Arvīds Pelše

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arvīds Pelše
Arvids Pelse.jpg
LKP CK pirmais sekretārs
Amatā
1959. gada 25. novembris — 1966. gada 15. aprīlis
Priekštecis Jānis Kalnbērziņš
Pēctecis Augusts Voss

Dzimšanas dati 1899. gada 7. februāris
Valsts karogs: Krievija netālu no Iecavas, Krievijas impērija
Miršanas dati 1983. gada 29. maijā (84 gadu vecumā)
Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Politiskā partija PSKP
Profesija vēsturnieks
Reliģija ateists

Arvīds Pelše (1899. gada 7. februāris [v.s. 26. janvāris]1983. gada 29. maijs) bija latviešu vēsturnieks, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas, pazīstamas arī kā boļševiku revolūcijas, dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959. līdz 1966. gadam. No 1966. gada līdz nāvei PSKP CK Politbiroja loceklis. Viņa vārdā 1983. gadā tika nosaukts Rīgas Politehniskais institūts (tagad Rīgas Tehniskā Universitāte).

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arvīds Pelše bija dzimis 1899. gada 7. februārī (pēc vecā stila 26. janvārī) zemnieku ģimenē, netālu no Iecavas pilsētas. 1915. gadā Rīgā pievienojies sociāldemokrātiskajai (lielinieku) partijai. 1916. gadā Šveicē saticis Ļeņinu.[1] Vēlāk aktīvi iesaistījies Oktobra revolūcijas gatavošanā un rīkošanā. 1918. gadā pievienojies Čekai. Tajā pašā gadā aizsūtīts uz Latviju rīkot revolūciju. Pēc padomju varas sakāves 1919. gadā atgriezies Krievijā.[1] 1919.-1929. gadā Sarkanajā Armijā politiskos amatos un pedagoģiskā darbā, 1929.-1932. gadā pedagoģiskā darbā Iekšlietu tautas komisariāta centrālajā skolā. 1933-1937. gadā padomju saimniecības politiskās nodaļas priekšnieks Kazahijas PSR, PSRS Padomju saimniecību tautas komisariāta Politiskās pārvaldes sektora priekšnieka vietnieks, 1937.-1940. gadā pedagoģiskā darbā Maskavā.[2]

Pēc Latvijas okupācijas atgriezies Latvijā un kopš 1941. gada bijis LKP CK sekretārs propagandas un aģitācijas jautājumos. 1958. gadā Dānijā apmeklējis Dānijas Komunistu partijas 20. kongresu. No 1959. gada jūlija līdz novembrim notika LKP rindu tīrīšanas no nacionālkomunistiem. Ap 2 000 nacionālkomunistu zaudēja amatus. No LKP CK Pirmā sekretāra amata tika atcelts Jānis Kalnbērziņš un 25. novembrī Pelše kļuva par LKP CK pirmo sekretāru. 1961. gadā kļuvis par PSKP CK locekli. Tajā pašā gadā, pēc Jurija Gagarina atgriešanās uz zemeslodes, viņš PSKP piedāvāja Rīgu pārsaukt par Gagarinu,[3] tomēr piedāvājums tika noraidīts. 1966. gada 15. aprīlī Pelše tika nomainīts LKP CK pirmā sekretāra amatā, sakarā ar viņa iekļaušanu PSKP CK Politbirojā. 1979. gada 24. martā viņam piešķīra Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu.[4]

Pēdējos dzīves gados Pelšes veselības stāvoklis pasliktinājās sakarā ar plaušu vēža rašanos. Viņš neapmeklēja Leonīda Brežņeva bēres un drīz radās baumas par Arvīda Pelšes nāvi. 1983. gada 29. maijā plkst. 17:55 Pelše nomira no pēkšņas sirds apstāšanās.[5] Arvīdam Pelšem tika rīkotas valsts mēroga bēres.

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Who's Who in Russia Since 1900, Martin McCauley
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  616.—617. lpp.
  3. UNIKĀLA LIECĪBA. Gagarins bija Rīgā :: Diena.lv (latviski)
  4. Brežņevs piešķir apbalvojumu Pelšem
  5. No padomju laikrakstos publicētajiem datiem 31. maijā
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Kalnbērziņš
LKP CK Pirmais sekretārs
1959. gada 25. novembris1966. gada 15. aprīlis
Pēctecis:
Augusts Voss