Lats

Latvijas lats
	Standarta viena lata monēta ar laša attēlu.
ISO 4217	LVL
Lieto	Latvija
Inflācija	4,7%
Avots	2011. gada augusts
ERM
Kopš	2009. gada 2. maija
Fiksēta likme kopš	2005. gada 1. janvāra
Aizstāts ar €	2014—2018
€ =	Ls 0,702804
Subvienība
1/100	santīms
Valūtas simbols	Ls
Daudzskaitlis	lati (nom), latu (ģen)
santīms	santīmi (nom), santīmu (ģen)
Monētas	1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu, 1, 2 lati
Banknotes	5, 10, 20, 50, 100, 500 latu
Izdevējiestāde	Latvijas Banka

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Lats ir Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība (ISO 4217 kods: LVL), kurā ir 100 santīmu. Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Naudas zīmju aprakstu, numurēšanu, reģistrāciju un monetāro segumu nosaka Latvijas Bankas padome. Latu saīsina kā "Ls" (šo saīsinājumu raksta pirms naudas summas, Ls 2,-).

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirmos Latus sāka lietot 1922. gadā, aizstājot Latvijas rubļus. 1922. gada 3. augustā tika pieņemti noteikumi par naudu. Latvijas rublis tika mainīts pret Latu attiecībā 50/1. Viena Latvijas Lata vērtība tika noteikta 2 900 226 miljondaļas tīra zelta. Vēlāk Lats un Šveices franks bija vienīgās valūtas Eiropā, kuras varēja apmainīt pret zeltu.

Kad 1940. gadā Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā, latus aizstāja PSRS rublis. 20. gs. 90. gadu sākumā atkal pastāvēja Latvijas rubļi. Pakāpeniska latu banknošu un monētu atgriešanās apritē noritēja kopš 1993. gada, kad 5. martā tika laista apgrozībā pirmā atjaunotā lata naudas zīme - Latvijas Bankas 5 latu banknote. Naudas reforma valstī tika pilnīgi pabeigta 1998. gada 20. jūlijā, kad apgrozībā laida 500 latu banknoti.

[izmainīt šo sadaļu] Jubilejas un piemiņas lata monētas

Jubilejas monētas ir veltītas kādam ar nācijas dzīvi saistītam būtiskam aspektam. Tās parasti izgatavo no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas, jubilejas monētas parasti netiek lietošanai maksājumos (jo to vērtība ir daudz lielāka par nominālvērtību, bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Nedaudz vēlāk tika sagatavots apgrozības monētu komplekts suvenīriesaiņojumā.

1995. gadā (datējums - 1994) kalta 1996. gada Atlantas olimpiskajām spēlēm veltīta piemiņas monēta, 1995. un 1996. gadā (datējums - 1995) - ANO 50. gadadienai veltīta jubilejas monēta, 1996. gadā (datējums - 1995) - kuģniecības vēsturei veltīta piemiņas monēta un 1997. gadā - apdraudētajai faunai veltīta piemiņas monēta (nominālvērtība - 10 latu).
1997. gadā laida apgrozībā "Fregate "Gekrönte Ehlendt"", 1997. gadā izlaista monēta "Gafelšoneris "Julia Maria"".
1998. gadā laida apgrozībā divas kuģniecības vēsturei veltītas sudraba piemiņas monētas ar 10 latu nominālvērtību: viena no tām - ar Rīgas XII gs. kuģa attēlu (datējums - 1997), otra - ar ledlauža "Krišjānis Valdemārs" attēlu, kā arī monēta ar Lielās ģildes ģerboņa attēlu. Atzīmējot Rīgas 800 gadu jubileju, Latvijas Banka izveidoja sudraba monētu sēriju, kurā katram Rīgas gadsimtam veltīta viena 10 latu monēta.
1999. gadā laida apgrozībā Sidnejas olimpiskajām spēlēm veltītu zelta piemiņas monētu, kurā attēlots šķēpmetējs, tādējādi godinot izcilo Latvijas vieglatlētu zelta panākumus olimpiskajās spēlēs, kā arī otru apdraudētajai faunai veltītu piemiņas monētu "Eiropas ūdele" un sudraba jubilejas monētu pogas izskatā.

Piecu latu monēta, tika izmantota pirms Otrā pasaules kara. Izskata autors Rihards Zariņš.

