Curonia

Curonia
Pamatinformācija
Dibināšana	1808; Tērbata
Krāsas	zaļš-zils-balts
Devīze	Sirds Kurzemnieka gods; Draugs tam draugam.
Konventa dzīvoklis	Dzirnavu iela 15 Rīga (1929—1931).; Mazā Miesnieku iela 1-4 Rīga (1939).

Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā. Tās devīzes bija: Sirds Kurzemnieka gods un Draugs tam draugam (kaut sarunvaloda bija vācbaltu dialektā, devīzes bija latviešu valodā).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par savu pirmsākumu korporācija uzskata 18. gadsimtā Jēnas, Getingenes, Heidelbergas, Berlīnes un Bonnas universitātēs pastāvējušās kurzemnieku novadniecības (vācu: Landsmannschaft), kas Franču revolucionāro karu dēļ 1798. gadā tika slēgtas. Curonia dibināta 1808. gadā pie Tērbatas Universitātes kā Kurzemes guberņas studentu novadniecība. 1812. gada kara laikā varas iestādes korporāciju likvidēja, tomēr Curonia turpina pastāvēt neoficiāli.

1821. gadā atsāka oficiālu darbību. No 1834. gada aktīvi piedalījās Tērbatas šaržēto konventa darbā. 1855. gadā Krievijas impērijas tautas izglītības ministrs oficiāli atļāva korporācijas darbību.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada decembrī visi ieročus nest spējīgie korporācijas biedri brīvprātīgi iestājās Baltijas Landesvērā cīņai pret lieliniekiem.

1920. gadā korporāciju atkārtoti reģistrēja pie Tērbatas Universitātes.

1921. gadā tās darbību pārcēla uz Rīgu, attiecīgi reģistrējoties pie Latvijas Universitātes (LU). Tajā pašā laikā darbību uzsāka arī tās filiāle Jēnas Universitātē Vācijā.

1924. gadā Curonia tika uzņemta Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konventā (P!K!).

1932. gadā tā kopā ar pārējām vācbaltu studentu korporācijām demonstratīvi izstājās no P!K!, protestējot pret prasību P!K! sēdēs lietot tikai latviešu valodu. Pēc LU padomes lēmuma to 1932. gada jūnijā slēdza, bet Curonia turpināja pastāvēt kā biedrība, saglabājot korporācijas iekšējo uzbūvi.

Otrā pasaules kara sākumā, sakarā ar vācbaltiešu izceļošanu 1939. gadā, biedrību Curonia slēdza. Lielākā daļa tās biedru apmetās Pozenes apkārtnē un uzsāka studijas vietējā universitātē. Tur gan nebija iespējama korporācijas atjaunošana, bet filistri pulcējās "Kurzemes Veco kungu biedrības" (Altherrenverband Kurland) aizsegā.

Pēc kara beigām filistru biedrības priekšnieks Ernsts fon Mirbahs 1947. gadā izveidoja biedru adrešu sarakstu un 1948. gadā Hanoverā notika pirmais filistru konvents un komeršs.

1959. gadā 86 Vācijā dzīvojošie Curonia's filistri kopā ar pārējo vācbaltu korporāciju filistriem piedalījās Baltijas tradīciju korporācijas Curonia Goettingensis dibināšanā, kuru vēlāk deklarēja par Baltijas korporāciju oficiālo tradīciju turpinātāju. Pateicoties Curonia's filistru lielajai aktivitātei, jaundibināto organizāciju bieži uzskata par 1808. gadā dibinātās korporācijas turpinājumu. Tika saglabātas arī Curonia's krāsas.

Biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Curonia visu savu pastāvēšanas laiku pieturējās pie novadniecības principa. Līdz ar to korporācijā tika uzņemti tikai Kurzemes guberņā (vēlāk arī Rīgā) dzimuši vācbaltiešu studenti. Līdz 1938. gadam korporācijas rindās bija uzņemti 1818 biedri. Pazīstamākie biedri: Tērbatas Universitātes rektors Frīdrihs Biders, Rīgas pilsētas vecākais Vilhelms fon Bulmerinks, Vācijas bundestāga loceklis Oto fon Firkss, vēstures profesors Teodors Šīmanis.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Ščerbinskis. Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.
A. Sietiņsons. Curonia's 150 gadi//Universitas-1958.-Nr.5.-60.-63.lpp.