Lats

Latvijas lats
Standarta viena lata monēta ar laša attēlu.
ISO 4217	LVL
Lieto	Latvija
Inflācija	4,7%
Avots	2011. gada augusts
ERM
Kopš	2009. gada 2. maija
Fiksēta likme kopš	2005. gada 1. janvāra
Aizstāts ar €	2014—2018
€ =	Ls 0,702804
Subvienība
1/100	santīms
Valūtas simbols	Ls
Daudzskaitlis	lati (nom), latu (ģen)
santīms	santīmi (nom), santīmu (ģen)
Monētas	1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu, 1, 2 lati
Banknotes	5, 10, 20, 50, 100, 500 latu
Izdevējiestāde	Latvijas Banka

Lats (ISO 4217 kods: LVL) ir Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība. Vienā latā ir 100 santīmu. Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Tā segumu ar savām rezervēm nodrošina Latvijas Banka.

Vēsture

Piecu latu monēta, tika izmantota pirms Otrā pasaules kara. Izskata autors Rihards Zariņš.

Pirmā pasaules kara laikā un valsts pastāvēšanas pirmajos gados Latvijas teritorijā apgrozībā bija vairāku veidu naudas zīmes - apgrozībā joprojām bija cariskās Krievijas rubļi, taču bez tām lietoja arī Krievijas pagaidu valdības izdotās Krievijas valsts kases zīmes (Domes naudu un kerenkas), vācu karaspēka okupētajā teritorijā tika lietotas vācu markas, ostmarkas un ostrubļi, savu naudu emitēja Liepājas, Jelgavas, Ventspils un Rīgas pašvaldības, kā arī Rīgas un Cēsu strādnieku deputātu padomes un Bermontieši. Paralēli šīm naudas zīmēm Latvijas valdība 1919. gadā izlaida Latvijas Rubļus, nosakot tā kursu pret citām apgrozībā esošajām valūtām 1 Latvijas rublis=1 ostrublis=2 vācu markas=1,5 cara rubļi. Latvijas rubļi 1920. gada 18. martā tika noteikti par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valsts teritorijā. Pirmos Latus sāka lietot 1922. gadā, aizstājot Latvijas rubļus. 1922. gada 3. augustā tika pieņemti noteikumi par naudu. Latvijas rublis tika mainīts pret Latu attiecībā 50/1. Lati tika segti ar zeltu nosakot, ka pret vienu latu pēc pieprasījuma izsniedzami 0,2903226 grami tīra zelta. Latvijas Banka emitēja banknotes ar nominālvērtībām 10, 20, 25, 50, 100 un 500 lati, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu monētas, bet Finanšu ministrija emitēja valsts kases zīmes ar nominālvērtībām 5, 10 un 20 lati.

Kad 1940. gadā Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā, latus aizstāja PSRS rublis pēc kursa 1 lats=1 rublis. Abas naudas vienības paralēli cirkulēja četrus mēnešus līdz latu, sabiedrību iepriekš nebrīdinot, anulēja. 20. gadsimta 90. gadu sākumā, līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu, kā pārejas valūta, uz laiku tika ieviests Latvijas rublis. Pakāpeniska latu banknošu un monētu atgriešanās apritē noritēja kopš 1993. gada, kad 5. martā tika laista apgrozībā pirmā atjaunotā lata naudas zīme — Latvijas Bankas 5 latu banknote. Naudas reforma valstī tika pilnīgi pabeigta 1998. gada 20. jūlijā, kad apgrozībā laida 500 latu banknoti.

Monetārā politika

Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Tā oficiālo kursu pret ārvalstu valūtām nosaka Latvijas Banka. Lata kurss kopš 2005. gada ir piesaistīts eiro, paredzot fiksētu kursu, kas var svārstīties +/-1% robežas no piesaistes kursa 0,702804 eiro pret 1 latu. Tādējādi tiek izpildītas Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības prasības, saskaņā ar kurām divus gadus pirms eiro ieviešanas nacionālā valūta var svārstīties +/-15% robežās pret piesaistes kursu. Fiksēts kurss izvēlēts arī, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, ņemot vērā ārējās tirdzniecības lielo nozīmi Latvijas ekonomikā. Pirms lata piesaistes eiro tas no 1994. gada bija piesaistīts SDR valūtu grozam.

Naudas zīmes

Apgrozībā esošās naudas kopsummas lielāko daļu veido 20 latu banknotes.

Tiesības emitēt lata naudas zīmes ir Latvijas Bankai, kura arī nosaka nosaka kārtību, kādā naudas zīmes izņemamas no apgrozības un bojātās naudas zīmes aizstājamas ar derīgām. Latvijas Banka naudas zīmes izplata ar kredītiestāžu starpniecību, pamatojoties uz kuru pieprasījumu tiek izvēlēts arī daudzums kādā apgrozībā tiek laistas katras nominālvērtības naudas zīmes.

