Arvīds Pelše

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arvīds Pelše
Arvids Pelse.jpg
LKP CK pirmais sekretārs
Amatā
1959. gada 25. novembris — 1966. gada 15. aprīlis
Priekštecis Jānis Kalnbērziņš
Pēctecis Augusts Voss

Dzimšanas dati 1899. gada 7. februāris
Iecavas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija
Miršanas dati 1983. gada 29. maijā (84 gadu vecumā)
Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS, (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Politiskā partija PSKP
Profesija vēsturnieks
Reliģija ateists

Arvīds Pelše (1899. gada 7. februāris [v.s. 26. janvāris]1983. gada 29. maijs) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas, pazīstamas arī kā boļševiku revolūcijas, dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959. līdz 1966. gadam. No 1966. gada līdz nāvei PSKP CK Politbiroja loceklis. Viņa vārdā 1983. gadā tika nosaukts Rīgas Politehniskais institūts (tagad Rīgas Tehniskā Universitāte).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arvīds Pelše dzimis 1899. gada 7. februārī (pēc vecā stila 26. janvārī) Iecavas pagasta zemnieku ģimenē. Sakarā ar Vācijas armijas iebrukumu Kurzemē Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Rīgu, kur iestājies lielinieku partijā. 1916. gadā emigrējis uz Šveici, kur it kā ticies ar lielinieku vadoni Ļeņinu.[1] 1918. gadā esot atgriezies Latvijā un kā Čekas darbinieks darbojies Latvijas SPR represīvajos orgānos. Pēc lielinieku atkāpšanās no Rīgas 1919. gadā atgriezies Padomju Krievijā.[1] 1919.-1929. gadā darbojies dažādos politiskos amatos Sarkanajā Armijā, 1929.-1932. gadā pedagoģiskā darbā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) centrālajā skolā. 1933-1937. gadā padomju saimniecības politiskās nodaļas priekšnieks Kazahijā, PSRS Padomju saimniecību tautas komisariāta Politiskās pārvaldes sektora priekšnieka vietnieks, Liela terora laikā atstādināts no vadošiem amatiem un darbojies pedagoģiskā darbā Maskavā (1937-1940).[2]

Pēc Latvijas okupācijas atgriezies Latvijā un kopš 1941. gada bijis LKP CK sekretārs propagandas un aģitācijas jautājumos. 1958. gadā Dānijā apmeklējis Dānijas Komunistu partijas 20. kongresu. No 1959. gada jūlija līdz novembrim A. Pelšes vadībā notika LKP rindu tīrīšanas no nacionālkomunistiem, kuru laikā ap 2 000 nacionālkomunistu zaudēja amatus. No LKP CK Pirmā sekretāra amata tika atcelts Jānis Kalnbērziņš un 1958. gada 25. novembrī Pelše kļuva par LKP CK pirmo sekretāru. Pēc viņa rīkojuma Latvijas PSR VDK 1960.- 1962. gadā apcietināja un notiesāja daudzus nacionālpatriotiski noskaņotus Latvijas iedzīvotājus, ieskaitot G. Astru, J. Ziemeli un t.s. "Baltijas federācijas" grupas locekļus.[3] 1961. gadā kļuva par PSKP CK locekli. Tajā pašā gadā, pēc Jurija Gagarina atgriešanās uz zemeslodes, viņš PSKP piedāvāja Rīgu pārsaukt par Gagarinu,[4] tomēr piedāvājums tika noraidīts. 1966. gada 15. aprīlī Pelše tika nomainīts LKP CK pirmā sekretāra amatā, sakarā ar viņa iekļaušanu PSKP CK Politbirojā. 1979. gada 24. martā viņam piešķīra Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu.[5]

Pēdējos dzīves gados Pelšes veselības stāvoklis pasliktinājās sakarā ar plaušu vēža rašanos. Viņš neapmeklēja Leonīda Brežņeva bēres un drīz radās baumas par Arvīda Pelšes nāvi. 1983. gada 29. maijā plkst. 17:55 Pelše nomira no pēkšņas sirds apstāšanās.[6] Arvīdam Pelšem tika rīkotas valsts mēroga bēres.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Kalnbērziņš
LKP CK Pirmais sekretārs
1959. gada 25. novembris1966. gada 15. aprīlis
Pēctecis:
Augusts Voss