Dienvidu tilts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidu tilts
Dienvidu tilts no Zakjusalas.jpg
Skats uz tiltu no Zaķusalas
Transporta veids Autotransports
Šķērso Daugava
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Apkalpo A/S Rīgas Tilti
Materiāli tērauda konstrukcijas ar monolīta dzelzsbetona plātni virs tām
Posmu skaits 7
Balstu skaits 6 (10)
Posma garums garākais laidums — 110 metri
Garums 803 metri
Platums 34,28 metri
Augstums 13,33 metri (virs ceļa seguma)
Klīrenss 8,5 metri
Celtniecība 2004.—2013.[1]
Tilts atklāts 2008. gada 18. novembris
Koordinātas 56°54′56″N 24°09′26″E / 56.91556°N 24.15722°E / 56.91556; 24.15722

Dienvidu tilts ir tilts Rīgā, kura būvniecību veica no 2004. līdz 2013. gadam. Tiltam katrā virzienā ir 3 braukšanas joslas, veloceliņi un ietves gājējiem. Pa tiltu kursē arī sabiedriskais transports.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projektēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gados jauna tilta būvniecība vairākas reizes tika apspriesta Rīgas pašvaldībā un 1997. gadā tika izstrādāts tilta pirmprojekts. Dienvidu tilta būvniecība tika paredzēta Rīgas pilsētas ielu, kustības pārvadu un tiltu saglabāšanas, attīstības un uzturēšanas koncepcijā.

2001. gada 2. jūlijā Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aivars Kreituss nāca klajā ar paziņojumu, ka jauno Daugavas šķērsojuma vietu — Dienvidu tiltu — varētu pabeigt jau 2003. gada beigās. Tolaik Kreituss norādīja, ka Dienvidu tilta celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus latu. Saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem gan vairāk rīdzinieku uzskatīja, ka vispirms būtu jābūvē Ziemeļu tunelis.

2002. gada 29. janvārī Rīgas Domē tika pieņemts lēmumu par tilta būvniecību. 2002. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sāka darbu pie Dienvidu tilta projekta īstenošanas, izstrādājot projektēšanas uzdevumu Dienvidu tilta trasei no Vienības gatves Daugavas kreisajā krastā līdz Slāvu rotācijas aplim Daugavas labajā krastā. Pēc 2002. gadā sarīkotā plenēra par Dienvidu tilta arhitektūras un konstruktīvajiem risinājumiem tilta arhitektūras un dizaina izstrāde tika uzticēta projektēšanas grupai "Arhitektonika". 2003. gadā tika apstiprināts Dienvidu tilta trases skiču projekts, kura galvenais projektētājs bija SIA "Tiltprojekts".[2] 2004. gada martā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments paraksta līgumu par Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību ar AS "Dienvidu tilts", kurš tika izvēlēts starptautiskā konkursā.

Celtniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu tilta celtniecība, 2006. gada jūnijā.

2004. gada 15. novembrī svinīgi tika sākta Dienvidu tilta būvniecību. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP) tilta pamatos svinīgi iemūrēja kapsulu ar vēstījumu. Pirmais darbs bija tilta balstu izbūve upes krastos. Savukārt tilta balstus upes ūdens daļā sāka būvēt pēc pavasara palu beigšanās. 2005. gada 1. martā tika paziņo, ka izstrādāt Dienvidu tilta finansēšanas modeli un finansēt tā būvniecību ir pieteicies viens pretendents — Vācijas banka "Deutsche Bank AG".

2005. gada 5. oktobrī pēc senas tiltu būvētāju tradīcijas notika Dienvidu tilta balstu iesvētīšana, ko īstenoja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs un Jelgavas Metropolijas Romas katoļu baznīcas bīskaps Antons Justs. 2005. gada novembrī sāka Dienvidu tilta labā krasta tilta pieejas estakāžu būvniecību. 2005. gada 21. decembrī tika pabeigta Dienvidu tilta desmit balstu izbūvi. Darbus paveica plānotajā termiņā.

