Krasnojarska

Vikipēdijas lapa
Krasnojarska
pilsēta
Красноярск
Karogs: Krasnojarska
Karogs
Ģerbonis: Krasnojarska
Ģerbonis
Krasnojarska (Krievija)
Krasnojarska
Krasnojarska
Krasnojarska (Krasnojarskas novads)
Krasnojarska
Krasnojarska
Koordinātas: 56°1′N 92°52′E / 56.017°N 92.867°E / 56.017; 92.867Koordinātas: 56°1′N 92°52′E / 56.017°N 92.867°E / 56.017; 92.867
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads
Federālais apgabals Sibīrijas federālais apgabals
Platība
 • Kopējā 379,5 km2
Augstums 287 m
Iedzīvotāji (2023. gadā)
 • kopā 1 196 913
 • blīvums 3 153,9/km²
Mājaslapa www.admkrsk.ru
Krasnojarska Vikikrātuvē

Krasnojarska (krievu: Красноярск) ir lielpilsēta Krievijas Federācijā, Krasnojarskas novada administratīvais centrs. Izvietojusies novada dienvidos abos Jeņisejas krastos, kur to šķērso Transsibīrijas dzelzceļš. Viens no galvenajiem Austrumsibīrijas biznesa, rūpniecības, izglītības un kultūras centriem.[1][2]

Krasnojarskā 2013. gadā dzīvoja vairāk kā 1 miljons iedzīvotāju, tā ir Sibīrijas trešā lielākā pilsēta (aiz Novosibirskas un Omskas).[1] Pilsētas pievārtē atrodas rezervāts Stolbi ("Stabi", kopš 2019. gada Красноярские Столбы).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta veidojās ap kazaku 1628. gadā dibināto cietoksni, ko sākotnēji sauca par Jauno Kačas ostrogu (Новый Качинский острог), vēlāk to nodevēja par "Sarkanajām (Skaistajām) Klintīm" (Красный Яр) senākā hakasu valodas vietvārda "Kizilčara" (Хызыл чар) ietekmē.[3] Pilsētiņa sāka attīstīties 18. gadsimta vidū pēc pasta ceļa izveides un tuvējo zelta atradņu attīstīšanās. Tā bija arī izsūtījuma vieta.

19. gadsimtā Krasnojarska bija galvenais Sibīrijas kazaku centrs. 1823. gadā tā kļuva par Jeņisejas guberņas administratīvo centru. 1895. gadā caur pilsētu izbūvēja Transsibīrijas dzelzceļu. 1900. gadā tilta pār Jeņiseju makets līdz ar Eifeļa torni ieguva Grand-Prix 1900. gada Pasaules izstādē Parīzē.

Pēc PSRS izveidošanās Krasnojarskā uzcēla daudz rūpnīcu, pēc Otrā pasaules kara uz šejieni pārcēla daudz rūpnīcu no Padomju Savienības rietumu daļas. No 1941. līdz 2013. gadam viens no lielākajiem uzņēmumiem pilsētā bija Krasnojarskas kombainu rūpnīca.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnojarsku uzskata par Krievijas regbija centru. Ilgāku laiku pilsētā atradās Krievijas regbija federācija, Krievijas regbija līgā spēlē divi Krasnojarskā bāzēti klubi.

Krievijas basketbola līgā spēlē Krasnojarskas "Enisey" komanda, savukārt Krievijas Augstākajā hokeja līgā spēlē Krasnojarskas "Sokol".

Latviešu biedrība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnojarskā darbojas latviešu biedrība "Dzintars",[4] kas organizē latviešu valodas kursus, kā arī kultūras pasākumus vietējai latviešu kopienai.[5] Biedrības darbā piedalās latvieši, kas Sibīrijā nonākuši padomju deportāciju rezultātā, Sibīrijas latviešu koloniju iedzīvotāji un viņu pēcteči.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnojarskā dzimuši:

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Krasnoyarsk». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2021. gada 9. novembris.
  2. Dace Kokareviča. «Ambiciozā pērle – Krasnojarska». la.lv. Latvijas Avīze, 2012. gada 9. augusts. Skatīts: 2023. gada 3. janvāris.
  3. Бутанаев В. Я. Топонимический словарь Хакасско-Минусинского края. Абакан, 1995.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
  5. http://www.youtube.com/user/liieniite/videos?flow=grid&view=0

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]