Dmitrijs Medvedevs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Krievijas prezidentu. Par citām jēdziena Dmitrijs Medvedevs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dmitrijs Medvedevs
Дмитрий Медведев
Dmitry Medvedev official large photo -1.jpg
Krievijas Federācijas prezidents
Amatā
2008. gada 7. maijs — 2012. gada 6. maijs
Premjerministrs Vladimirs Putins
Priekštecis Vladimirs Putins
Krievijas Federācijas premjerministrs
Amatā
2012. gada 8. aprīlis — pašlaik
Prezidents Vladimirs Putins
Priekštecis Viktors Zubkovs

Dzimšanas dati 1965. gada 14. septembrī (48 gadi)
Ļeņingrada, PSRS
(Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija)
Dzīvesbiedrs(-e) Svetlana Medvedeva
Profesija jurists
Augstskola Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Reliģija pareizticība

Dmitrijs Medvedevs (krievu: Дмитрий Анатольевич Медведев, dzimis 1965. gada 14. septembrī) ir Krievijas politiķis un valstsvīrs, juridisko zinātņu kandidāts, pašreizējais Krievijas premjerministrs. Pirms tam no 2008. gada 3. marta[1] (inaugurēts 2008. gada 7. maijā[2]) līdz 2012. gada 7. maijam bija trešais Krievijas Federācijas prezidents. Pirms un pēc Medvedeva Krievijas prezidenta amatā bija Vladimirs Putins.

No 2005. gada 14. novembra — Krievijas Federācijas valdības vadītāja pirmais vietnieks (Pirmais vicepremjers), nacionālo projektu vadītājs. AAS "Gazprom" (ОАО «Газпром») direktoru padomes priekšsēdētājs (no 2000. gada jūnija).

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecāki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēvs — Anatolijs Medvedevs (Анатолий Афанасьевич Медведев), Ļeņingradas padomes vārdā nosauktā Ļeņingradas tehnoloģiskā institūta profesors. Miris 2004. gadā.

Māte — Jūlija Sapošņikova (Юлия Вениаминовна Шапошникова), filoloģe, pasniedzēja A.I. Hercena vārdā nosauktajā Pedagoģiskajā institūtā, vēlāk strādājusi par ekskursiju vadītāju muzejā.

Jaunība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dmitrijs Medvedevs ir dzimis 1965. gada 14. septembrī Ļeņingradā. Vienīgais bērns ģimenē. Ģimene dzīvoja Ļeņingradas nomalē Kupčino rajonā.

Medvedevs uztur sakarus ar savu bijušo skolu, viņa kādreizējā skolotāja Vera Smirnova atceras: „Viņš ļoti centās, visu savu laiku veltīja mācībām. Viņu reti varēja sastapt uz ielas ar draugiem. Viņš bija līdzīgs jaunam večukam”.[3] Kad Medvedevs iestājās universitātē, viņš iepazinās ar Nikolaju Kropačevski (šobrīd fakultātes dekāns), kurš Medvedevu raksturoja šādi: „Labs, spēcīgs students. Nodarbojās ar sportu, ar atlētiku. Pat šo to vinnēja fakultātei. Bet kopumā kursā viņš bija tāds pats kā visi. Tikai ļoti centīgs”. Krievijas Federācijas Valsts Domes priekšsēdētāja Pirmais vietnieks Oļegs Marozovs viņu ir raksturojis kā „jaunu, enerģisku, labāku kā viņš nav”.[4]

Dmitrijs Medvedevs pabeidza Ļeņingradas Valsts universitātes Juridisko fakultāti (pilsonisko tiesību katedru) 1987. gadā un 1990. gadā pabeidza šīs pašas universitātes aspirantūru. Jaunībā ir aizrāvies ar smago rokmūziku, kā savas iecienītākās grupas min Deep Purple, Black Sabbath un Led Zeppelin; kolekcionē šo un citu grupu ierakstus (ir savācis pilnu Deep Purple ierakstu kolekciju.[5]) Klausās arī krievu rok-grupas, piemēram, Чайф. Studenta gados ir aizrāvies ar fotografēšanu, nodarbojies ar sportu.