2006. gadā inflācijas dēļ tilta būvētāji pieprasīja no Rīgas domes piešķirt papildus līdzekļus tilta celšanai, draudot ar būvdarbu pārtraukšanu, tomēr tas nenotika. 2006. gada janvārī AS "Dienvidu tilts" saņēma pirmās tilta laiduma metāla konstrukcijas, kuras piegādāja Krievijas AS "Voroņežstaļmost". Tilta laiduma konstrukcijas veidoja tilta karkasu, uz kura vēlāk tika izbūvēta brauktuve, ietves, margas. 2006. gada 22. maijā svinīgi sāka Dienvidu tilta laiduma konstrukciju uzbīdīšanu uz balstiem. Konstrukciju bīdīšanas mehānismu, nospiežot sarkanu pogu, svinīgi iedarbināja Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) un AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

2007. gada 11. janvārī tika pabeigta Dienvidu tilta laiduma konstrukcijas uzbīdīšanu pāri balstiem, savienojot Daugavas labo un kreiso krastu. Spēcīgā vēja dēļ gan tiek atcelta paredzētā uguņošana. 2007. gada martā Dienvidu tilts tika nolaists uz pastāvīgiem balstiem, bet tā paša gada maijā bija pabeigta jau vairāk nekā puse Dienvidu tilta un estakāžu izbūves. 2007. gada oktobrī Dienvidu tiltam Rīgā tika pabeigta oranžo vanšu uzstādīšana — bija paveikti aptuveni 65% no Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības kopējā apjoma.

2008. gada jūnijā tika pabeigta Dienvidu tilta braucamās daļas, gājēju ietvju un veloceliņu betonēšana. 2008. gada augustā tika veikta estakāžu pāri Krasta un Maskavas ielai pārbaude ar noslogojumu. Pēc būvnieku teiktā, rezultāti esot izcili. Tika sākta Dienvidu tilta brauktuves seguma asfaltēšana. 2008. gada augustā sāka Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecību — tika pārbūvēts Slāvu maģistrālais kustības mezgls. 2008. gada septembrī transporta kustībai tika atklātas četras no sešām Dienvidu tilta estakādes pāri Maskavas un Krasta ielai. 23. oktobris — ar 32 kravas mašīnām, kuru kopējais svars sasniedza 1280 tonnas, veiksmīgi tika veikta Dienvidu tilta slodzes pārbaude,[3] bet 17. novembrī Dienvidu tilts svinīgi tika atklāts gājējiem un autotransportam.[4]

2009. gada 4. decembrī A/S "Dienvidu tilts" tika pārdēvēta par A/S "Transport Systems". A/S Dienvidu tilts padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis no A/S „Dienvidu tilts” izslēdza uzņēmumu „Skonto būve” SIA.

2010. gada 30. jūnijā Dienvidu tilta trešās kārtas (pievedceļu kreisajā krastā) būvniecības darbi tika apturēti, jo Rīgas domes budžetā tam vairs nebija finansējuma. Rīgas domes līgums ar "Deutsche Bank" paredzēja, ka 2010. gada otrajā pusē pašvaldībai vajadzēs sākt atmaksāt būvniekiem tilta būvniecībai piešķirto kredītu. Dienvidu tilta 1. un 2. kārtas summārās izmaksas bija 573 miljoni LVL. No tiem 263 miljoni LVL bija maksa tikai par finansējuma piesaisti.

2012. gadā atsākās trešās kārtas būvniecība un tā tika pabeigta 2013. gada 29. oktobrī.

Celtniecības posmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu tilta būvniecības posmi Garums Realizācijas termiņi
Pirmā kārta — No Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam 2,5 km 20042008
Otrā kārta — Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes
būvniecība Slāvu rotācijas aplī
1,0 km 20082011
Trešā kārta — no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai [5] 1,6 km 20102013

Publicitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satiksmes mezgls Daugavas labajā krastā.

Dārgākais tilts pasaulē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilta celtniecības gaitā presē ar vien biežāk parādījās informācija par to, ka Dienvidu tilts esot dārgākais tilts pasaulē. Publikācijās tika teikts, ka par 600 miljoniem latu pasaulē mēdz uzcelt daudz varenākus tiltus vai arī ka ievērības cienīgu tiltu būve iekļaujas pieticīgākos budžetos. Piemēram, ar Dienvidu tilta kopējām izmaksām Rīgā esot salīdzināms Donhajas jeb Lielais Austrumu jūras tilts Ķīnā starp Šanhaju ar Janšaņas dziļūdens ostu Ķīnā. Tas 32,5 kilometru garumā šķērso Handžou līci Austrumķīnas jūrā un ir garākais pārjūras tilts pasaulē, bet esot iekļāvies 1,2 miljardu ASV dolāru vai aptuveni 634 miljonu latu lielā tāmē. Augstākais autoceļu tilts pasaulē — Mijo viadukts Dienvidfrancijā pāri 2,5 kilometrus platajai Tarnas upes ielejai 270 metru augstumā ar visām piebrauktuvēm esot izmaksājis nepilniem 300 miljoniem latu līdzvērtīgu summu. Šis uzskats nostiprinās daļā sabiedrības, kaut arī pašvaldība un būvnieki to noliedz.[6][7]