2000. gadā laida apgrozībā otru Sidnejas olimpiskajām spēlēm veltītu sudraba piemiņas monētu "Treka riteņbraucēji", kā arī piemiņas monētu UNICEF programmas "For the Children of the World" ietvaros.
2001. gadā laida apgrozībā trīs sudraba piemiņas monētas - "Zeme", "Debess" (abas 2001) un "Liktenis" (2002). Apgrozībā laistas arī starptautiskās monētu "Hanzas pilsētas" monēta "Cēsis", Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm veltīta monēta "Hokejs", kā arī piemiņas monēta "Likteņa monēta".
2002. gadā laida apgrozībā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veltītu piemiņas monētu un monētu "Kuldīga".
2003. gadā laida apgrozībā sērijas "Hanzas pilsētas" piemiņas monētu "Valmiera". Apgrozībā laista Atēnu olimpiskajām spēlēm veltīta monēta "Grieķu-romiešu cīņa" un sērijas "Laiks" monēta "Kurzeme".
2004. gadā laida apgrozībā sērijas "Laiks" monētas "Vidzeme" un "Latgale", monēta "Latvija - ES", kā arī "Laika monēta".
2005. gadā laida apgrozībā sudraba piemiņas monētu starptautiskās monētu programmas "FIFA Pasaules kauss 2006" ietvaros. Sēriju "Hanzas pilsētas" papildināja monēta "Koknese", bet sēriju "Cilvēki" - monēta, kas veltīta dzejniekam Rainim. Laida apgrozībā "Jūgendstils. Rīga" un divas sporta tēmai veltītas monētas: "Bobslejs" un "Hokeja čempionāts", kā arī Baronam Minhauzenam veltīta monēta.
2006. gadā laida apgrozībā sudraba piemiņas monētu "Janvāris. 1991.", un sērijas "Cilvēki" monētas ("Krišjānis Valdemārs" un "Krišjānis Barons"), sērijas "Valsts" pirmā monēta - "Brīvības cīņas", starptautiskās monētu programmas "Hanzas pilsētas" monēta "Straupe", kā arī septiņstūra "Ciparu monēta".
2007. gadā laida apgrozībā monētas "Svešas varas" un "Valsts atdzimšana", kā arī jubilejas monētas "Sigulda", "Laika monēta II", "Dzīvības monēta" un monētu "Zelta ābele".
2008. gadā laida apgrozībā monētu "Latvijas monēta" un jubilejas monētas "Dziesmu svētki" divas versijas (sudraba, kā arī vara un niķeļa sakausējuma), kā arī "Hanzas pilsētas" monēta "Limbaži", monētas "Basketbols", "Laimes monēta" un Latvijas Republikas 90 gadu jubilejai veltīta monēta "Latvijai 90".

[izmainīt šo sadaļu] Banknotes un monētas

Pašlaik apgrozībā ir papīra naudas zīmes ar nominālvērtību 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu un monētas ar nominālvērtību 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1, 2 un 100 latu. Ir arī īpašās monētas no zelta un sudraba 2, 10, 20 un 100 latu.

Valsts centrālā banka (Latvijas Banka) nosaka kārtību, kādā naudas zīmes izņemamas no apgrozības un bojātās naudas zīmes aizstājamas ar derīgām. Latvijas Banka izplata banknotes un monētas ar savu filiāļu un ar kredītiestāžu starpniecību. Latvijas Banka pastāvīgi seko naudas apgrozībai, kas ir viens no svarīgākajiem valsts ekonomiskajiem rādītājiem. Šos datus pastāvīgi apkopo un publicē.

[izmainīt šo sadaļu] Banknotes

Banknotes
Attēls		Vērtība	Pamatkrāsa	Apraksts
Averss	Reverss	Vērtība	Pamatkrāsa	Averss	Reverss	Izlaišanas gads
		5 Lati	Zaļa	Ozols	Koka grebumi	1992 1996 2001 2006 2007 2009
		10 Latu	Violeta	Daugava un ozola lapa	Sakta loka formā	1992 2000 2008
		20 Latu	Brūnganzaļa	Guļbūve	Latviešu rotas	1992 2004 2007 2009
		50 Latu	Zila	Buru kuģis un ozola lapa	Atslēgas, Rīgas vēsturiskais ģērbonis	1992
		100 Latu	Sarkana	Krišjānis Barons un ozola lapa	Lielvārdes josta	1992 2007
		500 Latu	Brūna	Latviešu tautumeita un ozola lapa		1992 2008