Zinātniskā un pedagoģiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1988. gada pasniedza civiltiesības un romiešu tiesības Ļeņingradas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē. Viens no Krievijā plaši izmantotā mācību materiāla „Civiltiesības” autoriem, sarakstījis 4 nodaļas — par valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kredītu pienākumiem, transporta tiesībām, alimentu pienākumiem. Pasniedzēja darbu beidza 1999. gadā, jo devās strādāt uz Maskavu.[6]

Karjeras sākums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1990. līdz 1999. gadam — pasniedzējs Sanktpēterburgas Valsts universitātē. Vienlaikus no 1990. līdz 1995. gadam — Ļeņingradas Pilsētas padomes priekšsēdētāja Anatolija Sobčaka padomnieks, Sanktpēterburgas mērijas Ārējo sakaru komitejas padomnieks — šeit viņš strādāja tiešā Vladimira Putina pakļautībā. Bijis stažēties Zviedrijā vietējo pašvaldību jautājumos. Pēc dažu avotu ziņām, Medvedevu tajā laikā daudzi uztvēra tikai kā Putina sekretāru.[7] Nacionālās stratēģijas institūta prezidents Staņislavs Belkovskis raksturo Dmitriju Medvedevu kā paklausīgu, psiholoģiski atkarīgu — visādā ziņā psiholoģiski komfortablu personāžu Vladimiram Putinam.[3] Taču citi domā, ka Medvedevs nemaz nav tāds, bet ir pat izteikti varaskārs.[8]

Pēc politologa Alekseja Muhina rīcībā esošajiem datiem, Medvedevs ir devis lielu ieguldījumu viena korupcijas skandāla izbeigšanā, kas tika vērsts pret Putinu.[9]

Karjera Maskavā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Medvedevs tika iecelts par Krievijas Federācijas Valdības aparāta vadītāja Dmitrija Kozaka vietnieku.

1999. — 2000. gadā, pēc Borisa Jeļcina aiziešanas no Prezidenta amata, Medvedevs kļūst par Krievijas Federācijas Prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku un vadīja Vladimira Putina priekšvēlēšanu kampaņu.[10] Pēc Staņislava Belkovska domām, toreizējais Prezidenta administrācijas vadītājs Aleksandrs Vološins un uzņēmējs Romāns Abramovičs paši izvirzīja Medvedeva kandidatūru kampaņas vadītāja amatam. Pēc tam, kad Vološins aizgāja no Prezidenta administrācijas, to sāka vadīt Dmitrijs Medvedevs.

2000. — 2001. gadā Medvedevs strādā par AAS „Gazprom” Direktoru padomes priekšsēdētāju, 2001. gadā — par AAS „Gazprom” Direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieku, bet no 2002. gada jūnija — atkārtoti par AAS „Gazprom” Direktoru padomes priekšsēdētāju.

No 2003. gada oktobra līdz 2005. gada novembrim Medvedevs vada Krievijas Federācijas Prezidenta administrāciju.

2005. gada 14. novembrī Medvedevs tiek iecelts par Krievijas Federācijas Valdības vadītāja pirmo vietnieku.

Prezidentūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 10. decembrī Medvedevs tiek izvirzīts par Krievijas Federācijas Prezidenta amata kandidātu no partijas „Vienotā Krievija”. Tajā pašā dienā Medvedeva kandidatūru atbalstīja arī partijas „Taisnīgā Krievija”, Krievijas Agrārā partija un „Pilsoniskais spēks”.

"Kopā uzvarēsim" — Medvedeva kā kandidāta uz Prezidenta amatu priekšvēlēšanu lozungs.

Vladimirs Putins atbalstīja Medvedeva kandidatūru, oficiāli par kandidātu viņš tika izvirzīts 2007. gada 17. decembrī. 2007. gada 20. decembrī Medvedevs, iesniedzot nepieciešamos dokumentus Krievijas Federācijas Centrālajā vēlēšanu komisijā, paziņoja, ka Krievijas prezidenta atbalsta gadījumā, kā to pieprasa likumdošana, viņš pametīs darbu AAS „Gazprom”.[11]

2008. gada 2. martā Dmitrijs Medvedevs tiek ievēlēts par Krievijas Federācijas prezidentu. Līdz oficiālajai inaugurācijai Medvedevs paliek strādāt valdībā, kā arī iegūst jaunu amatu — Jaunievēlētais Krievijas Federācijas Prezidents.