A/S "Dienvidu tilts" reaģējot uz anonīmo ekspertu analīzi norādīja, ka tā ir nepareiza un maldinoša, jo sajauktas izmaksas ar 1. un 2. kārtu, nepareizi norādīta tilta būvniecības izmaksas uz 1 m², kā arī sajaukti citi fakti. Atsevišķās publikācijās visu trīs kārtu kopējās izmaksas tika attiecinātas tikai uz paša tilta būvniecību, pēc kā šī summa tika salīdzināta ar līdzīgiem projektiem citur pasaulē. Tā rezultātā Dienvidu tilta izmaksas tiešām bija krietni lielākas. A/S "Dienvidu tilts" arī izteica nožēlu, ka Dienvidu tilta izmaksas tiek salīdzinātas, neiepazīstoties ar detalizētu tilta būvniecības tāmi, kas ir uz 50 lappusēm ar aptuveni 3 000 pozīcijām un apakšpozīcijām. Visa Daugavas šķērsojuma projekta 1. kārta, kurā ietilpst arī paša tilta, kā arī estakāžu pāri Krasta un Maskavas ielai projektēšana un izbūve, izmaksāja 85,5 miljonus latu. Taču kopā ar inflācijas uzcenojumu pēdējos gados tika paredzēts, ka tilta izmaksas sasniegs ap 133 miljoniem. Ekonomikas ministrijas Valsts būvinspekcija 2004. gadā veica sniegto projekta īstenošanas aprēķinu pārbaudi. Saskaņā ar pārbaudes rezultātiem būvniecības izmaksu aprēķins orientējoši atbilst būvniecības tirgus situācijai 2003. gadā.

Tilta būvnieki norāda, ka Dienvidu tilta izmaksas (1 m² — 1184 Ls) ir 2—3 reizes lētāka nekā līdzīgām tiltu būvēm Eiropā. Piemēram, Pelječas bridge Horvātijā (2007.—2008. gads) viena kvadrātmetra būvniecības izmaksas bija 3783 Ls, bet Rion-Antirion tilta Grieķijā (2004. gads) izmaksas uz 1 m² bija 6722 Ls.[8][9][10]

Pretēji Rīgas domes un Dienvidu tilta ģenerālbūvnieka viedoklim, Latvijas Ministru prezidents uzskata, ka Dienvidu tilts ir viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē. Valdis Dombrovskis: "Šis ir ne visai kvalitatīvi uzcelts tilts, kurš nez kādēļ ir izrādījies viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē." Tas, ka tilta būvniecībā varētu būt neracionāli izlietoti līdzekļi, nav pārsteigums un Valsts kontroles izmeklēšanas slēdziens to tikai apstiprināja.[11]

Līdzekļu pārtērēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada 27. februārī Valsts kontrole pabeidza 2008. gada pavasarī sākto revīziju par Dienvidu tilta būvniecību. 2009. gada 18. martā Valsts kontrole publiskoja Dienvidu tilta revīzijas rezultātus un nodeva tos Ģenerālprokuratūrai. Valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā ir izšķērdējusi 27 miljonus latu. Rīgas dome to noliedza un solīja revīzijas rezultātus pārsūdzēt.[4]

Valsts kontrole konstatējusi, ka Dienvidu tilta celtniecībā ir pārtērēti 27 miljoni latu. Valsts kontroles viedokli apstiprinājis arī advokātu biroja „Grunte un Cers” slēdziens, kuru lūdza sagatavot Rīgas dome. Advokātu biroja atzinumā teikts, ka tagad jāmēģina piedzīt nauda no tilta būvnieka un domes amatpersonām. Tomēr domes vadība nav izrādījusi iniciatīvu līdzekļu piedziņa. Ja Rīgas dome pret vainīgajām amatpersonām nevērsīsies, to ir gatava darīt Pašvaldību ministrija. Pašvaldību ministrija arī uzskata, ka Ušakova pasivitāte būtu krimināli sodāma. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumus pilda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]