Pašlaik apgrozībā ir papīra naudas zīmes ar nominālvērtību 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu un monētas ar nominālvērtību 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1 un 2 lati, kā arī retāk sastopamas īpaša dizaina 1 lata monētas, vecā parauga 2 latu monētas, Latvijas Republikas 75. gadu jubilejai veltītās 2, 10 un 100 latu monētas un 24 karātu zelta 100 latu monēta. Lielāko daļu apgrozībā esošo naudaszīmju vērtības kopsummas veido banknotes, turklāt vairāk kā puse no tām ir 20 latu naudas zīmes, bet no monētām visizplatītākā ir viena lata monēta.

Lai nodrošinātu naudas zīmes pret viltošanu lata banknotes tiek iespiestas uz papīra, kurā iestrādātas bezkrāsainas šķiedras, kas ultravioletajā apgaismojumā redzamas trijās dažādās krāsās. Tāpat ultravioletajā gaismā luminiscē banknošu sērijas numuri. Banknotes abās pusēs malās zem un virs attēla ir pretpavairošanas līnijas. Reversā iestrādāta metāliska josla, kas pilnībā redzama tikai skatoties pret gaismu. Šīs joslas izskats ir atšķirīgs 1992. gadā izlaistajām banknotēm uz kurām joslā redzams uzraksts LATVIJAS BANKA, savukārt uz visām pārējām naudas zīmēm josla ir ar hologrammām un uzrakstiem ar nominālvērtību. Aversā tēraudspiedes tehnikā iespiests attēls un ornamentālā josla pa labi no tā, kā arī banknotes nominālvērtība un zīme neredzīgajiem. Ornamentālajā joslā ir slēpts uzraksts, kas redzams gaismai krītot noteiktā leņķī, tajā norādīta nominālvērtība. Skatoties caur naudas zīmi pret gaismu, tās baltajā daļā ir redzama ūdenszīme (tautumeita), bet banknotes abās pusēs esošajām caurskata zīmēm jāsakrīt, veidojot ozollapas attēlu. Nominālvērtības uzraksts aversā ir veidots ar mikroskopiskiem burtiem - ciparos ir norādīta nominālvērtība, bet uz to fona - LATVIJAS BANKA. Izņēmums ir jaunākās 5, 10 un 20 latu uz kurām mikroburtu raksts ar uzrakstu LATVIJAS BANKA ir joslā zem cipariem. Uz šīm naudas zīmēm cipari iespiesti tā, lai leņķī mainītu krāsu, bet pa kreisi no tiem ir reljefa josla uz kuras četrreiz dažādos toņos iespiesta nominālvērtība, turklāt katrs uzraksts atkarībā no apskates leņķa mainās atšķirīgi. Šajās banknotēs ir arī iedobuma zīme - virs caurskata zīmes divreiz iespiesta nominālvērtība. Jaunākajām 100 un 500 latu banknotēm (izlaistas attiecīgi 2007. un 2008. gadā) nominālvērtības skaitlis siltuma ietekmē maina krāsu. Tajās ir iestrādāts arī caurskata lodziņš, kurā uz gaiša fona redzama saule, bet uz tumša - uzraksti Ls. 500 latu naudaszīmē nominālvērtības vārdiskais uzraksts atkarībā no apskates leņķa maina krāsu.

Laika monēta - no sudraba un niobija kalta piemiņas monēta

Tiek kaltas arī lata piemiņas monētas no zelta un sudraba ar nominālvērtībām 1, 5, 10 un 20 lati, kuras nav paredzētas apgrozībai, lai arī ir derīgas kā maksāšanas līdzeklis, jo to vērtība ir lielāka par nominālvērtību. Jubilejas un piemiņas monētas ir veltījums kādam notikumam, simbolam vai tēlam.. Tās parasti izgatavo no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas, jubilejas monētas parasti netiek lietošanai maksājumos (jo to vērtība ir daudz lielāka par nominālvērtību, bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Atšķirībā no citām piemiņas monētām, šīm monētām 1997. gadā tika noteikts apgrozības monētu statuss.

Visas pēc 1992. gada 1. janvāra emitētās naudas zīmes ir pilnvērtīgs maksāšanas līdzeklis, kuras Latvijas Banka maina atbilstoši nominālvērtībai. Izņēmums ir bojātas piemiņas monētas, kuras vai nu apmaina vai, ja monētas tirāža izpārdota, atdod samaksāto naudu. Bojātas banknotes maina, ja no tām ir saglabājusies vairāk kā puse, ir redzamas drošības pazīmes un nomināls, bet apgrozības monētas - ja redzams ģerbonis un nominālvērtība. Bojātas un nolietojušās naudas zīmes, kā arī vecā parauga divlatnieki, kas tiek aizstāti ar bimetāla monētām, nonākot Latvijas Bankā, tiek izņemtas no apgrozības un iznīcinātas.

Latvijas lata dizains kā kultūras vērtība ierindots Latvijas kultūras kanonā.

Ārējās saites

• Par latu Latvijas Bankas mājas lapā
• Coins of CIS and Baltic countries