Pastmarka «D. Medvedeva ievēlēšana par KF prezidentu. (2008

Saskaņā ar Konstitūciju, Medvedeva stāšanās amatā notika divus mēnešus pēc 2008. gada vēlēšanu rezultātu oficiālās paziņošanas un 4 gadus pēc Vladimira Putina stāšanās amatā 2004. gadā — 2008. gada 7. maijā (12:09 pēc Maskavas laika).[12][13][14] Savā inaugurācijas runā Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka par savu galveno uzdevumu prezidenta amatā viņš uzskata „pilsonisko un ekonomisko brīvību tālāko attīstību, jaunu pilsonisko iespēju radīšanu”.[15] Savu kursu viņš apstiprināja ar pirmajiem lēmumiem, kas visvairāk skāra sociālo sfēru. Pirmais federālais likums, ko Medvedevs parakstīja, bija par Lielā Tēvijas kara veterānu nodrošināšana ar dzīvojamo platību no federālā budžeta līdz 2010. gadam.[16][17]

Piedalīšanās prezidenta vēlēšanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2005. gada 14. novembrī ar Dmitrija Medvedeva iecelšanu par Valdības vadītāja Pirmo vietnieku ar uzdevumu vadīt nacionālos projektus, de facto sākās viņa priekšvēlēšanu kampaņa centrālajos televīzijas kanālos
  • 2007. gada janvārī Dmitrijs Medvedevs bija galvenais potenciālais kandidāts uz Prezidenta amatu.[18] Pēc Jurija Levadas Analītiskā centra datiem, par Medvedevu pirmajā balsošanas kārtā bija gatavi balsot 33% vēlētāju, otrajā kārtā — 54% vēlētāju.[19]
  • 2007. gada maijā Dmitrijs Medvedevs reitingos piekāpjas citam Kremļa izvirzītam kandidātam — Sergejam Ivanovam. Saskaņā ar Levadas centra pētījumiem par Medvedevu pirmajā kārtā bija gatavi balsot 18% vēlētāju, bet par Sergeju Ivanovu — 19%. Ja Ivanovs un Medvedevs tiktos vēlēšanu otrajā kārtā, tad uzvarētu Ivanovs, saņemot 55% balsu.[20]
  • 2007. gada 18. oktobrī, kad premjerministrs Viktors Zubkovs atcēla praksi, ka valdības sēdes tiek translētas tiešajā ēterā žurnālistiem, sākās Medvedeva kampaņas aktīvā fāze.[21]
  • 2007. gada 10. decembrī partijas „Vienotā Krievija”, „Taisnīgā Krievija”, Krievijas Agrārā partija un „Pilsoniskais spēks” izvirzīja Dmitriju Medvedevu par savu partiju vienoto kandidātu Krievijas Federācijas prezidenta amatam. Spēkā esošā likumdošana nosaka, ka kandidātu uz prezidenta amatu var izvirzīt tikai no vienas politiskās partijas, nevis no partiju grupas.
  • 2007. gada 10. decembrī Vladimirs Putins atbalstīja Medvedeva kandidatūru prezidenta amatam.[20] „Kas attiecas uz Dmitrija Medvedeva kandidatūru, es ar viņu esmu ļoti cieši pazīstams jau vairāk kā 17 gadus un pilnībā atbalstu šo kandidatūru” — tā kandidatūru komentēja Vladimirs Putins.[22]
  • 2007. gada 11. decembrī Dmitrijs Medvedevs savā paziņojumā, kas tika parādīts valsts televīzijā, teica: „vēršos pie viņa [Putina] ar lūgumu dot principiālu piekrišanu vadīt valdību pēc tam, kad būs ievēlēts jaunais prezidents.”[23]
  • 2007. gada 17. decembrī Dmitrijs Medvedevs partijas „Vienotā Krievija” kongresā tika izvirzīts par kandidātu uz Krievijas Federācijas Prezidenta amatu. Aizklātās balsošanas rezultātā par Medvedevu nobalsoja 478 kongresa delegāti, pret bija viens delegāts.
  • 2007. gada 20. decembrī Dmitrijs Medvedevs informēja Krievijas Federācijas Centrālo vēlēšanu komisiju par savas kandidatūras iesniegšanu prezidenta amatam.
  • 2008. gada 28. janvārī Dmitrijs Medvedevs paziņoja par atteikšanos piedalīties priekšvēlēšanu debatēs.[24]

2008. gada 7. martā Dmitrijs Medvedevs uzvarēja Krievijas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 70,28% balsu. 2008. gada 7. maijā nodeva Prezidenta zvērestu un oficiāli stājās amatā.

