Vasiļkovičs, kurš izdeva savu meitu Mariju pie vīra Lietuvas dižkunigaiša dēlam Aļģirdam. 1393. gada par Vitebskas kņazu kļuva viņa dēls Vītauts, kurš Vitebskas kņazistes pārvaldei iecēla vietvalžus. 1396. gada vietvaldis bija Švitrigailis. No 1503. gada Vitebskas vietvalži sāka dēvēt sevi par vaivadiem un 1508. gadā tika izveidota Vitebskas vaivadija, kas pastāvēja līdz 1772. gadam, līdz tās iekļaušanai Krievijas impērijas sastāvā. 1802. gadā tika izveidota Vitebskas guberņa.

Polockas un Smoļenskas kņazu vasaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelta Ordas un Lietuvas dižkunigaitijas vasaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vitebskas kņaziste Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā 1389. gadā.
  • Konstantīns Bezrocis (Канстантын, 12621263, Polockas kņaza Tautvila dēls vai sievasbrālis. 1262. gadā piedalījās krievu kņazu karagājienā uz Tērbatu. Lietuvas dižkunigaitis Vaišelga viņu padzina no Polockas un viņš apmetās Vitebskā.
  • Izjaslavs Bračislavičs (Ізяслаў Брачыславіч, 1264),
  • Mihails Konstantinovičs (Міхал Канстантынавіч, 12701280/1297), 1280. gadā Vitebskas kņaziste pieminēta Zelta Ordas hana izsniegtajā jarlikā kā Smoļenskas kņaza Fjodora Rostislaviča valdījums.
  • Vasiļko Bračislavičs (Васілька Брачыславіч, 1280/12971297)
  • Jaroslavs Vasiļjevičs (Яраслаў Васільевіч, 12971320)
  • Aļģirds (Альгерд, 13201377), apprecēja kņaza Jaroslava meitu Mariju. No 1345. gada Lietuvas dižkunigaitis (1345-1377)
  • Juliāna Aleksandrovna (Ульяна Цьвярская, 13771393), Tveras kņaza Aleksandra meita, dižkunigaiša Aļģirda sieva
  • Vītauts Dižais (Вітаўт, no 1393), nākamais Lietuvas dižkunigaitis (1392-1430)
  • Švitrigailis (Сьвідрыгайла, 1396), nākamais Lietuvas dižkunigaitis (1430-1432)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Войтович Л. КНЯЗІВСЬКІ ДИНАСТІЇ СХІДНОЇ ЄВРОПИ (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль (ukrainiski)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]