[izmainīt šo sadaļu] Banknošu pretviltošanas pazīmes

Metalizēta josla ar uzrakstiem — Metalizēta josla ar banknotes nomināla uzrakstiem un hologrammām, kas iestrādāta naudas zīmes aizmugurē un nepārtraukti caurauž to no vienas malas līdz otrai, bet tikai daļēji saredzama papīra virspusē. Pilnībā tā saredzama pret gaismu. 1992. gada visu nominālu banknotēm metalizētā josla ir ar uzrakstiem LATVIJAS BANKA, bez hologrammām.
Ūdenszīme — Latviešu tautumeitas profils — atrodas naudas zīmes baltajā malā un saredzama pret gaismu.
Reljefa vertikāla josla — Četrreiz atkārtotu dažādas tonalitātes nominālvērtību, kas atrodas naudas zīmes priekšpusē, kreisajā apakšējā stūrī. Katra nominālvērtības tonalitāte atšķirīgi mainās atkarībā no apskates leņķa.
Caurskata zīme — Stilizēta ozola lapa — atrodas naudas zīmes priekšpuses un aizmugures centrālajā daļā. Pret gaismu redzams, ka abas puses sakrīt, veidojot precīzu ozola lapas attēlu.
Slēptais attēls — Atrodas naudas zīmes priekšpuses labajā malā uz ornamentālās joslas. Slīpā leņķī pret gaismu salasāms attiecīgās nominālvērtības uzraksts cipariem.
Bezkrāsainas šķiedriņas — Iestrādātas naudas zīmes papīrā — redzamas trijās dažādās krāsās ultravioleto staru apgaismojumā.
Mikroburtu raksts — Tajā izpildīts nominālvērtības uzraksts cipariem naudas zīmes priekšpusē kreisajā apakšējā stūrī.
Tēraudspiedes tehnikā naudas zīmes priekšpusē izpildītie elementi — ornamentālā josla labajā pusē, sižetiskais attēls centrālajā daļā, nominālvērtības uzraksts vārdiem un cipariem kreisajā pusē, zīme neredzīgajiem.
Luminiscējošā krāsa — Ultravioleto staru apgaismojumā luminiscējošā krāsa — ar to iespiesta naudas zīmes sērija un numurs.
Pretpavairošanas līnijas — Iespiestas naudas zīmes priekšpuses un aizmugures augšējās un apakšējās daļas fonā.
Speciālā krāsa — Ar to iespiests nominālvērtības uzraksts banknotes priekšpuses kreisajā stūrī. Speciālā krāsa atkarībā no apskates leņķa rada krāsu maiņas optisko efektu. 2008. gada 500 latu banknotei ar speciālo krāsu iespiests nominālvērtības uzraksts vārdiem 500 latu banknotes priekšpuses kreisajā stūrī.
Iedobta zīme — Banknotes priekšpusē virs caurskata zīmes (ozola lapas) iespiesti divi nominālvērtības uzraksti.
Termoefekts — Banknotei siltuma iedarbībā nominālvērtības skaitlis tās priekšpuses kreisajā apakšējā stūrī maina tonalitāti.
Caurskata lodziņš — Banknotē iestrādātās vertikālās caurspīdīgās joslas augšējā trešdaļā izcirstajā caurskata lodziņā uz gaiša fona redzams sarkans saules pusloks, bet uz tumša fona — četrās rindās ar nobīdi vietoti uzraksti "Ls".

[izmainīt šo sadaļu] Monētas

2 latu monēta (1993.). Izņemta no apgrozības pārāk biežo viltojumu dēļ.

Monētas
Attēls	Vērtība	Materiāls	Izmērs	Svars	Apraksts
	1 santīms	kaparota dzelzs	15,65 mm	1,60 g
	2 santīmi	kaparota dzelzs	17,00 mm	1,90 g
	5 santīmi	vara, niķeļa un cinka sakausējums	18,50 mm	2,50 g
	10 santīmu	vara, niķeļa un cinka sakausējums	19,90 mm	3,25 g
	20 santīmu	vara, niķeļa un cinka sakausējums	21,50 mm	4,00 g
	50 santīmu	vara un niķeļa sakausējums	18,80 mm	3,50 g
	1 Lats	vara un niķeļa sakausējums	21,75 mm	4,80 g
	2 Lati	vara, cinka un niķeļa sakausējums, (vara un niķeļa sakausējums)	26,30 mm (18.21 mm)	9,50 g (4,50 g, 5,00 g)
	10 Lati	sudrabs, 925. raudze	36,07 mm	25,175 g
	100 Lati	999° zelts	24,00 mm	16,2 g