Dmitrija Medvedeva izvirzīšanu par kandidātu uz prezidenta amatu atbalstīja virkne dažādu reliģisko organizāciju oficiālā vadība: Krievijas Pareizticīgās baznīcas, Krievijas Eiropas daļas musulmaņu garīgā padome, Krievijas Ebreju reliģisko kopienu un organizāciju kongress.[25]

Lai uzlabotu savu tēlu vēlētāju acīs, Dmitrijs Medvedevs nometa svaru. Šim mērķim viņa kabinetā tika uzstādīts skriešanas trenažieris.[26][27]

Attiecības ar reliģiju[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Dmitrija Medvedeva sniegto pirmsvēlēšanu interviju, pareizticību viņš ir pieņēmis 23 gadu vecumā, pēc sava personiskā lēmuma „vienā no centrālajām Pēterburgas baznīcām”, pēc kā, kā apgalvo pats Medvedevs, „viņam sākās jauna dzīve...”. [28]

2007. gada novembrī, Kazaņā, Dmitrijs Medvedes paziņoja: „Paaugstināt reliģisko apgaismību — tas ir gan valsts, gan reliģisko apvienību, gan izglītības sistēmas uzdevums”.[29] Turpat Kazaņā Medvedevs izteica atbalstu musulmaņu organizāciju idejai, ka Krievijas tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvjiem ir jādod tiesības uzstāties federālajos televīzijas kanālos.[30]

Medvedevs uzskatīja par lietderīgu reliģisko pārstāvju klātbūtni bruņotajos spēkos.[31]

Interesanti fakti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezidents Medvedevs kļuva par:

  • Trešo Krievijas Federācijas prezidentu pēc Borisa Jeļcina un Vladimira Putina
  • Pašu jaunāko Krievijas vadītāju (ieskaitot Padomju Savienības periodu) pēc 1917. gada, kad Pagaidu valdību vadīja 36 gadus vecais A. Kerenskis[32]
  • Atbilstošu jau 183 gadus vecajam principam, kad pamīšus par Krievijas vadītājiem kļūst plikgalvaini un ne-plikgalvaini prezidenti.

Dmitrijs Medvedevs bija piektais valsts galva, kurš ir ieguvis jurista diplomu. Iepriekšēji bija Kerenskis, Ļeņins, Gorbačovs un Putins, turklāt, Kerenskis, Putins un Medvedevs ir ieguvuši diplomus vienā un tai pašā universitātē un fakultātē.[33]

Dmitrija Medvedeva augums ir 162-168 cm, dažādos avotos ir minēti atšķirīgi dati.[34][35][36][37] Laikraksts «Аргументы и Факты» ziņo, ka Medvedeva augums ir „zem 175 cm”.[38]

Tika ziņots, ka Dmitrijs Medvedevs lieto Apple iPhone, lai gan Krievijā šis telefona modelis netiek pārdots un nav sertificēts.[39]

Kritika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki opozīcijas pārstāvji uzskata, ka Medvedevs nebija leģitīms prezidents, jo 2008. gada prezidenta vēlēšanas, viņuprāt nebija uzskatāmas par vēlēšanām, bet drīzāk par farsu vai specoperāciju.[40][41][42]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Par Krievijas prezidentu kļuvis Dmitrijs Medvedevs. DELFI (03.03.2008.).
  2. Krievijā jauns prezidents - Dmitrijs Medvedevs. TvNET (07.05.2008.).
  3. 3,0 3,1 Who is Mr Medvedeff?(krieviski), raksts portālā NewTimes.ru, publicēts 10.12.2007
  4. Сегодня назван кандидатом в президенты от партии власти, raksts radiostacijas "Эха Москвы" portālā, publicēts 10.12.2007
  5. Putin’s Purple reign man. Guardian. Atjaunināts: 2011-10-22.
  6. [1]novecojusi saite
  7. Компромат.Ru: Медведев Дмитрий //. Compromat.ru (2007-05-21). Atjaunināts: 2011-10-22.
  8. Владимир Милов. Путин не сумеет сохранить власть. «Новое время» № 46. 2007. gada 24 decembris.
  9. Медведев — добрый герой, изготовленный в Кремле//Le Figaro
  10. Владимир на шее. На прошлой неделе окончательно определился круг лиц, которые поведут Владимира Путина к заветному креслу. Žurnāls «Власть» № 7(358) 22.02.2000
  11. Радио ЭХО Москвы :: Новости / Британская писательница Джоан Роулинг раскрыла тайну сексуальных предпочтений одного из главных героев истории о Гарри Поттере. Echo.msk.ru (2007-10-21). Atjaunināts: 2011-10-22.
  12. Президент России - гражданам школьного возраста. Uznai-prezidenta.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  13. Инаугурация нового президента России запланирована на 7 мая - Новости России - ИА REGNUM. Regnum.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  14. Сайт кандидата в президенты Медведева. Medvedev2008.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  15. http://www.rian.ru/ РИА-Новости: Медведев вступил в должность Президента
  16. Ветеранов обеспечат жильем до 2010 года. Rian.ru (2011-09-30). Atjaunināts: 2011-10-22.
  17. Ветераны получат жильё через два года. Regnum.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  18. Дмитрий Медведев - главный кандидат в президенты. Общество. Статьи www.newsinfo.ru. Newsinfo.ru (2006-12-14). Atjaunināts: 2011-10-22.
  19. [2]novecojusi saite
  20. 20,0 20,1 [3]novecojusi saite
  21. Сергей Миронов поддерживает закрытость заседаний правительства РФ - Новости России - ИА REGNUM. Regnum.ru (2007-10-24). Atjaunināts: 2011-10-22.
  22. Сообщение агентства «Интерфакс» от 10.12.07 г.
  23. Медведев попросил Путина стать премьером после выборов президента NEWSru.com 11 декабря 2007 г.
  24. Онкхрхйю: Ледбедеб Нрйюгюкяъ Нр Свюярхъ Б Деаюрюу. Lenta.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  25. — новости Федерации | Религиозные лидеры считают, что Путин и Медведев сработаются. Regions.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  26. http://dart-studio.com/. Дмитрий Анатольевич Медведев //. Peoples.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  27. Как власть меняет человека // Комсомольская правда, 22 ноября 2006. Kp.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  28. Андрей Ванденко. Простые истины. Интервью с кандидатом на пост президента России «Итоги» No. 8 (610) 24 февраля 2008 г.
  29. В России необходимо развивать собственную полноценную систему исламского образования, считает Дмитрий Медведев NEWSru.com 12 ноября 2007 года
  30. Медведев и религия. Росбалт 13.11.2007.
  31. Дмитрий Медведев выступил за признание «религиозных» дипломов и за армейское духовенство. regions.ru 05.12.2007.
  32. Сила Медведева — Новости Политики. Новости@Mail.ru. News.mail.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  33. Медведев продолжил дело Ленина и Горбачёва. Km.ru (2008-03-04). Atjaunināts: 2011-10-22.
  34. кСЙЮЬЕМЙН МЮ 11 КЕР ЯРЮПЬЕ Х МЮ 20 ЯЛ БШЬЕ лЕДБЕДЕБЮ // KP.RU - аЕКЮПСЯЭ. Kp.ru (2008-05-17). Atjaunināts: 2011-10-22.
  35. The Guardian нашла интригу в российских выборах: «нанопрезидент» РФ может быть самым низким правителем в мире. Newsru.com. Atjaunināts: 2011-10-22.
  36. Who is the shortest world leader? (angliski), Jon Henley, The Guardian (04.03.2008)
  37. Труд: НАЦПРОЕКТ "2008". Trud.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  38. Юкейяюмдп Кенмнб, Сурю. Истинный рост ВВП, или О высоте личности в истории // Аргументы и факты. Gazeta.aif.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  39. Почему Дмитрия Медведева не упрекнешь в нечестном использовании iPhone // Ведомости Smart Money, 18 февраля 2008. Smoney.ru (2008-02-18). Atjaunināts: 2011-10-22.
  40. Андрей Илларионов назвал главную проблему Дмитрия Медведева. Nr2.ru (2011-10-04). Atjaunināts: 2011-10-22.
  41. Февральские тезисы для граждан России. Iea.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.
  42. Обращение в ЦИК РФ по поводу «Выборов президента России». Ej.ru. Atjaunināts: 2011-10-22.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]